Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 19. septembris

+19°C
Vējš: DR 6.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Muntis, Verners

Skrien kuplākā bariņā  (19)

Atslēgvārdi skriešana | Rolands Štrehers

Kā otrdienas vakars, tā Jūrmalas ielas galā uz kārtējo koptreniņu pulcējas skriešanas entuziasti. "Jau kopš vasaras vidus," Rolands Štrehers, viens no idejas autoriem, priecājas, ka interese kopš tā laika nav rimusi, un arvien ir liepājnieku, kuri vēlas izkustēties. Arī regulārajiem skrējējiem patīk savus treniņus dažādot – pārmaiņus skriešanu vienatnē nomainīt pret skriešanu kuplākā bariņā.

Skrien cauru gadu

"Mēs skrienam tik lēni, cik mūsu lēnākais skrējējs," stāsta R.Štrehers, mudinot pievienoties arī tos, kuri baidās, ka varbūt netiks līdzi. "Skatāmies, lai neviens neatpaliek. Jo mūsu primārais šo treniņu mērķis nav skriešana uz ātrumu. Tas ir vairāk kā skrējēju satikšanās pasākums, kurā pārspriest jaunumus, kā katram iet utt." R.Štrehers grib, lai Liepājā skrējēji pazītu viens otru. "Koptreniņi domāti, lai liepājnieki savstarpēji sapazītos. Lai nav tā, ka skrien pa veloceliņu visi sabozušies, sevī ierāvušies. Lai pamāj, pasaka čau! un skrien tālāk. Pozitīvāk jūties pats un arī tas, ko esi pasveicinājis."

Parasti otrdienas koptreniņā tiekot pieveikti desmit kilometri. "Jā, pilnīgam iesācējam tas varbūt ir par grūtu, bet, kā jau teicu, pielāgojamies lēnākajam skrējējam. Neviens netiek atstāts." Pirms treniņa nekādas kopējas iesildīšanās nav. Bet, ja kāds vēlas uzzināt kādu vienkāršu iesildīšanās vingrinājumu rutīnu, var droši prasīt, noteikti tikts parādīts. Par iesildīšanos var uzskatīt skrējienu no savas dzīvesvietas līdz treniņvietai, teic R.Štrehers, kurš ar šo sporta veidu aizrāvies jau trīs gadus.

Tā kā skriešanas koptreniņš sākas pulksten 18.30, un tajā laikā ārā jau satumsis, distance tiek plānota pa apgaismotiem celiņiem. Maršruts ir mainīgs. Kā skaidro R.Štrehers, tas tiek darīts, lai būtu interesantāk. "Reiz līkumu izmetām cauri Raiņa parkam, skrējām pāri Gaisa tiltam, esam aizskrējuši arī līdz Putnu tornim Lauku ielas galā," liepājnieks uzskaita dažas vietas, kur treniņu laikā pabūts. "Ir plāns izpētīt Karostas taciņas, paskriet nedaudz pa mežu. Varbūt tas ieinteresēs tos, kam nepatīk asfalts, bet gan meža taciņas."

Regulāri uz koptreniņiem nāk vidēji astoņi skrējēji. Ir jūtams, ka tuvojas pavasaris, vasara, jo interesi izrāda arvien jauni skrietgribētāji, novērojis R.Štrehers. Viņš spriež: "Grib būt formā. Turklāt tuvojas arī lielie skriešanas mači." Sacensībām gatavojas arī Rolands pats. Viņš atzīst, ka līdz šim nedaudz slinkojis – skrējis tikai koptreniņos. Bet nu cenšoties izskriet vismaz četras reizes nedēļā, jo tuvojas "Lattelecom Rīgas maratons". "Pērn pieveicu pusmaratonu, šogad gribu noskriet maratonu," vīrietis vēlas savākt pilnu Rīgas maratona distanču medaļu komplektu.

Starp koptreniņa dalībniekiem ir gan tādi, kuri ar skriešanu sākuši nodarboties pavisam nesen, gan tādi, – ar jau zināmu pieredzi. "Rūdītākie Liepājas sportisti, kā, piemēram, Ruslans Šuļga vai Kaspars Tūbelis, gan mums nepievienojas. Viņiem ir savs temps, savi treniņu plāni." R.Štrehers saka, "bet esam skriešanas entuziasti ar pieredzi". Taču tāpat dalāmies pieredzē, iepazīstinot iesācējus ar šo sporta veidu. "Nevienam no mums nav trenera kvalifikācijas, taču daudz ko zinām un varam pastāstīt."

