Ceturtdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas vieglatlētiem nav māju

Liepājas vieglatlētiem nav māju
12.09.2006 07:56

0

Atslēgvārdi

Jau nākamnedēļ – 23.septembrī – sāksies Liepājas atklātais čempionāts vieglatlētikā, par kuru interesi izrāda ne tikai mūsu pilsētas un rajona sportisti, bet arī vieglatlēti no citām Latvijas pilsētām. Vēlmi piedalīties esot izteikuši pat Kaļiņingradas pārstāvji.  

Liepājas čempionāts – Aizputē

Skumji ir tas, ka čempionāts tiks rīkots Aizputē. Iemesls šādam grūti izprotamam lēmumam ir vienkāršs un, lai cik tas nešķistu paradoksāli, – pašsaprotams. Proti, “Daugavas” stadiona skrejceļš jau vairākus gadus ir tik kritiskā stāvoklī, ka tajā šogad netiks rīkotas pat skolēnu vieglatlētikas sacensības. Sporta skolas “Daugava” ilggadējais direktors Andris Valdmanis pastāstīja, ka šis būs pirmais Liepājas čempionāts vieglatlētikā kopš 1988.gada, kurš nenotiks mūsu pilsētā. Esošais stadiona skrejceļš ir vairāk nekā 20 gadu vecs, tomēr lielākās problēmas saistās nevis ar gumijām, bet gan ar skrejceļa asfalta pamatu, kurš gadu laikā ir nolietojies tik tālu, ka to var saberzt gandrīz ar rokām.

Liepājas centrālajā sporta arēnā pēdējos gados ir veikti ievērojami atjaunošanas darbi. Uzbūvēti jauni galvenie vārti, atjaunota aleja, kas ved uz rietumu puses tribīnēm, kuras nu ir apjumtas un ieguvušas jaunus sēdekļus. Ir uzbūvēta jauna ēka sportistu ģērbtuvēm un nomainīts zāliens, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tādējādi izvairoties no situācijas, kāda veidojās šī gadsimta sākumā, kad Liepāja krietnu laiku gaidīja sezonas pirmo futbola spēli, jo nebija izžuvuši uz “Daugavas” stadiona zāliena sakrājušies pavasara ūdeņi.

Tomēr uzskaitītais skar tikai vienu stadiona iemītnieku daļu, proti – futbolistus, kuriem atliek baudīt kluba sarūpētās ērtības un trenēties aizvien cītīgāk, lai censtos atkārtot 2005.gada sasniegumu, savukārt jaunajiem ir radītas visas iespējas kļūt par nākamajiem Verpakovskiem, Kļavām, Soloņiciniem, Bulderiem, Linardiem, Intenbergiem.

Savukārt vieglatlēti savās mājās jūtas kā pabērni, tomēr vieglatlētika turpina pārsteigt, jo, neskatoties uz atbilstoša skrejceļa trūkumu Liepājā, tā joprojām pastāv kā sporta veids. Bērni turpina meklēt ceļu uz vieglatlētikas nodarbībām. Atkarībā no gadalaika sporta karalienes audzēkņu skaits svārstās no 100 līdz 150 sportistiem, pastāstīja Valdmaņa kungs.

Agrāk viss bija citādāk

Stadions tika atklāts 1925.gada 15.jūnijā, Liepājas 300.dzimšanas dienas gadā. Sākotnēji jaunuzcelto sporta centru nodēvēja par Strādnieku stadionu, bet pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma to pārdēvēja par Pilsētas stadionu.

Kā atceras kādreizējais sporta biedrības “Daugava” Liepājas padomes priekšsēdētājs Laimonis Jaunzems, stadionā norisinājušies dažādi sporta svētki, pat zirgu izjādes un rikšošanas sacīkstes. Tomēr stadiona lepnums esot bijis “plaša vieglatlētu saime, no kuras gadu gaitā izauga tādas slavenības kā pasaules rekordiste A.Smiltniece-Jūrmala, Latvijas čempioni L.Aldzere-Pūce, J.Rītiņš, A.Lācis un daudz citu izcilu vieglatlētu”.

