Nedēļa Liepājas sportā
Pašlaik tiek piedāvātas plašas iespējas klātienē apmeklēt sporta sacensības. Turpinās Latvijas futbola čempionāts, sākušies Latvijas un Baltijas čempionāti hokejā un basketbolā. Aizvadītā nedēļa šajā ziņā bija labs piemērs, jo no ceturtdienas Liepājā norisinājās mūsu valstī augstākā līmeņa spēles trijos populārākajos sporta veidos.

Tikai žēl, ka nedēļas nogalē sporta līdzjutējiem nācās stāties izvēles priekšā – doties uz lauvu pirmo spēli savā laukumā, vai arī vērot “Liepājas metalurga” cīņu pret Latvijas hokeja čempionāta līderiem. Ja vienā laikā iekrīt futbols un hokejs, tā vēl nav liela bēda, jo vienas saimniecības ietvaros izmaiņas spēļu sākuma laikos parasti tiek veiktas, bet prasīt dažādu saimnieku paspārnē esošu sporta veidu spēļu nepārklāšanos laikam jau ir pārāk daudz. Bet žēl, sava sporta veida popularizēšanai tas par labu noteikti nenāk.

Tāpat dīvaini bija vērot “LTV 7” raidīto virslīgas spēli starp komandām “Liepājas metalurgs” un “Rīga”. Kopš brīža, kad stadionā ieradās viesu komandas atbalstītāji, radās iespaids, ka mačs notiek nevis Liepājā, bet gan Latvijas galvaspilsētā. Interesanti, ka televīzijai ir prasība filmēt stadiona galveno tribīni, bet mikrofoni tiek izvietoti gar austrumu tribīni, kur kopš skandalozā mača pret “Žalgiri” izvietojas viesu fani. Tad nu gandrīz visa mača garumā nācās klausīties slaveno “efkā Rīga, efkā Rīga”. Negribas ticēt, ka televīzijas mikrofonu izvietošana laukuma galvenās tribīnes pusē ir tehniski ārkārtīgi sarežģīti paveicams darbs.

Vēl viena lieta, par ko jau gadiem pamatoti sūdzas ne viens vien futbola komandas atbalstītājs, ir izbraukuma spēļu nozīmēšana darbadienās. Rodas jautājums – vai LFF vispār ir vajadzīgi skatītāji tribīnēs, vai arī viņu rīkojas saskaņā ar Staļina uzskatu, ka “nav cilvēka, nav problēmu”? Spēļu sākuma laiks ir pat vēl sāpīgāks jautājums. Nu labi, pieņemam, ka sacensību kalendārs ir tik saspringts, ka no spēlēšanas darbadienās nekādi nav iespējams izvairīties. Bet tas, ka šie mači rudenī un pavasarī sākas dienas vidū, varētu būt viena no futbola pasaules lielākajām nejēdzībām. Protams, kā jau daudzām dīvainībām Latvijā, arī šai ir itin vienkāršs izskaidrojums – valstī ir tikai trīs stadioni ar mākslīgo apgaismojumu, bez tam vienā no tiem gaisma ir pazudusi pat U-21 izlases spēles laikā. Varbūt federācijas atbildīgajām amatpersonām pietiks samierināties ar esošo situāciju un uzlikt klubiem par pienākumu, teiksim, piecu gadu laikā savu mājas spēļu arēnā izveidot mākslīgo apgaismojumu? Bet federācijai palīdzēt klubiem sarūpēt nepieciešamo finansējumu.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”