Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+16°C
Vējš: Z 5.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Antonio Fereira: "Vēlos, lai mani pazīst kā futbolistu."  (6)

Atslēgvārdi futbols

"Liepājas metalurga" futbolistiem un treneriem pēc aizvadītās spēles UEFA kausa izcīņā, kurā mūsējie savā laukumā cīnījās neizšķirti ar Baltkrievijas komandu Brestas "Dinamo", tagad ir laiks pārdomām, lai jau pēc sestdienas mača Rīgā un vēlāk arī pēc eirokausu atbildes spēles Brestā liepājnieki varētu atgriezties ar paceltu galvu. Kaut arī pirms šīm divām nozīmīgajām cīņām mūsu komandas nometnē notiek intensīvs treniņprocess, redakcijai izdevās aprunāties ar brazīlieti Antonio Fereiru. Tā kā dienvidamerikānis labprātāk sazinās savā dzimtajā – portugāļu – valodā, sarunā ar šo futbolistu talkā bijām aicinājuši labu viņa draugu un Liepājas futbola audzēkni Mareku Zuntneru, kurš, divus gadus pavadījis Pireneju pussalā, šo valodu pārvalda brīvi.

Kā tu nokļuvi Latvijā?
– Līdz tam Brazīlijā spēlēju jauniešu čempionātā komandas "Capofrio" rindās. Pēc vienas no spēlēm saņēmu piedāvājumu uzspēlēt Eiropā. Manam pašreizējam aģentam bija labi kontakti Krievijā un bijušās PSRS valstīs. Uz Latviju pārcēlos, tādēļ ka aģents labi pazina "Jūrmalas" kluba prezidentu, kurš mani labprāt pieņēma. Dienvidamerikā profesionālajā futbola apritē, ja tu neesi spilgts talants, ir ļoti grūti ielauzties, tādēļ liela daļa kājbumbas meistaru izšķiras par labu Eiropai, kur arī nopelnīt var vairāk.

Kāpēc pēc pērnās sezonas pārcēlies uz Liepāju?
– Kā jau katrs futbolists, gribu attīstīties, progresēt. Spēlējot "Liepājas metalurgā", kas ir klasi augstāka komanda, to var labāk īstenot – šeit ir labāki treniņapstākļi, labāka līmeņa spēlētāji un arī atalgojums ir lielāks. Brazīlijā joprojām pastāv uzskats, ka Latvija ir tā pati Krievija, un, iekļūstot šīs valsts futbola apritē, ir krietni labākas iespējas tikt pamanītam un izsisties augstākā līmenī. Jā, pirms sezonas bija saruna arī ar kluba "Ventspils" vadītājiem, tomēr, tā kā Liepājā jau pirms tam biju aizvadījis vairākus treniņus un panācis vienošanos, izvēlējos metalurgu piedāvāto līgumu, kuru parakstīju uz trim gadiem.

Šogad sanāca debitēt eirokausos un uzreiz izcelties ar vārtu guvumu. Kā tu raksturotu tā brīža emocijas?
– Pirms spēles nervozēju, satraukumu vēl jūtamāku padarīja tas, ka spēlējām savā laukumā. Debijas reizē gribējās parādīt labāko sniegumu. Biju ļoti gandarīts, ka jau mača sākumā izdevās gūt vārtus, emocijas lauzās ārā, tādēļ skatītājiem un sev par prieku gribējās padejot… Pēc šī panākuma, kaut arī rezultāts nebija pārliecinošs, ieguvu papildu pārliecību par saviem spēkiem.

Kāpēc, tavuprāt, šī spēle nesanāca tāda, kā gribētos?
– Pirms spēles visi bija diezgan nervozi, ne jau tādēļ, ka baltkrievu klubs būtu pārāks, bet gan tāpēc, ka mēs bijām šās spēles favorīti un mūsu mērķis bija tikai viens – uzvarēt. Ja, pēc ātrā vārtu guvuma būtu izmantojuši savas iespējas, iznākums būtu pavisam citādāks. Pats galvenais, ka komandā arī pēc nepārliecinošā snieguma ir stipra pārliecība, ka uzvarēsim Brestā un spēlēsim nākamajā kārtā. Vispirms gan ir mačs Rīgā, kuram gatavojamies tikpat nopietni kā UEFA atbildes cīņai.

Kādā valodā tu sarunājies ar kluba biedriem?
– Pārsvarā angliski, bet pa šiem gadiem esmu apguvis arī krievu valodu un iemācījies šo to pateikt – "mņe vsjo horošo", "ļeva", "prava" (smejas – M.K.). Atrodoties laukumā, neizjūtu valodas barjeru un nedomāju, ka tā iespaido komandas spēli. Jā, dažreiz gadās neveiklas epizodes, taču tās drīzāk skaidrojamas ar manu pavadīto laiku šajā klubā, kas ir samērā neliels.

Kad sāki spēlēt futbolu, vai uzreiz ieņēmi aizsarga pozīciju?
– Brazīlijā spēlēju vidējā līnijā, taču, kad pārcēlos uz Jūrmalu, treneris Jurijs Popkovs jau pirmajā mačā laukumā mani sūtīja aizsardzības līnijā. Toreiz viņam teicu, ka labprātāk spēlētu kā pussargs, tomēr Popkovs bija nelokāms un atzina, ka komandai tā būšot labāk. Vēlme uzbrukt ir palikusi, katru sekundi gribas pieslēgties uzbrukumiem un gaidu standartsituācijas, lai varētu izdarīt bīstamus sitienus.

Kas ir tavi trumpji laukumā?
– Man patīk spēlēt kā Brazīlijas aizsargam Lusio, kurš prot un nebaidās apspēlēt pretspēlētāju, kaut arī dažkārt tas var būt bīstami un ne vienmēr sanāk. Tāpat labprāt iesaistos divcīņās otrajā stāvā. Man nepatīk vārdu salikums – aizsardzības futbols, taču, ja mana komanda un treneris attiecīgajā mačā ir izvēlējusies šādu spēles manieri, varu pielāgoties.

Laukumā esi ass spēlētājs. Mačā pret "Daugavu" iesiti lietuvietim un dabūji diskvalifikāciju, ko viņš tādu izdarīja?
– Apzinos, ka esmu profesionāls futbolists un ģimenes problēmas jāatstāj ārpus futbolu laukuma, taču toreiz jau laukumā izgāju uzvilcies un, kad Aurims Kučis mani slepus pagrūda, nespēju savaldīties un atbildēju ar to pašu. Tikai tad tiesnesis visu redzēja, un attiecīgi tiku sodīts.

Mūsu klubā uz aizsargu posteni ir liela konkurence…
– Jā, komandā ir daudz labu aizsargu, tādēļ katrā treniņā jāstrādā ar maksimālu pašatdevi, jo pretējā gadījumā jau nākamajā spēlē varu nonākt uz rezervistu soliņa un zaudēt vietu pamatsastāvā.

Vai tevi apmierina dzīve Liepājā ārpus futbola?
– Kā jau visiem dienvidniekiem, šejienes aukstais un mitrais klimats mani neiepriecina, pietrūkst arī brazīliešu virtuves. Visvairāk īpaši gatavotās pupiņas, kas Brazīlijā ir viens no populārākajiem ēdieniem, šeit tādas negatavo. Brazīlietis bez šī ēdiena nevar dzīvot. Mēs ar sievu Patrīsiju pārsvarā apmeklējam atpūtas centru "Klondaika" – tur var gan labi paēst, gan uz lielā ekrāna paskatīties kādu futbola spēli.

Vai pilsētā tevi atpazīst?
– Samērā bieži gadās, ka kāds no jauniešiem palūdz autogrāfu, pajautāk, kā klājas. Ceru, ka tas nav ādas krāsas dēļ, bet gan tādēļ, ka spēlēju futbolu. Šeit ir draudzīgi ļaudis un man te patīk.

Cik bieži izdodas paciemoties dzimtajā pusē?
– Līdz šim tikai vienreiz gadā – pēc sezonas parasti aizbraucu uz Brazīliju un ar tuviniekiem sagaidu kopā Jaungadu. Sākumā bija grūti, bet tagad esmu pieradis.

Miks Kuncītis,
"Kurzemes Vārds"

Brazīlietis Antonio Fereira Liepājā iejuties un ir priecīgs, ka var spēlēt "Liepājas metalurga" komandā.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!