Lai vadītu starptautisku semināru, Liepājā no Japānas pirmo reizi bija ieradies aikido instruktors, meistars Hirojaki Kobajši (6.dans). Viņš seminārus vadījis ne tikai Āzijā un Eiropā, bet arī Amerikas kontinentā. Liepājas aikido klubs, kas jau divpadsmit gadu darbojas Dmitrija Putilova vadībā, regulāri organizē seminārus, uzaicinot meistarus no dažādām valstīm. Aikido ir efektīvu cīņas paņēmienu komplekss, kas balstās uz izpratni, ka cīņas mākslas būtība nav iznīcināt pretinieku.

Aikido paņēmienus apgūst, lai tie kalpotu konflikta novēršanai. Tāpēc aikido, atšķirībā no tādiem cīņas veidiem kā džudo, kikbokss, karatē, nenotiek sacensības un sparingi, bet gan semināri ar meistaru, skolotāju piedalīšanos. Treniņos īpaši tiek uzsvērts, ka pret partneriem un viņu iespējām ir jāizturas uzmanīgi un ar cieņu. Uz divu dienu semināru, kas notika 8.vidusskolas zālē, bija ieradušies dalībnieki ne tikai no Liepājas, Latvijas, bet arī Lietuvas, Polijas, Ungārijas un Krievijas. Seminārs varēja notikt, pateicoties Polijas Starptautiskās aikido asociācijas direktora Tomasa Kržanovska un Liepājas Sporta pārvaldes vadītāja Arta Lagzdiņa atbalstam. “Kurzemes Vārds” uz sarunu aicināja gan Hirojaki Kobajši, gan Dmitriju Putilovu.

– Kad un kādēļ sākāt nodarboties ar aikido?
Hirojaki Kobajši: – Kad kļuvu 3 gadus vecs, tēvs, kurš bija aikido instruktors, uzcēla savu dodžo – vietu, kur notiek nodarbības. Tad arī sāku trenēties.

– Kas īsti ir aikido?
– Ja īsi, aikido ir japāņu cīņas māksla, kurā nenotiek sacensības un cīņa starp pretiniekiem. Aikido būtība ir nevis uzbrukt, bet mācēt paņēmienus, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētos. Aikido cilvēkam ļauj apgūt harmoniju, iemāca sadarbību ar partneri.

– Tagad jums ir 6.dans, un tas nozīmē, ka esat atzīts meistars. Kā tikt līdz šai pakāpei?
– Japāņu kara jeb cīņas mākslām ir pakāpes, kas tiek piešķirtas par noteikta meistarības līmeņa sasniegšanu. Bet tiek ņemts vērā arī cilvēka vecums. Piemēram, pusaudža vecumā 6.danu saņemt nav iespējams. Manam tēvam ir 8.dans un tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Maksimālais ir 10.dans. Lai iegūtu 6.danu, ļoti daudz jāstrādā katru dienu, jāapgūst jaunas un jaunas aikido tehnikas. Es katru dienu trenējos vairāk nekā sešas stundas, un tas ir mans dzīvesveids. Var teikt, ka aikido es pārzinu, bet ir vēl daudz ko mācīties un apgūt. Tas ir nebeidzams process.

– Ko jums vēl patīk darīt bez aikido?
– Ceļot un iepazīt dažādas valstis. Latvijā esmu pirmo reizi un man šeit patīk. Lai gan pie jums arī pavasaris, Japānā tomēr daudz siltāks un zied koki.

– Ko varat ieteikt tiem cilvēkiem, kuri vēl tikai apsver iespēju sākt nodarboties ar šo japāņu cīņas mākslu?
– Tā tuvina cilvēkus un rada iespēju saprasties dažādu tautību cilvēkiem. Vienalga, vai esi japānis, latvietis, krievs, polis vai kādas citas tautas pārstāvis, ja māki aikido paņēmienus, tu ļoti labi sapratīsies ar visiem citiem, kuri arī tos prot. Tā ir universāla saziņas valoda, kas saliedē cilvēkus.

– Kad un kā Liepājā aizsākās aikido kustība?
Dmitrijs Putilovs: – 1995.gada 6.janvārī pēc mana aicinājuma uz Liepāju atbrauca aikido meistars Staņislavs Livandovskis, kurš tolaik uzturējās Latvijā. Viņš toreiz vadīja pirmo semināru, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. Tā radās interese un pamazām tapa Liepājas aikido klubs, kurš šobrīd darbojas sporta kluba “Libava sports” paspārnē. Tagad nodarbības notiek gan pieaugušo, gan bērnu grupā.

– Vai pastāv vecuma ierobežojumi, lai apgūtu aikido?
– Bērni var sākt trenēties no septiņu gadu vecuma, bet pieaugušajiem sākt nekad nav par vēlu. Japānā nereti redzami tādi skati, ka vecu, salīkušu večuku mazbērni atved uz dodžo, kur viņš, kūleņus mezdams, darbojas tikpat aktīvi kā visi pārēji. Bet pēc treniņa atkal šis cilvēks saudzīgi tiek aiztransportēts mājās…

Pie manis abi kopā vienā grupā trenējas arī tēvs un dēls Oļegs un Antons Gudkovi. Zēns mācās ceturtajā klasē. Nodarboties var jebkurš, ja vien ir interese.

– Kāds ir tavs skaidrojums jēdzienam aikido?
– Tas nav sports, kur cīkstoņi vāc punktus vai cenšas pieveikt viens otru. Šī cīņas māksla saistīta ar izdzīvošanas, nevis uzbrukuma loģiku. Aikido ir filozofija, kas saistīta ar ķermeņa kultūru. Aikido attīsta ķermeni, garu, apziņu, tas virzīts uz mīlestības, harmonijas, izjūtu pilnveidošanu, radīšanu. Ne velti aikido (aikidžitsu) pirmssākumi meklējami japāņu galmā, un tā bija slepena mācība – kā cīņā palikt dzīvam. Kā izdzīvot. Un šim nolūkam nav vajadzīgs rupjš spēks. Cilvēka enerģija rada tādu ķermeni, kas nav ievainojams. Tās nav tikai iemācītas kustības, paņēmieni, bet vesela filozofija – mīlēt cilvēku, dzīvo un nedzīvo dabu kā veselumu. Varbūt kādam šķitīs dīvaini, bet pastāvīgi trenējoties, cilvēkā zūd agresija. Tās vietā nāk harmonija. Tieši tādēļ visi tie, kas nodarbojas ar aikido, lai kur mēs satiktos – Krievijā, Polijā vai citur,  vienmēr labi saprotamies. Bez vārdiem.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Hirojaki Kobajši semināra laikā Liepājā rādīja un mācīja daudzus paņēmienus, kā neitralizēt uzbrucēju.