Nedēļa Liepājas sportā
Spēļu pārcelšana pati par sevi nav nekas ārkārtējs, tā Latvijā notiek visai regulāri. Arī nedēļas nogalē nenotikusī spēle starp “Liepājas metalurgu” un “Energiju” bija pārceltais mačs. Iemesli vienā datumā paredzēto maču aizvadīšanai kādā citā datumā un/vai vietā var būt dažādi – komandas līdzdalība starptautiskos turnīros, kas parasti ir galvenais iemesls spēļu norises datumu maiņai virslīgā, laika apstākļi,

kuru dēļ nācās mainīt pat vairāku šīs sezonas virslīgas pēdējās kārtas spēļu norises vietas, problēmas ar laukumu atbilstību sacensību prasībām – šī iemesla dēļ šosezon pārcēla vienu “Samsung premjerlīgas” maču, bet pirms dažām sezonām par slidotavu bija pārvērtusies Liepājas Sporta un kultūras pils basketbola zāles grīda.

Uz dažiem no minētajiem iemesliem varētu attiecināt apzīmējumu force majore (nepārvaramas varas apstākļi), taču varētu arī runāt par joprojām nabadzīgo Latvijas sporta saimniecību. Basketbola laukuma sliktā kvalitāte Liepājā tomēr bija saistīta ne tik daudz ar laika apstākļiem, cik ar pilsētas nespēju vairāku gadu garumā nodrošināt oranžās bumbas meistarus ar atbilstošas kvalitātes sporta zāli, ledus tīrāmās mašīnas sabojāšanās Rīgas sporta pilī savukārt ir tikai kārtējais apliecinājums, ka savulaik centrālā valsts hokeja arēna ir novecojusi ne vien morāli, bet arī fiziski.

Bet virslīgas futbola spēles pārcelšana no Rīgas uz Liepāju varētu būt kā vēl viens pliķis galvaspilsētas sporta saimniecībai – izrādās, Liepājā ir lielāks kvalitatīvu futbola laukumu skaits nekā Rīgā. Pie tam šis mačs sagādāja neērtības arī līdzjutējiem, spēles norises vieta tika mainīta pat divreiz.

Ne reizi vien ir dzirdēta Latvijas Futbola federācijai veltīta kritika saistībā ar neveikli saplānoto kalendāru. Kā pretējs piemērs tiek minēts vairāku vadošu futbola valstu nacionālie čempionāti, piemēram, “Manchester United” septembrī astoņu dienu laikā aizvadīja trīs mačus – divus premjerlīgā, bet vienu – Čempionu līgā.

Šis nav vienīgais tāda veida piemērs, kas tikai apliecina, ka līdzīgi varētu darboties arī Latvijas čempionāta spēļu plāna veidotāji, it īpaši ņemot vērā to, ka pie mums tiek aizvadīts mazāks spēļu skaits nekā daudzos citos čempionātos. Cits jautājums – vai īso rezervistu soliņu un fiziskās sagatavotības dēļ esam tam gatavi?

Līdzšinējā maču pārnešanas prakse neļauj to nosaukt par veiksmīgu faktoru sacensību norisē. Tiek jaukti gan līdzjutēju, gan komandu plāni – spēļu kalendārs nebūt vairs nav ritmisks.