Lai uzsāktu skriešanas treniņus, nav jāgaida pavasaris vai vasara, to var darīt arī ziemā. R.Štrehers piekrīt, ka būtu jālauž stereotips, ka ziema skriešanai nav piemērota. "Ir!" viņš pārliecināti saka, un, kopš Liepājā ir veloceliņi, skriešana ir pat diezgan ērta. Skrienot auksti nav, pietiks, ja jakai un t-kreklam papildus uzvilks kādu plānāku džemperīti. Vēl tikai cepure un cimdi, un skriešanas treniņam esi gatavs.

Skaits aug

"Nē, nav bijis tā, ka treniņš nenotiek, jo neviens nav atnācis. Vadāmies pēc principa –, ja ir vismaz divi cilvēki, treniņš skaitās," Rolands atminas, ka vismazākais skaits, cik treniņā piedzīvots, ir trīs dalībnieki. "Tas bija pa salu un vēju." Taču rūdītākie nenobijās. Pat tad, kad janvārī bijuši lielie mīnusi, skrējēji devušies distancē.

Rolands, atminoties laiku, kad koptreniņi pērnajā vasarā sākti, smaidot atzīstas: "Tas bija ar konkrētu, savtīgu, mērķi." Ar draugu trenējies baso pēdu ultramaratonam, un domājuši – varbūt vēl kāds Liepājā grib skriet un viņiem pievienoties. "Feisbukā uztaisījām domubiedru grupu – "Skrienam Liepājā". Nopublicējām koptreniņa laiku, un tad skatījāmies, vai kāds atnāks. Cilvēkiem interese bija. Vasarā nāca kādi padsmit," R.Štrehers priecājas, ka koptreniņš izveidojies par regulāru pasākumu. Tieši feisbukā arī interesenti var meklēt informāciju un treniņiem pieteikties. "Ja cilvēks būs atķeksējies, ka nāks, tad pāris minūtes pagaidīsim, ja gadīsies nokavēt," tāpēc tomēr būtu jādod par sevi ziņu, ja esi nolēmis pievienoties, skaidro R.Štrehers. Informāciju var atrast "Facebook" grupā "Skrienam Liepājā" (https://www.facebook.com/groups/856517114435100/), kā arī mājas lapā www.noskrien.lv.

Jāatzīmē, ka Rolands bija tas, kurš pērn 18.novembrī aicināja izskriet Latviju Liepājā. Ideju pa Liepājas ielām izveidot skrējiena maršrutu Latvijas kontūras formā Rolands aizņēmies no galvaspilsētas, kur tas noticis jau trešo gadu. Domājis – iniciatīvai labākajā gadījumā atsauksies cilvēki 20. Taču skrējiena rītā piedzīvojis pamatīgu pārsteigumu. Viņu sagaidījis liels interesentu pūlis – ap 200 cilvēku. Tā kā pirmais pasākums izdevās, Rolandam "āķis ir lūpā". Viņš ir gatavs akciju "Izskrien Latviju Liepājā!" rīkot arī šogad. Gan šo to organizācijā pamainot. "Varbūt ātrākos skrējējus aizsūtīt prom ar kādu rūdītāku skrējēju, lai netraucētu pārējiem," plāno R.Štrehers. Starp citu – decembrī ar Rolanda līdzdalību notika arī "Vecgada karnevāla skrējiens", kurā vākti ziedojumi Liepājas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centram "Dvēseles veldzes dārzs".

R.Štrehers uzskata, ka pilsētā sakārtotā infrastruktūra ir viens no iemesliem, kādēļ pēdējos gados ir pieaudzis kā skrējēju, tā arī citu aktīvā dzīvesveida piekritēju, piemēram, riteņbraucēju, nūjotāju skaits. "Praktiski trases ir gatavas," Rolands priecājas, runājot tieši par veloceliņiem. "Tie ir notīrīti no sniega, līdzeni. Varu iet un mierīgi skriet. Lavierēt starp mašīnām, gājējiem nav patīkami. Bet, ja ir vieta, kur ar savu sporta veidu varu nodarboties, netraucējot citus, tas stimulē."

