Pēc daudzu gadu dīkstāves Latvijas tenisā (Larisu Neilandi par Latvijas tenisisti varēja saukt ļoti nosacīti) sākusies viļņošanās. No Ernesta Gulbja cenšas neatpalikt ne tikai Andis Juška un Deniss Pavlovs, bet arī jaunkundzes Irina Kuzmina un Anastasija Sevastova. Var teikt — īsts jaunais vilnis, jo liela daļa vēl ir padsmitnieki. Par īstu šīs sezonas atklājumu kļuva liepājniece Anastasija Sevastova, kam 13.aprīlī apritēja septiņpadsmit gadu. Šogad viņa jau nopelnījusi apmēram 8,5 tūkstošus dolāru. Tenisa pasaulē summa vēl niecīga, bet 12.klases skolniecei jau itin laba. “Par naudu tagad jādomā pēc iespējas mazāk. Tādas domas tikai novirza no galvenā — spēles,” Anastasija koncentrējas spēlei.

Svētki Liepājai

2006.gada jūlijā 16 gadu vecumā Anastasija Sevastova dzimtās Liepājas kortos pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni dāmu vienspēlē un kopā ar Denisu Pavlovu jauktajā dubultspēlē.

Liepājas tenisa kluba simtgades svinībām tas bija lielisks saldēdiens, jo vēl pavisam nesen tumšmataino meitēnu zināja tikai lielākie tenisa speciālisti.

Tomēr zināja, jo ne velti jau bija atrasts labvēlis, kas Nastjai nodrošināja iespēju skoloties Nika Piliča akadēmijā Minhenē. Tenisa Mekā, kas nedaudz atgādina klosteri. Tenisam tur ir lieliski apstākļi, taču visa meiteņu dzīve ir pilnībā pakļauta tam.

“Mēs izvērtējām arī citus variantus, taču palikām pie Minhenes. Arī tāpēc, ka tuvāk mājām un daudziem labiem turnīriem Eiropā,” skaidro Anastasijas mamma Diāna Sevastova. Ieskatu “klostera” dzīvē sniedz pati Anastasija: “Režīms ir stingrs, bet citādi augstus mērķus nevar sasniegt. Tomēr ir arī brīvais laiks, kad braucam uz Minheni. No tenisa vien 24 stundas diennaktī nevar iztikt. Ikdienā parasti dzīvoju vienā istabiņā ar rīdzinieci Alisi Vaideri. Dažreiz satieku Ernestu Gulbi un Kārli Lejnieku.”

Pelnrušķītes stāsts

Sevastovai atšķirībā no Piliča “īstenā audzēkņa” Ernesta Gulbja nav ne sportisku gēnu, ne vecāku dāsnā materiālā atbalsta. Savā ziņā pūļa instinkta vadīta, uz tenisu Nastju aizveda omīte, ko tenisistes mamma labsirdīgi dēvē par ģimenes pelēko kardinālu. Toties meitenes dzīslās plūst tāds asiņu miksts, kas labvēlīgākos apstākļos var izkombinēt ģēniju. No tēva puses viņai ir grieķu gēni, omītes senči nāk no Krievijas dienvidiem, mammu ir rūdījis Liepājas vējš.

“Spēles laikā jau var redzēt, ka Nastjai ir cīnītājas raksturs. Sportā tā ir puse no uzvaras,” pati nebūdama sportiste, Diāna tomēr saskatījusi svarīgas nianses. “Pa īstam meitu kortos vēroju tikai pērn Liepājā. Ar padomu palīdzēt viņai nevaru. Man šķiet, ka ar savu klātbūtni drīzāk traucētu. Regulāri sazvanāmies, esmu lietas kursā par visu. Bet tenisa lietās labāk lai viņu vada profesionāļi.”

Superlēciens

Profesionāļi talantīgo mālu mīca ļoti sekmīgi. 2006.gada sākumā Anastasijas Sevastovas vārdu WTA rangu tabulā vēl bija velti meklēt. Pirmo punktu viņa nopelnīja pērnā gada aprīlī turnīrā Horvātijā, bet augustā izcīnīja pirmo uzvaru Future turnīrā Zalcburgā un WTA tabulā pakāpās uz 559.vietu. Līdz gada beigām viņa nodeldēja vēl 30 vietas, un kontā jau bija uzvaras pār pirmā piecsimta tenisistēm.

Šīgada pirmajos sešos mēnešos Sevastova uzlēca vēl par 300 vietām, pirmo reizi uzvarot arī kādu no pirmā simtnieka tenisistēm (Stambulā — baltkrievieti Anastasiju Jakimovu). Daudz netrūka, ka tur būtu tapis arī vēl vērtīgāks ieraksts, jo pret ukrainieti Aļonu Bondarenko, kas WTA rangā tobrīd bija 28.vietā, Sevastova nebija tālu no uzvaras — 4:6, 6:3, 6:7 (5:7).

“Tā man šogad bija labākā spēle. Varbūt pat karjerā. Protams, Bondarenko bija labāka, jo sevišķi izšķirošo bumbu izspēlēs, taču tajā dienā man vajadzēja tikai mazliet vairāk veiksmes, un būtu vinnējusi. Šī spēle ļoti vairoja pārliecību, ka varu labi spēlēt. Šogad galvenais bija mērķis kļūt par pirmo raketi Latvijā. Izdevās daudz agrāk, nekā cerēts, — jau maijā.”

Krustcelēs

Piliča akadēmijā pats Piličs iegriežas reti un arī tad lielāku uzmanību velta puišiem. Melno darbu ar meitenēm veic citi treneri, tomēr ne vienmēr viņi var audzēknēm līdzi izbraukāt uz sacensībām. 17 gadu vecumā, kad karjera tikai sākas, trenera klātbūtnei spēļu laikā ir liela nozīme. Tāpēc Anastasija tagad ir sava veida krustcelēs — ko (ar ko?) un kā darīt tālāk?

Pēdējās divas nedēļas Anastasiju Sevastovu turnīros nemanīja. “Jau Itālijā man traucēja sāpes mugurā. Parādījās arī citas sīkas kaites. Īsā laikā biju nospēlējusi apmēram 20 mačus, un savu darīja nogurums. Tāpēc nolēmām — būs labāk, ja izārstēšu traumas, nevis turpināšu spēlēt, un savainojumi kļūs hroniski. Ja izdosies tikt klāt, spēlēšu Stokholmas WTA turnīrā. Kluss mērķis jau šajā sezonā bija tuvoties ASV atklātā čempionāta kvalifikācijai. Taču tagad ir skaidrs, ka neizdosies, tāpēc jau jāsāk domāt par Austrālijas atklāto čempionātu. Visa dzīve vēl priekšā!”

***
A.SEVASTOVA
Dzimusi 1990.gada 13.aprīlī Liepājā
Mācīsies Liepājas Puškina liceja 12.klasē
WTA rangā 258.vieta
Augstākā vieta WTA rangā — 254

Arturs Vaiders,
“Diena”