Svētdiena, 14. aprīlis Strauja, Gudrīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tenisistu nākamie svētki varētu pienākt pavisam drīz

Tenisistu nākamie svētki varētu pienākt pavisam drīz
05.09.2006 13:16

0

Atslēgvārdi

Uzsākot Liepājas sporta bāzu apskatu, nolēmām kalt dzelzi, kamēr tā joprojām karsta, un izvērtēt, kā klājas tenisistiem, kuri tikko ir nosvinējuši sava sporta veida simtgadi Liepājā un sāk domāt par ziemas sezonu.


Joprojām jāknapinās

Kopš 2005.gada novembra, kad iepriekšējo reizi interesējāmies par tenisistu treniņu iespējām ziemā, gandrīz nekas nav mainījies. Precīzāk sakot – nav mainījies uz labo pusi. Sakarā ar Liepājas vīru basketbola komandas atgriešanos pilsētā, kā arī Sporta un kultūras pils rekonstrukciju tenisisti vairs nerēķinās ar iespēju trenēties Celtnieku zālē. Lai arī konkrētas zāles un stundu skaits vēl nav zināms, Tenisa sporta skolas direktors Imants Andersons pastāstīja, ka nodarbības, visticamāk, notiks 6.vidusskolā, kā arī nedaudz 8.vidusskolas un “H Sports” zālēs. Ja pērnziem tenisisti varēja trenēties tikai aptuveni 60 procentus no nepieciešamā stundu skaita, tad, raksturojot situāciju šogad, Andersona kungs ir vēl pesimistiskāks: “Šogad situācija vairs nav slikta, tā ir pavisam bēdīga.”

Sākotnējais projekts – dārgs un vidi kropļojošs

Risinājums būtu slēgto tenisa laukumu būve Liepājā, par ko tiek runāts vismaz sešus gadus. Sākotnēji bija iecerēts pavisam vienkāršs un relatīvi lēts projekts ar aptuvenām izmaksām 200 000 latu apmērā, paredzot, ka tiek apjumti esošie tenisa laukumi. To piedāvāja Rīgas uzņēmums “Enri”, kas specializējas līdzīgu projektu realizēšanā. Rīdzinieku piedāvājumu 2000.gadā uz Liepāju atveda toreizējais Sporta pārvaldes priekšnieks Pēteris Tervits. Kompānijas mājaslapā ikvienam ir iespējams apskatīt, kā šādi apjumtie laukumi izskatās dzīvē (tiesa, tikai no iekšpuses), kā arī pārliecināties, ka pārklājumu ir iespējams izmantot tikai gada aukstajos mēnešos, bet pārējā laikā to demontēt.
Toreiz problēmas tika atrastas gandrīz visā. Tika norādīts, ka sākotnēji nav paredzēta gāzesvada pievilkšana laukumiem, lai varētu nodrošināt pūšļa, kā tika nodēvēta iecerētā būve, apkure. Tāpat, tika norādīts, ka bez papildu ieguldījumiem laukumos nav iespējama normāla drenāžas procesa norise, lai gan Andersona kungs apgalvo, ka tā ir viena no labākajām Latvijā. Tika minēti arī citi papildu izdevumi, piemēram, kluba ēkas rekonstruēšana, tādējādi sadārdzinot pašu tenisistu sameklētā iespējamā projekta realizēšanu.
Savs sakāmais šajā saistībā bija arī zaļajiem, kuri uztraucās gan par iespējamo koku izciršanu Jūrmalas parkā, gan par to, ka slēgtie tenisa laukumi varētu pārvērsties par turīgu ļaužu izklaides vietu un esošo tenisa laukumu apjumšanai sekotu vērienīgi būvdarbi. I.Andersons atceras, ka tika minēts pat tik absurds pieņēmums, kā degvielas uzpildes stacijas iespējamā būvniecība parkā.
Tomēr galvenie pretargumenti, kas tika ņemti vērā, neatbalstot esošo laukumu pārsegšanu, bija tādi, ka iecerētā būve ir “arhitektoniski vienmuļa, gigantiska un parka struktūru degradējoša” (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija), “Jebkura jauna būve samazina parka ainavas vērtību” (Liepājas domes Vides nodaļa), kā arī: “Lai saglabātu parka kompozīciju, nav pieļaujama apbūves blīvuma palielināšana (Liepājas arhitektu klubs “V–10″).” 