Vēl, kas mudina cilvēkus pievērstiem aktīvam dzīvesveidam, ir sociālo mediju attīstība: "Mēs vairāk redzam, ka sporto arī citi, ir vieglāk iesaistīties treniņos un pasākumos." Rolands pastāsta, ka pēc katra treniņa tiek uztaisīts foto pie kāda apskates objekta, kas ieplānots maršrutā. Pēcāk bildes katrs var apskatīt feisbuka domubiedru grupā.

Sarunas un jauni draugi

Izrādās, ka draugs ar kuru Rolands gatavojies baso pēdu ultramaratonam, ir Raimonds Leja. Viņš sevi uzskata par koptreniņu "krusttēvu". "Esmu šeit jau no pirmās reizes," Raimonds stāsta, ka līdz šim nācies izlaist vien dažus koptreniņus, dēļ tā, ka bijis ārpus pilsētas.

Nedēļā Raimonds izskrien trīs, četras reizes, un koptreniņš esot tieši tas, kas vajadzīgs dažādībai. "Ar skriešanu regulāri niekojos jau divus gadus. Tā dod brīvības sajūtu, jo tu vari būt te vienā, te otrā vietā, paļaujoties tikai uz savām kājām," liepājnieks skaidro, kāpēc patīk šīs sporta veids. Lai izkustētos, agrāk vairāk braucis ar velosipēdu, bet tagad to gandrīz pilnībā ir aizstājusi skriešana.

"Visi zinām, ka cilvēks ir radīts aktīvam dzīvesveidam, un skriešana ir pats vienkāršākais, ko mēs varam darīt lietas labā, jo nav vajadzīgs nekāds inventārs, uzvelc tikai kājās kurpes un aiziet," uzskata R.Leja, "bet vasarā pat kurpes nevajag, jo var skriet gar jūras krastu basām kājām."

Raimonds pārliecinājies, ka skriešana dod daudz prieka, bet "bieži mēs to nepamanām, jo skrienam pārāk ātri". "Skrienot kopā, var padalīties pieredzē, saņemt padomus, iegūt jaunus draugus un parunāt ne tikai par skriešanu," vīrietis uzskaita koptreniņu plusu. "Reizēs, kad esam kuplākā skaitā un skrienam pa ielām, var just, ka mēs šajā brīdī valdām pār pilsētu."

Savukārt Elīna Šmite koptreniņiem pievienojusies neilgi pēc tam, kad tie uzsākti. "Manuprāt, tas bija kādā trešajā nedēļā, un kopš tā laika arī kopā regulāri skrienam. Man tā bija lieliska iespēja iepazīties ar domubiedriem un jauniem cilvēkiem," Elīna pastāsta, ka tas bijis būtiski, jo vasarā uz Liepāju pārcēlusies no Madonas. "Liels paldies organizatoriem, jo, iespējams, mana integrēšanās bez šiem treniņiem pilnīgi svešā pilsētā nenotiktu tik ātri un lieliski."

Arī Elīna, gluži kā Raimonds, uzskata, ka kopā skriešanai ir savādāka sajūta. "Tu neizej no aprites, dalies ar jaunumiem par sacensībām, trenēšanās veidiem, metodēm. Vispār tā ir reize, kad var labi parunāt." Elīna piebilst, ka skriešana nav smags darbs. Efektīvs treniņš esot tāds, kad vieglā solī skrienot iespējams arī papļāpāt.

"Skrienu tikai un vienīgi sev un savām ambīcijām," teic sieviete, "lai pierādītu, ka varu daudz". Vislielākais atalgojums tam esot personisko rezultātu uzlabojums. Pērn nedēļā noskrietais sanācis virs 70 kilometriem, ja izskrietas piecas, sešas reizes. "Bet vidēji bija kādi 40 kilometri nedēļā," izrēķinājusi E.Šmite. "Šis gads iesākts ļoti mierīgi – viens, divi treniņi pa 10 kilometriem, bet no marta atkal atsākšu skriet intensīvāk, lai gatavotos sezonai." Mērķis ir kādās sacensībās pieveikt 50 kilometru skrējienu. Pagaidām tikai sanācis neoficiāli 52 kilometri ap Liepājas ezeru. "Liepāja ir lieliska pilsēta dzīvei, atpūtai, hobijiem un ģimenei. Te ir ļoti mājīga sajūta! Treniņiem ļoti piemērota, jo var skriet gan urbānā vidē, gan pa mežu un pludmali," – tā Elīna.

  • Komentāri (19)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Citi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!