Savukārt futbolu sākotnēji gāja skatīties uz “Olimpijas” stadionu, bet pirmā spēle Pilsētas stadionā notika tikai pēc Otrā pasaules kara, kad to jau dēvēja vārdā, ko zinām arī šodien, par “Daugavas” stadionu.
Stadions ik pa laikam ir piedzīvojis kādas pārmaiņas, bet, lai arī ar dažādu faktoru izraisītiem pārtraukumiem, tomēr tas uzlabots.

Trešā reize – laimīgā?

Par skrejceļa problēmu tiek domāts, runāts un rakstīts jau krietnu laiku, bet nekas līdz šim nav gājis uz labo pusi. Pilsētas galvenā prioritāte sporta nozarē bija jaunās multihalles uzsliešana. Lai arī tās celtniecība (precīzāk sakot – Sporta un kultūras pils pārbūve) vēl nav sākusies, notikumu gaita rāda, ka vismaz šī problēma tiks atrisināta. Par ne mazāk kā 9 miljoniem latu iegūsim mūsdienīgu sporta centru un tad varēsim ķerties pie prioritāšu sarakstā otrajā vietā esošā skrejceļa atjaunošanas. Trešā vieta šajā veicamo darbu listē atvēlēta slēgtajiem tenisa laukumiem, bet šo problēmu uz saviem pleciem ir uzvēlis uzņēmējs Sergejs Zaharjins.

Tādējādi pilsētā vajadzētu parādīties iespējām skrejceļam atvēlēt lielāku finansējumu, tomēr politika nemainās – dome ir gatava piedalīties skrejceļa atjaunošanā tikai kā līdzfinansētāja, aicinot valdību piešķirt pārējo nepieciešamās summas daļu. Divus iepriekšējos gadus pēc kārtas Valsts investīciju programmā tika iesniegts lūgums piešķirt finansējumu “Daugavas” stadiona skrejceļam, tomēr šī prasība netika apstiprināta. Pērn gan atteikuma iemesls bija skaidrs, jo atbalstu guva vērienīgais Liepājas Sporta un kultūras pils pārbūves projekts, un atbalsts diviem sporta projektiem vienā pilsētā bija maz ticams.

Arī šogad skrejceļa pārbūves projekts ir iesniegts tajā pašā institūcijā, un tās lēmums tiek gaidīts ar optimismu. Šī problēma vienā no lielākajām valsts pilsētām ir ļoti aktuāla, pie tam divus gadus pēc kārtas valsts atbalsts atteikts. Liepājas domes Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš pastāstīja, ka kopējās projekta izmaksas ir vērtējamas uz aptuveni 500 000 latu. Šajā summā ir iekļauta arī vieglatlētikas inventāra iegāde. Tas nozīmē, ka pozitīva lēmuma gadījumā atjaunots tiks ne tikai skrejceļš, bet arī tāllēkšanas, augstlēkšanas un lodes grūšanas sektori.

Anekdotes

Lēmumu šajā jautājumā varam gaidīt gada nogalē, bet līdz tam laikam, apmeklējot “Daugavas” stadionu, varam noraudzīties uz daudziem nesaprotamo melno segumu, kas apjož teicamo zālienu un uzklausīt anekdotiskus stāstiņus. Lūk, divi no tiem:

“Kad pirms dažiem gadiem Liepājā viesojās slavenā vācu futbola komanda “Schalke 04”, starp vienu no tās līdzjutējiem un kādu vietējo izvērsās dialogs:
“Kas jums ir tas melnais?”
“Tas ir skrejceļš”
“Un kas pa to skrien…?!””

Otrais stāsts ir krietni jaunāks. “Šī gada “Liepājas dzintara” laikā viens festivāla apmeklētājs no Rīgas, apskatot “Daugavas” stadiona skrejceļu, pēkšņi iesaucies:
“Nu es visu saprotu!”
“Beidzot saprati, kas ir dzintars?”
“Nē, beidzot sapratu, kāpēc jums tā Poļina Jeļizarova tik labi skrien tieši kavēkļu skrējienu…””

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds” 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz