Nedēļa sportā
“Liepājas metalurga” futbolistu rezultāti šās sezonas sākumā likuši runāt daudziem sporta cienītājiem. Piemēram, kājbumbas kaislības portālā liepajniekiem.lv gandrīz nekad nav situšas tik augstu vilni kā pēc mūsējo nesenajiem punktu zaudējumiem. Laikam lieki būtu pārstāstīt kāda cilvēka personā liepājnieki saskata galveno iemeslu komandas neveiksmēm. Tautas balsi var neņemt vērā, bet tajā noteikti ir jāieklausās.

Starp citu, 2008.gada rezultāti ļoti manāmi atspoguļojas “Daugavas” stadiona tribīnēs – no savulaik Latvijas virslīgas apmeklētākā stadiona Liepājas centrālā arēna pamazām sāk piekāpties savulaik stipri viduvēji apmeklētajam Ventspils stadionam, un nu jau mums uz papēžiem sāk mīt rēzeknieši.

Protams, gribētos, lai savas pilsētas klubu liepājnieki mīlētu neatkarīgi no komandas rezultātiem, snieguma un laika apstākļiem, taču Latvijas futbola skaudrā realitāte ir tāda, kāda nu tā ir, un pēdējās spēles protokolā ierakstītais pusotrs tūkstotis skatītāju ir pat pārsteidzoši liels skaitlis. Cik daudz cilvēku atnāks uz nākamo spēli Liepājā (7.jūnijā pret FC “Dinaburg”), ir atkarīgs no pašas komandas. Nebrīnītos, ja daudzi liepājnieki tās divas stundas labprātāk izvēlētos pavadīt ar ģimeni laukos.

Vairs pat neatceros, kad tribīnēs skanējuši tik daudz svilpienu, kas adresēti nevis pretinieku komandai, bet gan saviem elkiem. Protams, kluba pastāvēšanas vēsturē šis nav labākais laiks, puiši ir sašļukuši, un seko kārtējā neuzvarētā spēle. Tādā situācijā būtu vajadzīgs fanu atbalsts, uzmundrinājums, un par to kļuva aktīvo līdzjutēju sagatavotie plakāti abās tribīnēs. Taču fani nav bērnudārza audzinātāji, bet futbolisti nav mazi bērni, kuriem nepārtraukti jāglauda galva un jāmierina. Tie ir profesionāļi, kas par savu darbu saņem atalgojumu, turklāt komandā netrūkst spēlētāju, kas vai nu savulaik pārstāvējuši, vai vēl pārstāv savu valstu nacionālās izlases.

Vai no šādiem vīriem nav pamata prasīt gan rezultātu, gan saturīgu sniegumu? Protams, visi ir cilvēki, katram gadās pa kritumam, tāpēc kādu laiku Jurija Andrejeva aicinājums grūtā brīdī nepagriezt muguras, bet atbalstīt atrada dzirdīgas ausis. Daļa fanu noteikti nekad nepagriezīs saviem elkiem muguras – vienalga, tiešā vai pārnestā nozīmē, bet izlikties, ka viss ir kārtībā arī nevar. Tāpēc varam prognozēt, ka uzsaukums “Kļūstiet FKLM krāsu cienīgi!” nebūs pēdējā fanu reakcija.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”