Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 23. septembris

+15°C
Vējš: R 11.0 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Vanda, Veneranda, Venija

Badmintons IR nopietns sporta veids  (5)

Atslēgvārdi badmintons | aigars brečs | 8.vidusskola | aktīvā atpūta

"Īsais treniņtērps un zāles apavi. Raketi pirmajiem treniņiem iedosim, un kā pareizi uzsist parādīsim," atbild Aigars Brečs, vaicāts, kas nepieciešams, lai uzsāktu badmintona treniņus. Šis sporta veids Liepājā atdzimis pirms dažiem gadiem, un nu to 8.vidusskolā trīs vakarus nedēļā spēlē ap 30 interesentu. Dažiem tas ir kas vairāk par brīvā laika kavēkli. Ir sajusts sacensību azarts.

Nenovērtēts

A.Brečs badmintonu spēlējis jau no skolas laikiem. To ierādījis Daumants Kripēns – viens no Padomju laikos talantīgākajiem Latvijas treneriem. Kad viņš aizbraucis dzīvot citur, tad arī viss te lēnām nomiris, atminas A.Brečs. "Vēl mēģināju kaut ko darīt, SKN "Vaduguns" paspārnē vadīju pulciņu, bet tad nāca pārmaiņu laiki un ar to viss beidzās. Pieaugušie spēlēja kaut kur pa stūriem. Bet tik labi apstākļi, kādi mums badmintona spēlēšanai ir šobrīd, nekad nav bijuši," A.Brečs priecājas, izsakot pateicību Liepājas pilsētas domes Sporta pārvaldei un 8. vidusskolai.

A.Brečs vienmēr jutis, ka badmintonu citi uztvēruši kā otrās šķiras sporta veidu, to neviens nav ņēmis nopietni. "Asociē ar brīvā laika pavadīšanu," zina badmintona cienītājs, lai gan viņš iesaka ielūkoties mājas lapā badminton.lv, kur tas ir salīdzināts ar tenisu. "Vienīgais, kur teniss vinnē jeb pārspēj badmintonu, ir spēles ilgumā," zina teikt A.Brečs. "Piemēram, vienas spēles laikā badmintonisti noskrien divreiz vairāk, nekā tenisisti, vienas izspēles laikā arī uzsit divreiz vairāk, badmintona bumbiņa lido divreiz ātrāk, nekā tenisa bumbiņa utt."

Spēlētāju vecuma amplitūda ir visai plaša – no piecgadniekiem līdz senioriem cienījamos gados. Vecākajam ir ap 80. Uz treniņiem nāk arī ģimenes. "Es ar saviem puikām, Ivars Bušs ar meitu, arī Juris Tauriņš ar savām mazmeitām un citi," treneris norāda, ka tāds ir arī mērķis – radīta vieta, kur vecākiem ar savām atvasēm sportiski un aktīvi pavadīt brīvo laiku. "Sākotnēji jau nedomājām, ka mūsu bērni kļūs par Latvijas čempioniem," A.Brečs palepojas ar sava dēla Gustava Dāvida triumfu sacensībās pērn. "Čempionu tituli Liepājai nebija bijuši ilgu laiku." Taču tas esot smaga darba rezultāts sešu gadu garumā.

Slīpē meistarību

Liepājā badmintons tā pa īstam atdzima pēc tam, kad šeit notika Latvijas trešā vasaras olimpiāde. Šim mērķim toreiz tika ierādīta 8.vidusskola, kur notika labāko Latvijas badmintonistu noskaidrošana. "Paši uzkrāsojām laukumus, bet Sporta pārvalde nodrošināja tīklus un stabus," atminas A.Brečs. "Pēc sacensībām tie palika mums lietošanai, lai veicinātu šī sporta veida attīstību arī mūsu pilsētā." Vēl tāls ceļš ejams līdz līmenim, kāds ir Valmierā, Siguldā, Rīgā vai Talsos. "Saukt sevi par iesācējiem arī gluži nevaram. Drīzāk jāsaka, ka mums te tāds badmintona draugu pulciņš. Spēlējam savam priekam," A.Brečs nedaudz ar smaidu raksturo šā brīža situāciju Liepājā. Par spīti tam liepājnieki visai aktīvi piedalās dažādās sacensībās, turklāt – ar panākumiem. Ik pa laikam lasāms par kārtējo medaļu birumu mūsējiem. Latvijas čempionātā un dažādos turnīros startē ne tikai jaunie spēlētāji dažādās vecuma grupās, bet arī seniori. Brauc pieredzē arī uz Lietuvu. Tā kā Liepājā nav lielas konkurences, uz sacensībām var braukt jebkurš, tā pārbaudot savas spējas. Tikai pašam jāsedz dalības maksa. "Kā mums notiek tā braukšana? Ja kāds brauc ar savu mašīnu, tad paņem līdzi arī citus. Daudz kas balstās uz pašiniciatīvu."

