Nedēļa Liepājas sportā
2007.gads iesācies ne gluži tā, kā to bijām cerējuši. Tā vietā, lai sāktu piepildīties kādreiz tik populārais novēlējums – jaunā gadā jaunu laimi, gandrīz vai katru nedēļu nākas dzirdēt par jaunām nelaimēm, respektīvi likumpārkāpumiem, kas tiek fiksēti Liepājā. Īpaši nepatīkami lasīt ziņas par jaunu cilvēku pastrādātajiem noziegumiem. Kāpēc gan jaunieši, kuriem visa dzīve vēl ir priekšā, par sava brīvā laika pavadīšanu izvēlas destruktīvu rīcību?

Viens no iemesliem varētu būt nepietiekamā noslogotība pēc mācību stundu beigām, taču būtu naivi domāt, ka iestāšanās kādā sporta sekcijā automātiski atrisinās jauniešu noziedzības problēmu. Ir taču zināmi piemēri, kad tieši no sportistu vides nākuši cilvēki veido noziedzības pasaules kodolu. Problēmas risinājums var būt tikai komplekss – gluži kā sen zināmajā un dažiem jau šķietami par banālu kļuvušajā teicienā: veselā miesā vesels gars. Varbūt arī pie mums būtu lietderīgi ieviest ASV esošo praksi, ka bez noteikta līmeņa sekmēm skolā audzēkņiem ir liegts nodarboties ar iecienīto sporta veidu.

Taču runa jau nav tikai par sportošanu kādā klubā vai sporta skolā. Kādreiz pilsētas centrā bija pat vairākas tā saucamās bērnu istabas, kurās katrs interesents varēja uzspēlēt novusu vai galda tenisu. Kas tagad ir nācis tā vietā? Krogi un spēļu zāles ar biljarda galdiem, kā arī datorsaloni.

Bieži vien Liepājas izklaides vietās jeb naktsklubos jaunus cilvēkus var sastapt daudz lielākā skaitā nekā sporta zālēs, sportojot pašiem vai vērojot, kā to dara citi. Ņemot vērā to, ka Liepāja ir maza pilsēta, mēs varam lepoties, ka šeit ir sporta spēļu komandas visās trijās Latvijas populārāko sporta spēļu čempionātu augstākajās līgās – ir taču kam just līdzi un uz ko tiekties.

Izdomāt, kādā veidā bērnus un jauniešus aizvilināt no datoriem un spēļu zālēm uz lietderīgākām laika pavadīšanas vietām, varētu nebūt vienas dienas uzdevums. Taču iespējams, ka tas jāsāk darīt jau tagad, kamēr vēl ziediņi, kas pagaidām izpaužas izsistu logu veidā, nekļūs par indīgiem augļiem, proti – par krietni agresīvākiem uzbrukumiem iedzīvotāju privātīpašumam un, nedod Dievs, arī veselībai. Diemžēl arī šādi piemēri mums jau ir.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”