Sestdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Karīna Limora un dronu sports – no šoka līdz aizrautībai

“Viens draugs kādu vakaru iedeva istabas dronu, pulti un teica, lai iemācos lidot, jo nākamajā rītā jādodas uz sacensībām Igaunijā. Vispār nesapratu, kā tas strādā, bet nodomāju, ka vismaz pamēģināšu. Es startēju, izlidoju trasi un biju šokā. Un tad jau aizgāja – vajadzēja vienu dronu un tad vēl kādu,” ar smaidu savas pirmās dronu sacensības 2016. gadā atceras bijusī grobiņniece Karīna Limora, kas nu jau septīto gadu profesionāli nodarbojas ar dronu sportu.

Karīna Limora un dronu sports – no šoka līdz aizrautībai
Dronu pilotes Karīnas Limoras īpašumā ir trīs piecu collu droni, ar kuriem viņa piedalās profesionālās sacensībās. To maksimālais ātrums ir 220 kmh, un kopā ar ievietotu bateriju katrs no tiem sver ap 440 gramiem. (Foto: Ģirts Gertsons)
Dronu pilotes Karīnas Limoras īpašumā ir trīs piecu collu droni, ar kuriem viņa piedalās profesionālās sacensībās. To maksimālais ātrums ir 220 kmh, un kopā ar ievietotu bateriju katrs no tiem sver ap 440 gramiem. (Foto: Ģirts Gertsons)
18.08.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Padārgs un sarežģīts prieks

Pirmo pieredzi darbā ar lidaparātiem Karīna guvusi 2015. gadā raķešmodeļu sacensībās Vaiņodē, toties dronu sportā nokļuvusi pavisam negaidīti. Sākumā vēl spurojusies, jo tas šķitis dārgs prieks, bet patikšana darījusi savu, un tā tas esot lielākajai daļai iesācēju. Nu jau meitenei aiz muguras ir vairāki Eiropas un pasaules čempionāti.

Pašlaik viņa jau ir Latvijas Aerokluba biedre un demonstrāciju inženiere dronu izstrādes uzņēmumā “Fixar-Aero”. Pagājušajā mēnesī viņa piedalījās pasaules spēlēs Birmingemā ASV, kur ierindojās 31. vietā.

Karīna bieži piedalās dronu sacensībās ne tikai kā dalībniece, bet arī kā tiesnese, tāpēc labi pārzina šo sporta veidu, apmācību procesu un sacensību norisi.

Karīna stāsta, ka tiem, kuri grib kļūt par dronu pilotiem, ir divi varianti: vai nu mācīties pašiem, vai arī iziet kursus. Latvijā darbojas dažādi dronu un lidmodeļu pulciņi bērniem un jauniešiem. Tādus gan apmeklējusi, gan vadījusi ir arī Karīna. Tajos visi cits citam palīdzot, bet sacensībās notiekot individuālo prasmju demonstrēšana.

Dronu sports nav no lētākajiem. “Viss atkarīgs no tā, kurā klasē tu gribi startēt. Ir viena klase, kurā piedalās ar plaukstas izmēra jeb istabas droniem. Tad ir klases, kuras paredzētas trīs, piecu un vairāk collu droniem.

Katrs pats izvēlas, un izmaksas atkarīgas no izvēlētajiem droniem un to motoriem. Jo kvalitatīvāku aprīkojumu tu vēlies, jo dārgāk viss izmaksā,” stāsta Karīna.

Dronu cenas variējas no 100 līdz 600 eiro, savukārt speciālās brilles var izmaksāt no 50 līdz pat 800 eiro.

Sacensību norise ir neparedzama. “Piedaloties sacensībās, ir jārēķinās, ka var pazaudēt visu vai arī nepazaudēt neko. Ja ieskrien vārtos, tad drons var nodegt arī pilnībā. Nekad nevar paredzēt, kas notiks,” stāsta dronu sportiste.

Pašai avāriju ir bijis daudz. “Sākumā tu vēl skaiti, ko esi pazaudējis, un rēķini, cik no ieguldītā aizgājis postā. Tagad, kad pagājuši jau pāris gadi, vairs nemaz negribu zināt, cik esmu iztērējusi,” smej Karīna.

“Reizēm paveicas, reizēm ne. Patiesībā viss atkarīgs ne no prasmēm, bet gan veiksmes. Tu vari būt pats ātrākais pilots pasaulē, bet kāds konkurents uztriecas tavam dronam un tu izkrīti no sacensībām. Tas, ka tev ir laba reakcija un kontroles spējas, nenozīmē, ka tu uzvarēsi,” norāda sportiste. Rezultātus bieži izšķir dažas milisekundes.

Sacensībām ir niansēti noteikumi. Pirmkārt, tās lietus laikā nevar norisināties ārā. Lidošana ir sarežģītāka vējainā laikā, taču Karīna atzīmē, ka viss atkarīgs no vēja stipruma un pilota pieredzes. Viņa zina teikt, ka lidojumi netiek veikti, ja vēja ātrums sasniedz 10 metrus sekundē, jo drošība vienmēr esot pirmajā vietā.

Sacensības notiek, izlidojot konkrētu trasi, parasti ar ātrumu 100–150 km/h. “Visbiežāk tā ir lidošana cauri vārtiem, bet šķēršļi var būt ļoti dažādi. Precizitāte pat nav tik svarīga, galvenais ir ātrums un tas, vai trase tiek izlidota,” norāda Karīna.

Parasti sacensībās vienlaicīgi lidojot četri vai seši droni. “Ja sagadās piloti, kas lido tādā pašā ātrumā kā tu, tad jūs, visticamāk, saskriesieties.”