"Ar lietuviešiem mums vispār ir izveidojies labs kontakts. Regulāri braucam uz Kauņu, Klaipēdu, piedalāmies sacensībās, sporta nometnēs. Jāsaka, ka lietuviešu treneriem ir ļoti liels nopelns mūsu sportistu panākumos. Lietuvā badmintons ir augstākā līmenī, nekā šeit, Latvijā. Ja bērns ir nedēļu pavadījis treniņnometnēs, to uzreiz var just. Viņš ir atkal vienu pakāpienu augstāk, nekā bija iepriekš," A.Brečs pieticīgi atzīst, ka badmintonā spēj ierādīt pašu pamatu – pirmos soļus, kā pareizi servēt, sist un gremdēt. "Bērnībā piedalījos Liepājas un Latvijas čempionātos, tikai nedaudz pietrūka līdz Latvijas izlasei. No 18 līdz 40 gadiem bija pārrāvums, nespēlēju. Šobrīd to daru galvenokārt savu puiku dēļ, jo, kas gan var būt vēl labāk, kā tēvam ar dēliem kopā pavadīts laiks, līdz ar to arī pats izkustos." Reakcija un koordinācija ir tas, ko badmintonā varot ļoti labi uztrenēt. "Tas ir pietiekami sarežģīts sporta veids. Raketes tvērieni vien ir kādi 50 veidi. Katram sitienam savs," A.Brečs norāda, ka spēlēt nav nemaz tik viegli, kā no malas raugoties varētu šķist.

Šobrīd Liepājā ir ap 30 badmintona spēlētāju, pastāsta A.Brečs. Kad visi savācoties, tad zālē neesot, kur apgriezties. Spēle vairāk saista tomēr zēnus, nekā meitenes, lai gan dažas aktīvas nācējas esot. Taču joprojām tiek gaidīti arvien jauni interesenti. No ekipējuma nekas daudz nav vajadzīgs – īsais treniņtērps un zāles apavi. Raketi iedošot un kā pareizi uzsist pamācīšot, sola A.Brečs. Nē, nē, tās neesot raketes, kas pirktas kādā lielveikalā par dažiem eiro. "Faktiski ar tām jau nevar arī normāli vasarā jūrmalā uzspēlēt," par tirdzniecības vietu piedāvājumu pasmaida A.Brečs. Labas raketes badmintonam maksājot, sākot no 30 eiro, profesionālās pat 300 eiro un vēl vairāk, bet iesākumam labas ir arī par 10 vai 15 eiro.

Der kā bērnam, tā senioram

Bijušais florbola vārtsargs Imants Vīnkalns badmintonu spēlē jau trīs gadus. Pēc 13 gadu spēlēšanas "Kuršos" traumas dēļ nācies aiziet. Meklējis citus variantus, kur un kā turpināt aktīvi kustēties. "Atnācu šeit un vienkārši iepatikās," atminas Imants. "Sākumā domāju, ka tas tāds pludmales sporta veids. Bet, kad pēc pirmā treniņa smeldza visas maliņas, viedoklis stipri mainījās." Svara nomešana bija vēl viens iemesls, kādēļ Imants vēlējies ko atrast atstātā florbola vietā. Trīs mēnešos viņš "nometis" 20 kilogramus. "Izskrieties dabū pamatīgi. Strādā visas muskuļu grupas, izņemot kreiso roku," viņš pasmaida. Salīdzinot, kā spēlējis sākumā un tagad, līmenis audzis. "Vairāk spēlēju ar galvu, neskrienu tik ļoti pa laukumu. Spēlēju arī tehniskāk."

