Nedēļa Liepājas sportā
Pagājušajā nedēļā Rīgā notikušajā “Skonto” kausa izcīņā “Liepājas metalurga” 1992.gadā dzimušie futbolisti ierindojās pēdējā vietā. Lielāko uzmanību turnīrā piesaistīja metalurgu pārliecinoši smagie zaudējumi Krievijas komandām. Varētu jau, protams, runāt par vietējo speciālistu nekompetenci, un tā būtu vienkāršākā atbilde, kāpēc “Liepājas metalurga” jaunā maiņa, kam pēc pāris gadiem vajadzēs papildināt vismaz dublieru komandas rindas, Rīgā zaudēja ar hokejam raksturīgākiem rezultātiem.

Taču šāds izskaidrojums nav gluži vietā. Mūsējo pretiniekiem, kas ir sava vecuma vadošās Krievijas komandas, ir daudz argumentu, lai būtu pārāki par Baltijas klubiem.

Piemēram, jaunatnes futbola centru budžets vadošajiem klubiem ir krietni lielāks nekā pat Latvijas virslīgas komandām. Un, ja ir finanses, tad nav problēmu arī piesaistīt kvalificētus speciālistus, taču nauda nav noteicošais faktors. Šajā gadījumā vislielākā nozīme ir komandu komplektācijas jautājumiem. Salīdzināt Krievijas un Latvijas iedzīvotāju skaitu ir nelietderīgi, jo tikai kaimiņvalsts galvaspilsētā Maskavā vien iedzīvotāju ir vismaz četras reizes vairāk nekā Latvijā. Attiecīgi arī spēlētāju atlases iespējas ir gandrīz neierobežotas. Līdz ar to arī konkurence par vietu komandā ir ārkārtīgi spēcīga, un nevienam nav noslēpums, ka tas ir būtisks priekšnoteikums meistarības kaldināšanai.

Un strādāts tiek ne tikai ar vietējo reģionu bērniem, bet tiek meklēti jaunie talanti gan no visas valsts, gan bieži vien arī no ārzemēm. Arī liepājnieki jauno talantu meklējumos ir spiesti aizvien biežāk raudzīties ārpus mūsu pilsētas robežām. Sports mūsdienās ir kļuvis tik komerciāls, ka pamazām ir jāsāk pierast pie tā, ka aizvien nozīmīgāka loma mūsu futbola un hokeja laukumos būs spēlētājiem no citām Latvijas pilsētām vai pat no ārzemēm. Vismaz pagaidām gan mums nedraud daudzu angļu klubu liktenis, kad laukumā nedodas neviens vietējais spēlētājs, jo nacionālās federācijas aizsargā vietējos spēlētājus ar leģionāru kvotām. Kādreiz arī Rietumeiropas klubos bija šādi ierobežojumi, taču, izzūdot valstu robežām, pilnīgi iespējams, ka arī Latvijā, kas ir ES dalībvalsts, drīzumā varētu parādīties sava “Bosmana lieta”, kas atcels citu ES dalībvalstu pilsoņu – profesionālo spēlētāju – skaita ierobežošanu.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”