Nedēļa Liepājas sportā
2007.gada sākums Liepājas sportā tika gaidīts ar lielu interesi, jo kā nekā mūsu vadošajam basketbola klubam “Liepājas lauvas” priekšā stāvēja pirmā spēle Latvijas Basketbola līgas otrajā posmā. To, ka ar valsts labākajām vienībām ir iespējams cīnīties, vispirms nodemonstrēja gulbenieši, kas izrādīja sīvu pretestību Rīgas baroniem. Tobrīd šķita, ka liepājniekiem ir nedaudz nepaveicies ar kalendāru, jo, esot Gulbenes “Bumerangs/ASK” vietā, mums “Baronu”, iespējams, būtu izdevies nožņaugt.

“Barona” cīņai ar Gulbenes komandu vajadzēja kalpot kā brīdinājumam vadošā četrinieka vienībām, ka otrās divīzijas komandas spēj izrādīt sīvu pretestību.

To apliecināja arī realitāte, kad Valmierā, pirmo divdesmit minūšu laikā piedzīvojot nokdaunu, cīņas turpinājumā Liepājas puiši spēja saņemties un, likvidējot teju divdesmit punktu deficītu, izcīnīja Liepājas sportā šogad pirmo nozīmīgo uzvaru. Panākumu gan nevajag pārvērtēt un ieslīgt eiforijā, jo, ja jau vienības mērķis ir atgriešanās BBL apritē, tad šādam panākumam ir jābūt likumsakarībai, nevis izņēmumam, par kuru būtu jāturpina priecāties vēl nedēļām ilgi. Un pārvērtēt šo uzvaru nevajadzētu pavisam vienkārša iemesla dēļ – tas pagaidām ir tikai viens mačs, kas vēl nebūt neliecina par vienības līmeni un spēku, jo šosezon esam pārliecinājušies par to, ka varam zaudēt arī krietni vājākiem sāncenšiem, kā tas LBL pirmajā posmā notika Rojā. LBL otrajā posmā viena neveiksme cīņā pret rangā potenciāli vājāku pretinieku mūsējo pērnās nedēļas uzvaru Valmierā var padarīt krietni mazāk nozīmīgu. Lai atceramies kaut vai “Liepājas metalurga” futbolistu graujošo uzvaru pret ventspilniekiem, bet nespēju pārspēt “Dižvanagus” pagājušajā sezonā.

Taču nozīmīgs šis mačs ir tādēļ, ka uzvara izcīnīta pret potenciāli galveno konkurentu uz vietu LBL pirmajā četriniekā. Savukārt vidzemnieki, šķiet, jau tagad nevar vien sagaidīt atbildes spēli, lai atriebtos par sev negaidīto zaudējumu.

Cerams, ka bez izcīnītajiem punktiem lauvas ir ieguvuši arī ko vēl būtiskāku – ticību saviem spēkiem, bet konkurentiem apliecinājuši, ka mūsu komanda ir pretiniece, kura jāciena un ar kuru jārēķinās. Tas gan var nozīmēt, ka dzīvot kļūs vēl grūtāk, jo liepājnieku nenovērtēšanu diezin vai kāds atļausies, bet tāpēc jau tas ir sports – lai cīnītos.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”