Turpmākajos gados projekts nekustas no vietas

Pret profesionāļu argumentiem iebilst ir grūti, šajā gadījumā – bezjēdzīgi, tāpēc loģisks notikumu turpinājums būtu jaunas vietas iespējami ātra sameklēšana, lai aktualizēto problēmu iespējami drīz atrisinātu. Tika izstrādāti projekti ar iespējamo slēgto laukumu būvi blakus Liepājas 6. vai 2.vidusskolai, kas arī netika apstiprināti. Pilsētai parādījās konkrētas prioritātes sporta būvju sakarībā, un teniss šajā sarakstā ierindojās aiz multihalles un “Daugavas” stadiona skrejceļa. Jau 2000.gadā “Kurzemes Vārds” rakstīja: “Vai tiešām vienai un tai pašai domei pakļautie ­ galvenais arhitekts un Sporta pārvaldes priekšnieks ­tik tiešām atrodas tik dažādās dimensijās, ka bravūrīgs jandāliņš ar savstarpēji mestām aizdomu, zīmīgu mājienu un ironijas bultām šķiet labāks risinājums par lietišķām un konstruktīvām savstarpējām konsultācijām un pārrunām?”
Līdz šim neviens, pat projekta lielākie kritizētāji, vismaz publiski nav apgalvojis, ka slēgtie tenisa laukumi pilsētai nav vajadzīgi, un tomēr sešu gadu laikā problēmas risināšana nebija  pavirzījusies ne soli uz priekšu.
Kāpēc tā vietā, lai atrastu problēmas piedāvātajos projektos, neviens necentās atrast reālu risinājumu, apvienojot tenisistu vajadzības un arhitektu prasības?  

Glābējs atkal ir Zaharjins?

Izskatās, ka tenisistu nedienas ar mājvietas atrašanu gada aukstajos mēnešos ir atrisinātas. Liepājas tenisa simtgades svinībās koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, FHK “Liepājas metalurgs” prezidents Sergejs Zaharjins nāca klajā gluži vai ar sensacionālu paziņojumu, ka ir gatavs uz savas personīgās zemes uzbūvēt Liepājai tik nepieciešamos slēgtos tenisa laukumus.
Vairāki ar pilsētas sportu saistīti cilvēki nevēlējās komentēt Zaharjina kunga paziņojumu, tikai bilstot, ka Sergejs Zaharjins ir cilvēks, kurš ar vārdiem nemētājas, tāpēc šis paziņojums šķiet ļoti ticams. Lai noskaidrotu ko vairāk, sazinājāmies ar FHK “Liepājas metalurgs” prezidentu.

