liepajniekiem.lv
Padārgs un sarežģīts prieks
Pirmo pieredzi darbā ar lidaparātiem Karīna guvusi 2015. gadā raķešmodeļu sacensībās Vaiņodē, toties dronu sportā nokļuvusi pavisam negaidīti. Sākumā vēl spurojusies, jo tas šķitis dārgs prieks, bet patikšana darījusi savu, un tā tas esot lielākajai daļai iesācēju. Nu jau meitenei aiz muguras ir vairāki Eiropas un pasaules čempionāti.
Pašlaik viņa jau ir Latvijas Aerokluba biedre un demonstrāciju inženiere dronu izstrādes uzņēmumā “Fixar-Aero”. Pagājušajā mēnesī viņa piedalījās pasaules spēlēs Birmingemā ASV, kur ierindojās 31. vietā.
Karīna bieži piedalās dronu sacensībās ne tikai kā dalībniece, bet arī kā tiesnese, tāpēc labi pārzina šo sporta veidu, apmācību procesu un sacensību norisi.
Karīna stāsta, ka tiem, kuri grib kļūt par dronu pilotiem, ir divi varianti: vai nu mācīties pašiem, vai arī iziet kursus. Latvijā darbojas dažādi dronu un lidmodeļu pulciņi bērniem un jauniešiem. Tādus gan apmeklējusi, gan vadījusi ir arī Karīna. Tajos visi cits citam palīdzot, bet sacensībās notiekot individuālo prasmju demonstrēšana.
Dronu sports nav no lētākajiem. “Viss atkarīgs no tā, kurā klasē tu gribi startēt. Ir viena klase, kurā piedalās ar plaukstas izmēra jeb istabas droniem. Tad ir klases, kuras paredzētas trīs, piecu un vairāk collu droniem.
Katrs pats izvēlas, un izmaksas atkarīgas no izvēlētajiem droniem un to motoriem. Jo kvalitatīvāku aprīkojumu tu vēlies, jo dārgāk viss izmaksā,” stāsta Karīna.
Dronu cenas variējas no 100 līdz 600 eiro, savukārt speciālās brilles var izmaksāt no 50 līdz pat 800 eiro.
Sacensību norise ir neparedzama. “Piedaloties sacensībās, ir jārēķinās, ka var pazaudēt visu vai arī nepazaudēt neko. Ja ieskrien vārtos, tad drons var nodegt arī pilnībā. Nekad nevar paredzēt, kas notiks,” stāsta dronu sportiste.
Pašai avāriju ir bijis daudz. “Sākumā tu vēl skaiti, ko esi pazaudējis, un rēķini, cik no ieguldītā aizgājis postā. Tagad, kad pagājuši jau pāris gadi, vairs nemaz negribu zināt, cik esmu iztērējusi,” smej Karīna.
“Reizēm paveicas, reizēm ne. Patiesībā viss atkarīgs ne no prasmēm, bet gan veiksmes. Tu vari būt pats ātrākais pilots pasaulē, bet kāds konkurents uztriecas tavam dronam un tu izkrīti no sacensībām. Tas, ka tev ir laba reakcija un kontroles spējas, nenozīmē, ka tu uzvarēsi,” norāda sportiste. Rezultātus bieži izšķir dažas milisekundes.
Sacensībām ir niansēti noteikumi. Pirmkārt, tās lietus laikā nevar norisināties ārā. Lidošana ir sarežģītāka vējainā laikā, taču Karīna atzīmē, ka viss atkarīgs no vēja stipruma un pilota pieredzes. Viņa zina teikt, ka lidojumi netiek veikti, ja vēja ātrums sasniedz 10 metrus sekundē, jo drošība vienmēr esot pirmajā vietā.
Sacensības notiek, izlidojot konkrētu trasi, parasti ar ātrumu 100–150 km/h. “Visbiežāk tā ir lidošana cauri vārtiem, bet šķēršļi var būt ļoti dažādi. Precizitāte pat nav tik svarīga, galvenais ir ātrums un tas, vai trase tiek izlidota,” norāda Karīna.
Parasti sacensībās vienlaicīgi lidojot četri vai seši droni. “Ja sagadās piloti, kas lido tādā pašā ātrumā kā tu, tad jūs, visticamāk, saskriesieties.”
Karīna stāsta, ka vienīgais gadījums, kad raundu visi var uzsākt no jauna, ir tad, kad sadursme notiek pirms pirmajiem vārtiem. “Tikko pirmajiem vārtiem esam garām, paši esam vainīgi. Ir ļoti daudz noteikumu, kuriem jāseko līdzi. Piemēram, ja ir noteikts, ka šķērslim garām jālido pa labo pusi, bet tu izlido pa kreiso, lidojums netiek ieskaitīts. Lidojot apļus, nedrīkst taisīt kūleņus, jo tad pilots tiek diskvalificēts,” pastāsta sportiste.
