Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 19. augusts

+20°C
Vējš: D 9.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Imanta, Melānija

Sporta svētki sākušies  (2)

Atslēgvārdi olimpiskās spēles | vankūvera

Iespējams, ka daļa mūsu lasītāju Vankūveras olimpisko spēļu atklāšanu sāka vērot šodien jau pirms pulksten 4, bet daļa sporta draugu svinīgās ceremonijas skatīšanos atlika līdz desmitiem no rīta. Droši vien netrūkst arī tādu, kuriem šis pasākums ir vienaldzīgs, lai gan pilnībā to ignorēt izdodas reti kuram.

Spēļu rīkotāji lēš, ka Kanādas rietumkrastā notiekošajās spēlēs piedalīsies 5 500 sportistu no 84 valstīm, arī no tādām, kuru pārstāvju klātbūtne kādā no ziemas sporta veidiem parasti izraisa labsirdīgu smaidu. Starp piecarpus tūkstošiem dalībnieku 58 būs no Latvijas un sacentīsies deviņos sporta veidos. Labākās izredzes tikt pie savas otrās medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijai ir skeletonā un bobslejā, bet, neskatoties uz šķietami ne pārāk spožajām izredzēm, Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa turēs īkšķus par mūsu hokejistiem, kas stāsies pretī lielākoties no NHL vīriem veidotajām Krievijas, Čehijas un Slovākijas izlasēm.

Šogad ziemas olimpiskās spēles tiek rīkotas 21. reizi, un otro reizi šāds gods ir ticis Kanādai, kur norisinājās arī 1988. gada Kalgari olimpiāde. 2003. gada 2. jūlijā Vankūvera Starptautiskās olimpiskās komitejas balsojumā par olimpisko spēļu mājvietu apsteidza Phjončhanas pilsētu Dienvidkorejā un Austrijas Zalcburgu. Līdz ar gandarījumu par iegūtajām tiesībām rīkot pasaulē lielāko ziemas sporta forumu kanādiešiem bija jārēķinās arī ar prāviem izdevumiem – sākotnēji tika prognozēts, ka spēļu sarīkošanai būs nepieciešami 1,354 miljardi ASV dolāru (690 miljoni latu), tomēr pēc visu darbu pabeigšanas eksperti lēš, ka kopējie tēriņi olimpiādes rīkošanai, ieskaitot reģiona infrastruktūras uzlabošanu, ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru (3,06 miljardi latu), bet tiešai spēļu rīkošanai no šīs summas tikuši 600 miljoni dolāru (306 miljoni latu). Rīkotāji gan prognozē, ka kopumā reģions no ieguldījumiem gūs 10 miljardu dolāru (5,1 miljards latu) ieņēmumus, bet auditorkompānijas "Price Waterhouse" aprēķini rāda, ka tiešie ienākumi no olimpiskajām spēlēm būs viena miljarda dolāru robežās.

Kā jau pienākas ziemas olimpiādei, tās lielākie varoņi ir ziemeļnieki, proti, visvairāk medaļu spēļu vēsturē ir izcīnījuši Norvēģijas sportisti – viņu rēķinā 280 godalgu, bet otrajā vietā ierindojušās ASV ar 217 godalgām. Individuālajā medaļu vērtējumā vadībā ir leģendārais norvēģis Bjorns Deli ar 12 medaļām. Pulveris vēl ir sauss citam norvēģim – biatlonistam Ūlem Einaram Bjērndalenam, kura balvu kolekcijā pagaidām ir deviņas medaļas, bet šās sezonas rezultāti pasaules kausa izcīņā ļauj cerēt, ka divcīņas vecmeistars varētu savu godalgu krājumu papildināt.

Iepriekšējās ziemas olimpiskās spēles:

1924. gads Šamonī, Francija
1928. gads Sanktmorica, Šveice
1932. gads Leikplesida, ASV
1936. gads Garmišpartenkirhene, Vācija
1948. gads Sanktmorica, Šveice
1952. gads Oslo, Norvēģija
1956. gads Kortīna d'Ampeco, Itālija
1960. gads Skvovelija, ASV
1964. gads Insbruka, Austrija
1968. gads Grenoble, Francija
1972. gads Saporo, Japāna
1976. gads Insbruka, Austrija
1980. gads Leikplesida, ASV
1984. gads Sarajeva, Dienvidslāvija
1988. gads Kalgari, Kanāda
1992. gads Albērvila, Francija
1994. gads Lillehammere, Norvēģija
1998. gads Nagano, Japāna
2002. gads Leikplesida, ASV
2006. gads Turīna, Itālija

Medaļu ieguvēji

Valstis:
(valsts, zelts, sudrabs, bronza, kopā)

Norvēģija        98        98        84        280
ASV                78        80        59        217
PSRS   78        57        59        194
Austrija           51        64        70        185
Vācija  68        65        46        179

Individuāli:
(sportists, sporta veids, zelts, sudrabs, bronza, kopā)

Bjērns Delī (Norvēģija), slēpošana                              8          4          0          12
Raisa Smetaņina (PSRS, NVS), slēpošana                  4          5          1          10
Stefānija Belmondo (Itālija), slēpošana                        2          3          5          10
Ļubova Jegorova (NVS, Krievija)                              6          3          0          9
Ūle Einars Bjērndalens (Norvēģija), biatlons                5          3          1          9

– Olimpiskajās spēlēs ir piedalījušies 15 975 sportisti (12 030 vīriešu, 3945 sievietes) no 104 valstīm;
– Jaunākā dalībniece: daiļslidotāja Sesīlija Koledža no Lielbritānijas (11 gadu un 73 dienas) 1932. gadā;
– Vecākais dalībnieks: kērlinga spēlētājs Kārls Augusts Krūnlunds no Zviedrijas (58 gadi un 155 dienas) 1924. gadā.

"LTV 7" programmā:

Šodien, 13. februārī
19:45 Lēkšana ar slēpēm. Fināls
21:45 Kalnu slēpošana. Nobrauciens vīriešiem

22:55 Biatlons. 7,5 km sprints sievietēm

Svētdien, 14. februārī
00:20 Ātrslidošana. 5000 m vīriešiem
04:30 Šorttreks. 1. daļa
05:00 Kamaniņu sports. 2. brauciens vīriešiem
06:35 Frīstails. Kvalifikācija sievietēm
07:40 Šorttreks. 2. daļa
08:40 Šorttreks. 3. daļa
09:45 Frīstails. Fināls sievietēm
20:00 Kalnu slēpošana. Kombinācija. Supergigants sievietēm.
21:10 Biatlons. 10 km sprints vīriešiem
22:55 Kamaniņu sports. 3. brauciens vīriešiem
01:10 Kamaniņu sports. 4. brauciens vīriešiem
03:00 Hokejs. Somija – Krievija

Andris Sudmalis,
"Kurzemes Vārds"

FOTO: LETA

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Citi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!