Puisim esot četras vai piecas raketes. Vaicāts, cik ātri viena nolietojas, viņš atbild, ka visbiežāk jūtu uzplūdos tā tiek salauzta. "Jā, esmu emocionāls cilvēks, tāpēc man ar Gunāru Granovski, pārinieku dubultspēlēs, saskan. Viņš tāds mierīgs, es esmu tas, kurš kliedz, kurina. Tāds biju arī florbolā, kad vārtos stāvēju." Imants saka, ka viņam vairāk patīkot dubultspēles, nekā vienspēles. "Pāros man ir arī labāki rezultāti. Esam arī atstrādājuši, kā kustēties, ko darīt. Nezinu, vienspēles man kaut kā nesanāk, kā gribētos." Jāpiebilst, ka Imants ar Gunāru aktīvi piedalās sacensībās, ir iestājušies Lietuvas badmintonistu klubā, tikuši pie licencēm un nu kotējas kaimiņvalsts rangā. "Lietuvā ir interesanti spēlēt, līmenis augstāks," Imants uzteic pretiniekus. "Ja pretī ir stiprs spēlētājs, tad mačs izvēršas foršāks. Ir stimuls skriet, ņemties."

Iveta Pavāre atšķirībā no Imanta badmintonu spēlē tikai trīs mēnešus. Paaicinājusi vīra māsa, kas jau iemēģinājusi roku. "Tik, cik bērnībā un nedaudz vasarās pludmalē," Iveta atbilst, ka pirms tam tā nopietni badmintonu nav spēlējusi. "Grūti pateikt, kāpēc man patīk šis sporta veids. Bērnībā spēlēju tenisu, un šis ir kaut kas līdzīgs, varbūt tāpēc."

Ivetai ir sēdošs darbs, tāpēc izkustēšanās pēcāk ļoti svarīga. "Ikviens sporta veids jau ir labs. Tas attīsta cilvēku fiziski, iedod lokanumu, plastiskumu," uzskata sieviete, nožēlojot, ka savu vecāko meitu nav laidusi uz nopietnākiem sporta treniņiem. Jaunākā atvase ejot tautas dejās, taču, kā uzskata Iveta, ar to nepietiks. Pagaidām gan nav izlemts, kur meitu sūtīt. Iveta ņem viņu līdzi arī uz badmintona treniņiem, bet šķiet, ka spēle īsti neaizrauj: "Pāris reizes uzsit un tad kopā ar citiem bērniem skraida pa zāli." Iveta novēl badmintonam pilsētā attīstīties: "Kāpēc ne? Lai ir!"

Savukārt Jurim Tauriņam ir 72 gadi, viņš ir viens no vecākajiem badmintona spēlētājiem Liepājā, un treniņus apmeklē regulāri – divas trīs reizes nedēļā. Līdzi ņem arī savas mazmeitas – septiņus gadus veco Madaru un piecus gadus veco Šarloti. Bet viņām līdzīgi ar spēlēšanu, kā Ivetas meitai – dažas minūtes uzspēlē un tad jau prom – ālēties ar citiem vienaudžiem. "Nav ko uzspiest, lai tik dauzās," Juris par to tikai pasmaida. Mainījis attieksmi: "Bija arī divi mazdēli. Nezinu, laikam par daudz trenkāju, tāpēc vairs nenāk."

Lai arī seniors badmintonu spēlē jau no jaunības laikiem, pie profesionāļiem viņš sevi nepieskaita: "Esmu tikai amatieris. Toreiz, krievu laikos, badmintonistu bija daudz. Meistarības mačos piedalījos, tagad gan spēlēju tikai savam priekam."

Uzziņai

– Badmintons ir sporta veids, kurā divi spēlētāji (vienspēlēs) vai divu spēlētāju komandas (dubultspēlēs) izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu īpašu bumbiņu (volānu) pāri tīklam pretinieka pusē.

– Sporta veida pirmsākumi datējami ar 18. gadsimta vidu, tas savu attīstību uzsāka Britu Indijā.

– Kopš 1992. gada badmintons ir olimpiskais sporta veids. Tajā pašlaik tiek sadalīti pieci medaļu komplekti: vīriešu un sieviešu vienspēlēs, dubultspēlēs un jauktajās dubultspēlēs.

– Badmintons ir sporta spēle, kas attīsta fiziskās īpašības, reakciju, koordināciju, kā arī sekmē veselības saglabāšanu un nostiprināšanu.

– Spēlētāja mērķis ir ar sitienu pāri tīklam piezemēt bumbiņu pretinieka laukumā, turklāt neļaujot tai nokrist savā laukuma pusē. 

– Badmintona tehnikas pamatpaņēmiens ir sitiens. Sitieni var būt taisnie, īsie, plakanie, augsti tālie, saīsinātie sitieni un gremdes.

– Spēle ilgst 2 vai 3 setus. Lai uzvarētu, katrā setā jāiegūst 21 punkts. 

– Badmintona bumbiņas ātrums var sasniegt pat 280km/h!

Avots: www.badminton.lv, https://lv.wikipedia.org un www.irlaiks.lv

  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Citi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!