Dabas māte šogad gaužām nemīl SK “Liepājas metalurgs” futbola komandu. Divas Baltijas līgas spēles Liepājā aizritēja patīkamos laika apstākļos, bet pārējos oficiālos un pusoficiālos mačos prieka no teju divas stundas garās futbola izrādes bijis visai maz – Viļņā bija dubļu jūra, Narvā pūta tāds vējš, kura laikā pat liepājnieki vairs nerīko pikniku pie ezera, pelēcība valdīja Rīgas “Daugavas” stadionā, un arī vakardienas mača laikā daba liepājniekus nelutināja.

Ne lietus, ne spēcīgais vējš nebija šķērslis, lai futbolisti dotos laukumā, un nebija šķērslis arī lielākām vai mazākām fanu grupām atbalstīt savus elkus gan pašu mājās, gan izbraukumos. Pagājušās nedēļas laikā gan laikraksta rubrikas “Pa drāti vēstī lasītājs” slejās parādījās vairākas negatīvas atsauksmes par metalurgu līdzjutējiem. Puiši nevis dziedot, bet gaudojot un svilinot tā saucamos faierus, pēc kā citiem skatītājiem smirdot drēbes.

Diemžēl futbols, kas pasaulē ir sporta karalis, Latvijā pilda tikai vasaļa funkcijas – daudzi stadioni ir sliktā stāvoklī, nav arī daudzu gadu desmitu ilgu līdzjušanas tradīciju, kas pārmantotos no paaudzes paaudzē līdzīgi, kā tas, piemēram, ir Anglijā. Līdz ar to arī Liepājā fanu ir ļoti maz, un viņi nedzied tik daiļi, kā kori Dziesmu svētkos vai kā līdzjutēji Britu salās vai Itālijā, kur šādas dziedāšanas tradīcijas ir teju pusgadsimtu senas. Taču bez faniem pašmāju mazajās futbola izrādēs neiztikt. Tieši fani ir tie, kas par saviem personīgajiem līdzekļiem veic mūsu mērogiem garo ceļu uz Narvu, Viļņu, Daugavpili, Stokholmu, lai bieži vien teju ekstremālos apstākļos atbalstītu futbolistus.

Un sportisti savu līdzjutēju uzticību prot novērtēt – tik sirsnīga spēlētāju pateikšanās kā šosezon sen nav novērota, protams, īpašs ir Viktora Spoles gadiem ilgais rituāls paspiest roku un pateikt paldies teju katram fanam un fanei. Īpašu pateicību tiem četriem liepājniekiem, kas pagājušajā nedēļā bija devušies uz Narvu, lūdza nodot arī “Liepājas metalurga” galvenais treneris Jurijs Andrejevs. Ar personīgiem rokas spiedieniem faniem Viļņā pateicās kluba prezidents Sergejs Zaharjins, kā arī direktori Aleksandrs Rogoza un Ilgvars Šēns.

Bet kur šis cilvēks vai cilvēki, kas metalurgu fanus sauc par nedisciplinētiem gaudotājiem, ir izbraukuma mačos? Kāpēc cilvēks vai cilvēki, kas vēlas klusumā paskatīties futbolu, sēžas gaudotāju tuvumā, nevis izvēlas sektoru, kur fanu dziesmas un faieru dūmi viņu(s) nevar sasniegt? “Daugavas” stadionā šādu vietu taču netrūkst. Un visbeidzot – kāpēc šis cilvēks vai cilvēki vēlas uzspiest savu futbola skatīšanās manieri vairākiem desmitiem citu līdzjutēju, kam futbols ir ne tikai sports, bet arī dzīvesveids? Galu galā – piedalīties vai nepiedalīties futbola šovā ir katra cilvēka personīgā izvēle.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”