Ne tikai jauniešiem vai vīriešiem
Sacensībās sarežģītākā daļa ir stresa kontrole. Daži ieliekot austiņas, lai pārējos nedzirdētu, kāds izvēlas ar citiem nemaz nerunāt. Vēl esot jāatrod stabila vai nu stāvēšanas, vai sēdēšanas pozīcija. “Variantu ir daudz, un jāsaprot, ka stresot nevajag. Galvenais ir vienkārši pabeigt trasi, un ar laiku visu iemācās un pierod,” saka Karīna.
Sportiste stāsta, ka arī viņai sākumā bijis grūti tikt ar stresu galā.
“Nekad nevarēju iekārtoties ērtā pozīcijā, bet tagad vienkārši paskatos apkārt, apsēžos, uzlieku brilles un redzu tikai bildi. Tas, kas notiek apkārt, ir otršķirīgs, mani interesē tikai tas, ko redzu.”
Dronu sports ir nogurdinošs gan fiziski, gan mentāli, jo ir nepieciešama milzīga koncentrēšanās. “Ir jāprot noturēt uzmanību, turklāt visu laiku notiek kaut kas, ko nav iespējams paredzēt. Ja kaut kas saplīst, tad tas jāsamaina,” teic sportiste.
Karīna stāsta, ka Latvijā dronu sportam ir liela piekrišana – pulciņu ir daudz, sacensības notiek, ir arī Latvijas kausa posmi.
Pārsvarā ar droniem nodarbojas un uz sacensībām brauc bērni un jaunieši, jo modernās tehnoloģijas viņus interesē. “Tas vairs nav tāpat, kā spēlēt spēlīti telefonā, šeit tu spēlē jau dzīvē,” saka Karīna.
“Dažreiz atnāk kāds septiņgadnieks, kurš lido tik ātri, ka viņam vispār nevar tikt līdzi, un viņš par drošību īsti nedomā. Pieaugušais saprot, ka pats maksā par savu dronu un aprīkojumu, tāpēc lido prātīgāk. Līdz kādiem 25 vai 30 gadiem pilots ir ļoti ātrs, un tad viņš sāk regresēt, jo to pašu tempu vairs nevar uzturēt,” pēc pieredzes zina stāstīt Karīna.
Tas, ka dronus mācās pilotēt tikai jaunieši, ir vien stereotips. Karīna stāsta, ka viņa zina arī cilvēkus vecumā no 50 līdz 70 gadiem, kas piedalās sacensībās. Viņi bieži nodarbojas arī ar filmēšanu un freestyle lidojumu, kas ir vienkāršs lidojums, kurā pilots liek dronam mest kūleņus.
Pie mums ar dronu sportu nodarbojas maz sieviešu. Karīna zina teikt, ka Latvijā ir vien divas vai trīs sieviešu kārtas pārstāves, kas ar to profesionāli nodarbojas.
“Sieviešu procents ir ļoti neliels. Es teiktu, ka pasaulē dronu sportā dzimumu attiecība ir viena sieviete pret simts vīriešiem,” lēš Karīna.
Tagad viss gan mainoties. “Galvenais, ka tu spēj procesu saprast – dzimums neko nemaina,” teic Karīna.
Latvijas dronu komūna, pēc Karīnas vārdiem, ir kā viens vesels organisms. Ja kāds izdomā doties uz kādām sacīkstēm, tad dara to zināmu citiem un aicina līdzi. Visi, kas gribot, tad arī piesakoties. “Bet visādi citādi dronu sports ir individuāls, jo te neskatās komandu rezultātus, kā tas ir raķešsportā. Tu esi pats par sevi, un, ja gribi atbalstītāju, tad ņem līdzi cilvēku, kuram uzticies,” stāsta Karīna.
Svarīgi ir treniņi, kuros kāds veido konkurenci. Karīna stāsta, ka viņas pulciņš ļoti bieži trenējas kopā ar lietuviešiem. “Citreiz viņi vienkārši atbrauc pa brīvdienām pie mums patrenēties. Vienam pašam jau nav interesanti iziet ārā un lidot pa trasi, bet, ja ir konkurence, tad ir foršāk un var arī labāk saprast, kas, piemēram, tiek darīts nepareizi vai ko varētu uzlabot. Ir daudz nianšu, kuras var piefiksēt, tikai lidojot kopā ar citiem,” saka sportiste.
Karīnai, piemēram, dronu sportā visvairāk patīk iespēja visu ieraudzīt no citas perspektīvas. “Tas ir kā izkāpt no pierastās kastes. Tu visu redzi no leņķiem, kādos, tāpat vien staigājot, nekad neredzētu”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.