Karīna stāsta, ka vienīgais gadījums, kad raundu visi var uzsākt no jauna, ir tad, kad sadursme notiek pirms pirmajiem vārtiem. “Tikko pirmajiem vārtiem esam garām, paši esam vainīgi. Ir ļoti daudz noteikumu, kuriem jāseko līdzi. Piemēram, ja ir noteikts, ka šķērslim garām jālido pa labo pusi, bet tu izlido pa kreiso, lidojums netiek ieskaitīts. Lidojot apļus, nedrīkst taisīt kūleņus, jo tad pilots tiek diskvalificēts,” pastāsta sportiste.

Ne tikai jauniešiem vai vīriešiem

Sacensībās sarežģītākā daļa ir stresa kontrole. Daži ieliekot austiņas, lai pārējos nedzirdētu, kāds izvēlas ar citiem nemaz nerunāt. Vēl esot jāatrod stabila vai nu stāvēšanas, vai sēdēšanas pozīcija. “Variantu ir daudz, un jāsaprot, ka stresot nevajag. Galvenais ir vienkārši pabeigt trasi, un ar laiku visu iemācās un pierod,” saka Karīna.

Sportiste stāsta, ka arī viņai sākumā bijis grūti tikt ar stresu galā.

“Nekad nevarēju iekārtoties ērtā pozīcijā, bet tagad vienkārši paskatos apkārt, apsēžos, uzlieku brilles un redzu tikai bildi. Tas, kas notiek apkārt, ir otršķirīgs, mani interesē tikai tas, ko redzu.”

Dronu sports ir nogurdinošs gan fiziski, gan mentāli, jo ir nepieciešama milzīga koncentrēšanās. “Ir jāprot noturēt uzmanību, turklāt visu laiku notiek kaut kas, ko nav iespējams paredzēt. Ja kaut kas saplīst, tad tas jāsamaina,” teic sportiste.

Karīna stāsta, ka Latvijā dronu sportam ir liela piekrišana – pulciņu ir daudz, sacensības notiek, ir arī Latvijas kausa posmi.

Pārsvarā ar droniem nodarbojas un uz sacensībām brauc bērni un jaunieši, jo modernās tehnoloģijas viņus interesē. “Tas vairs nav tāpat, kā spēlēt spēlīti telefonā, šeit tu spēlē jau dzīvē,” saka Karīna.

“Dažreiz atnāk kāds septiņgadnieks, kurš lido tik ātri, ka viņam vispār nevar tikt līdzi, un viņš par drošību īsti nedomā. Pieaugušais saprot, ka pats maksā par savu dronu un aprīkojumu, tāpēc lido prātīgāk. Līdz kādiem 25 vai 30 gadiem pilots ir ļoti ātrs, un tad viņš sāk regresēt, jo to pašu tempu vairs nevar uzturēt,” pēc pieredzes zina stāstīt Karīna.

“Dažreiz atnāk kāds septiņgadnieks, kurš lido tik ātri, ka viņam vispār nevar tikt līdzi, un viņš par drošību īsti nedomā. Pieaugušais saprot, ka pats maksā par savu dronu un aprīkojumu, tāpēc lido prātīgāk,” pastāsta sportiste, kurai ir arī treneres pieredze. Foto: Ģirts Gertsons

Tas, ka dronus mācās pilotēt tikai jaunieši, ir vien stereotips. Karīna stāsta, ka viņa zina arī cilvēkus vecumā no 50 līdz 70 gadiem, kas piedalās sacensībās. Viņi bieži nodarbojas arī ar filmēšanu un freestyle lidojumu, kas ir vienkāršs lidojums, kurā pilots liek dronam mest kūleņus.

Pie mums ar dronu sportu nodarbojas maz sieviešu. Karīna zina teikt, ka Latvijā ir vien divas vai trīs sieviešu kārtas pārstāves, kas ar to profesionāli nodarbojas.

“Sieviešu procents ir ļoti neliels. Es teiktu, ka pasaulē dronu sportā dzimumu attiecība ir viena sieviete pret simts vīriešiem,” lēš Karīna.

Tagad viss gan mainoties. “Galvenais, ka tu spēj procesu saprast – dzimums neko nemaina,” teic Karīna.

Latvijas dronu komūna, pēc Karīnas vārdiem, ir kā viens vesels organisms. Ja kāds izdomā doties uz kādām sacīkstēm, tad dara to zināmu citiem un aicina līdzi. Visi, kas gribot, tad arī piesakoties. “Bet visādi citādi dronu sports ir individuāls, jo te neskatās komandu rezultātus, kā tas ir raķešsportā. Tu esi pats par sevi, un, ja gribi atbalstītāju, tad ņem līdzi cilvēku, kuram uzticies,” stāsta Karīna.

Svarīgi ir treniņi, kuros kāds veido konkurenci. Karīna stāsta, ka viņas pulciņš ļoti bieži trenējas kopā ar lietuviešiem. “Citreiz viņi vienkārši atbrauc pa brīvdienām pie mums patrenēties. Vienam pašam jau nav interesanti iziet ārā un lidot pa trasi, bet, ja ir konkurence, tad ir foršāk un var arī labāk saprast, kas, piemēram, tiek darīts nepareizi vai ko varētu uzlabot. Ir daudz nianšu, kuras var piefiksēt, tikai lidojot kopā ar citiem,” saka sportiste.

Karīnai, piemēram, dronu sportā visvairāk patīk iespēja visu ieraudzīt no citas perspektīvas. “Tas ir kā izkāpt no pierastās kastes. Tu visu redzi no leņķiem, kādos, tāpat vien staigājot, nekad neredzētu”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz