Nedēļa Liepājas sportā
Kopš “Liepājas metalurga” futbolistu spēles UEFA kausa izcīņā ir pagājušas dažas dienas, emocijas ir rimušas, taču dažas pārdomas mūsu komandas snieguma sakarībā ir palikušas. Līdzjutēju un speciālistu viedoklis par mūsējo sniegumu ir gandrīz vienbalsīgs – tik bālu spēli liepājnieku izpildījumā gadās redzēt reti. Varbūt šajā ziņā spēli pret Brestas futbolistiem var salīdzināt ar mūsējo ne pārāk seno zaudējumu kausa izcīņas spēlē Ventspilī. Cerēju, ka metalurgi jau pirmajā mačā spers pietiekami platu soli otrās kvalifikācijas kārtas virzienā, taču diemžēl arī šāds antifutbols nebija pārsteigums.

Nedomāju, ka puiši negribēja spēlēt, drīzāk vaina varētu būt meklējama citā apstāklī – neprasmē cīnīties ar nezināmu pretinieku.

Atcerēsimies, ka pavasarī bija arī neizšķirti pret “Levadiaa” un “Žalgiri”. Mūsējie, nezinādami savu sāncenšu patieso spēku, darbojas pārlieku jau piesardzīgi, iespējams, uzskatot, ka vislabākais būtu nezaudēt. To, ka cīņa nebija izdevusies, atzina arī spēlētāji, kuri pēc dažām labā līmenī aizvadītām spēlēm atkal darbojās tā, it kā viņi ar varu tiktu piespiesti doties laukumā.

Daži cīnījās, bet daži, arī komandas līderi, teju vai atklāti saudzēja kājas. Uz mūsējo bruņurupuču ātruma fona baltkrievi atgādināja reaktīvos iznīcinātājus. Varbūt pat Japāņu kamikadzes, kuru vienīgais uzdevums ir iznīcināt pretiniekus. Un viesi savu uzdevumu var uzskatīt par izpildītu, jo ar tādu pašu sniegumu mums īpaši nav uz ko cerēt. Ja zaudē 90 procentu divcīņu, liela daļa piespēļu ir neprecīzas.

Jā, liepājniekiem ir problēmas ar sastāvu, bet kāpēc gan šīs nedienas tik ļoti atgādina pagājušā gada likstas? Mūsējo rindās spēlē ne viens vien Latvijas un Lietuvas izlašu spēlētājs, savukārt lielākajai daļai mūsu pretinieku līdz šādiem augstumiem ir patālu. Un, neskatoties uz to, Latvijas čempionāta līderi izskatījās pēc statistiem uz Baltkrievijas čempionāta vidusmēra komandas fona. Pat ja kaimiņvalsts meistarsacīkšu līmenis ir augstāks par Latvijas virslīgu, tad ne jau nu galvas tiesu.

Viena priekšrocība kaimiņu čempionātam gan ir – lielāks komandu skaits, līdz ar to sīvāka konkurence. Gribas cerēt, ka izbraukumā liepājnieki parādīs raksturu, jo šī ir divu spēkos līdzvērtīgu pretinieku tikšanās, un, pat neskatoties uz ne pārāk labvēlīgo 1:1 savā laukumā, izredzes uzvarēt divu spēļu summā mūsējiem joprojām nav sliktas. Taisnība vien ir Liepājas ultrām: “Bresta nav Kijeva, jātiek tālāk!”

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”