– Kā un cik sen jums radās doma par slēgto tenisa laukumu būvniecību Liepājā? Kas ietekmēja jūsu lēmuma pieņemšanu?
– Pie šī lēmuma, protams, nenonācu vienā vakarā. Pēdējo gadu laikā redzēju un joprojām redzu, kas notiek ar tenisu pilsētā, kāda ir tā popularitāte, gan bērnu un jauniešu, gan arī vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Lieliski apzinājos, ka šī ir liela pilsētas problēma. Teniss man pašam ir pietiekami iecienīts sporta veids. Visa mana ģimene ar to nodarbojas, arī pats nedaudz spēlēju.
Daudzus gadus arī draudzējos ar Krievijas Tenisa federācijas prezidentu Šamilu Tarpišcevu, esmu pazīstams ar citiem tenisa cilvēkiem – Larisu Savčenko (Neilandi), Aleksandru Neilandu, bieži apmeklēju augstākā līmeņa tenisa sacensības, arī Deivisa kausa izcīņu un Kremļa kausa izcīņu. Man ļoti patīk teniss, un patīk, ka ar to nodarbojas bērni. Daudzus gadus visiem šiem faktoriem summējoties, tad arī nonācu pie lēmuma būvēt Liepājā slēgtos tenisa laukumus.
– Šo projektu jūs plānojat realizēt kopā ar savu draugu Šamilu Tarpiščevu?
– Jā, tieši tā. Šobrīd viņš ļoti veiksmīgi un augstā līmenī realizē daudzus projektus, kas saistīti ar tenisa laukumiem. Viņš daudzās Krievijas pilsētās ir atvēris savu tenisa akadēmiju, kura ļoti veiksmīgi attīstās. Bērnu teniss Krievijā ir ļoti augstā līmenī, tas dod labus rezultātus.
– Cik lielu lomu šajā projektā paredzēts atvēlēt Liepājas Tenisa sporta skolai?
– Ja salīdzinām ar citām mūsu kluba aktivitātēm, tad vistiešākās paralēles var vilkt ar hokeju un futbolu. Paši redzat, ka mūsu ledushallē prioritāte ir FHK “Liepājas metalurgs”, kas ir lielākais ledushalles nomātājs. Tāpat ir ar visām mūsu apsaimniekošanā esošajiem futbola bāzēm. Arī tenisa laukumu īrēšanā galvenā prioritāte nepārprotami tiks atvēlēta Liepājas Tenisa sporta skolai.
 – Topošās tenisa zāles sakarībā ir dzirdēts, ka tā varētu kļūt par lielāko tenisa centru Baltijas valstīs, ietverot sevī ne tikai apjumtos laukumus, bet arī brīvdabas laukumus.
– Es negribētu pašlaik runāt par to, cik liels šis komplekss būs Latvijas vai Baltijas valstu mērogā. Tas nekādā gadījumā nav mūsu mērķis. Pašlaik notiek izvērtēšana, lai izvēlētos projektu, un, kad būsim pieņēmuši lēmumu par projekta izvēli, tad varēšu pastāstīt par to, kādi būs plānotie laukumi. Tomēr domāju, ka, visticamāk, aprobežosimies ar slēgtajiem laukumiem, jo uzskatu, ka tie laukumi, kas jau ir pašlaik pilsētā, ir tik brīnišķīgi un atrodas tik pasakainā vietā, ka tos vajadzētu sargāt kā mūsu galveno lepnumu. Savukārt slēgto laukumu problēma mums ir vairāk nekā aktuāla. Vēl ir jālemj par laukumu skaitu, kā arī, kas ietilps kompleksā. Pie tā mēs pašlaik strādājam.
– Kādi varētu būt aptuvenie projekta realizācijas termiņi?
– Jau svinīgajā sarīkojumā teicu, ka līdz gada beigām pacentīsimies tikt galā ar projektu. Laika mums ir maz. Pašlaik jau notiek konkrēts darbs, man ir paredzētas tikšanās ar firmām, kas realizē šādus projektus.
– Jūs minējāt, ka vēlaties laukumus būvēt uz savas zemes. Kāda varētu būt slēgto laukumu aptuvenā atrašanās vieta?
– Viss būs atkarīgs no projekta izstrādes, tad arī izlemšu, uz kura no saviem zemes īpašumiem būvēt. Vienīgais, ko varu pateikt, ir tas, ka tā būs ļoti ērta vieta ikvienam zēnam un meitenei, lai viņi varētu patstāvīgi nokļūt līdz šiem laukumiem. Arī bērnu hokejā mēs vēlējāmies, lai treniņu vietā varētu nokļūt bērni, kuru ģimenēm nav pašiem sava transporta. Galvenais, lai laukumi atrastos tādā vietā, kura ir saistīta ar pilsētas transporta sistēmu, un būtu vienkārši līdz tiem nokļūt.
– Iznāk, ka jūs un “Liepājas metalurgs” esat kārtējo reizi izrādījušies kāda sporta veida glābēji Liepājā. Varbūt būtu laiks abreviatūru FHK nomainīt pret SK…?
– Zināmā mērā tā sanāk. Galvenais nav kādi burti atrodas kluba nosaukuma priekšā. Mēs tiešām jau esam pārauguši vienu sporta veidu un esam īsts sporta klubs, kura paspārnē atrodas jau vairāki sporta veidi. Tomēr atkārtošos – lieliski saprotam, ka visi projekti, kas ir saistīti ar sporta bāzēm Liepājā, ir labdarības projekti, nevis bizness. Varbūt galvaspilsētā tie ir biznesa projekti, bet Liepājā – nē.
Iespējams, šī iemesla dēļ Liepājā neizdevās realizēt vairākus ieplānotos projektus. Iespējams, ka cilvēki šiem jautājumiem bija pievērsušies kā biznesa projektiem. Tas ir labi saprotams un pret to normāli attiecos, jo lietišķi cilvēki vēlas realizēt biznesa projektus. Savukārt mums tie ir labdarības projekti. Pirms “Daugavas” stadiona rekonstrukcijas labi apzinājāmies, ka naudu neatgūsim, bet mūsu guvums būs liepājnieku veselība. Līdzīgi ir ar hokeju – mēs neatpelnīsim finansiāli, bet iegūsim veselus cilvēkus, no kuriem daži varbūt turpinās nodarboties ar hokeju, bet citi nāks strādāt rūpnīcā. Katram kompleksam gan ir jārēķinās ar pašfinansējumu. Jebkurai būvei ir pašai sevi jāuztur, nekādu dotāciju nedrīkst būt.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz