Bija plānots, ka uz pretējo polu E. Reine dosies mēneša ievadā un starta līniju šķērsos 13. aprīlī, tomēr kāroto augli plūkt neļaus sarežģītā politiskā situācija, kuras epicentrā ir Krievijas pastrādātās zvērības Ukrainā.

Lai Liepājas vārdu un karogu aiznestu uz ekstrēmo un pietiekami dārgo finišu (kopējās izmaksas lēšamas ap 25000 eiro), sportiste uzrunāja vairākus vietējos uzņēmējus, un atsaucību izrādīja akciju sabiedrība ”Lauma Lingerie”, kā arī izdevies piesaistīt privātos sponsorus, un, kā norādīja maratoniste, bez šī atbalsta iecere reālas aprises ieraudzīt nevarētu.

”Pa šo laiku daudz kas noticis. Karš šobrīd uzlicis Ziemeļpola skrējienu uz pauzes. Skaidrs, ka šogad tas nenotiks,” liepājniece atklāj.

Maratons, kas uzskatāms vēl par pāris pakāpieniem ekstrēmāku nekā Antarktīdas distance, šobrīd pārcelts uz nākamo gadu. ”Nedomāju gan, ka sankcijas arī uzreiz pēc kara atcels, tāpēc tas viss var ieilgt vēl vairāk. Šobrīd nevaru apstiprināt, ka 100% skriešu 2023. vai 2024. gadā. Uz šo jautājumu atbildēt nevar neviens,” E. Reine skaidro.

Noprotams gan, ka apņēmīgās liepājnieces mērķis cīnīties par uzvaru un, iespējams, arī trases rekordu zemeslodes vistālākajā ziemeļu nostūrī nav zudis, vien nonācis gaidīšanas režīmā.

Interesanti, ka arī uz maratona startu Dienvidpolā viņai nācās neplānoti gaidīt, jo tobrīd sprunguli spieķos iesvieda kovidrealitāte, tomēr nākamajā gadā, tiklīdz debesis bija vaļā, mūsējā sen loloto sapni īstenoja ar uzviju, izpelnoties uzmanību un atzinību visas pasaules skrējēju kultūras acīs, arī Gada liepājnieces godu.