Šī maksa pēdējo reizi pārskatīta 2019. gadā, kad bija nebūtisks kāpums, teica Sporta pārvaldes vadītāja p. i. Evija Mūrniece. ”Šobrīd maksa noteikta nedaudz lielāka – no 35 līdz pat 80 procentiem. Lielākais kāpums ir vieglatlētikā – no cenas 11,10 paceļam uz 20 eiro,” viņa norādīja.

Cenu kāpums pamatots ar pakalpojumu, transporta, telpu izmaksu pieaugumu. Pašvaldības budžetā plānoti papildu ieņēmumi 18 tūkstoši eiro mēnesī, gada griezumā – aptuveni 200 tūkstoši.

Palielinot vecāku līdzmaksājumu, būtiski nemainās katra sporta veida apgūšanas izmaksu proporcija, uzsvēra E. Mūrniece. Izņemot futbolu, pašvaldība finansē lielāko daļu izmaksu.

Piemēram, hokejs ir visdārgākais sporta veids, kura izmaksas uz vienu bērnu pārsniedz 200 eiro mēnesī, un pašvaldība no šīs summas sedz 80 procentus, vecāku maksas daļa ir 20 procenti.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atzīmēja, ka, tāpat kā ar brīvpusdienām tiem bērniem, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība, bet viņi ”neatbilst statusiem”, arī sporta programmās varētu būt līdzīgi, ka treneris vai sporta skolas direktors vienojas ar metodiķi par to, lai nodarbības būtu bez maksas.

Tāpat pašvaldība uzņemas apmaksāt sociālo statusu ģimeņu un bērnu ar īpašu meistarības līmeni nodarbības. ”Vienmēr būs diskusija par vecāku maku, taču, kā jau teicu, mēs ļoti daudz ejam pretī tā sauktajiem statusa bērniem,” teica deputāts.

Finanšu komitejas sēdē Ludmila Rjazanova ieteica paskatīties pēc pusgada, vai maksas palielināšana neietekmēs apmeklējumu, jo vecākiem arī būs lieli izdevumi, maksājot par mājokļiem un pārtiku. ”Esam secinājuši, ka riski zaudēt bērnu skaita ziņā nepastāv, jo atlaižu sistēma ir vērsta uz to, lai palīdzētu tiem, kam ir visgrūtāk. Sadārdzinājums noteikti nav iemesls pamest sporta skolu,” pauda E. Mūrniece.

Uzziņai

Audzēkņu skaits 2022. gada jūlijā

Kompleksā sporta skola – 1018:

bokss – 54, cīņa – 180, džudo – 69, galda teniss – 30, sporta vingrošana – 157, peldēšana – 420, mākslas vingrošana – 70, šahs – 38;

Sporta spēļu skola – 986:

basketbols – 371, hokejs – 194, vieglatlētika – 254, volejbols – 167;

Tenisa sporta skola – 220;

Futbola skola – 641.

Avots: Liepājas Sporta pārvalde

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.