liepajniekiem.lv
“Kuršiem” par virslīgu vēl jācīnās
Regulārajā sezonā abos dueļos pārāki bija grobiņnieki (6:3 un 8:6), kuri Rietumu zonā ar 39 punktiem finišēja 2. vietā, bet liepājnieki atpalika par četrām acīm un ierindojās 5. pozīcijā.
Izslēgšanas spēļu barjeras vieglāk pārvarēja “Kurši”, bet dzērvēm izvērtās nervus kutinošs pusfināls pret kuldīdzniekiem.
Fināla pirmais periods aizritēja bez lielas izlūkošanas, ātrā tempā, bet ne ar daudzskaitlīgām vārtu gūšanas iespējām.
Spriedze un satraukums darīja savu, un šādā dinamiskā cīņā kļūdu bija gana daudz.
Tuvojoties pirmajam pārtraukumam, nelielu pārsvaru ieguva Mārtiņa Krūma trenētā vienība, pieauga metienu skaits, un liepājnieki centās spēlēt pirmo vijoli.
Pirmie vārti krita 18. minūtē, kad Patrika Bliskas reidu pa kreiso malu ar rezultatīvu metienu noslēdza Ralfs Redjko.
Īsi pirms tam gan grobiņnieki neizmantoja teicamu iespēju, kad Valtera Freija mestā bumbiņa norībināja vārtu stabu.
Otrajā periodā nebija nospēlēta vēl viena minūte, un liepājnieki dubultoja pārsvaru. “Kurši” izspēlēja samērā vienkāršu kombināciju, bet Sandis Lēvalds ar spēcīgu velkošo metienu no distances saplosīja dzērvju vārtu tīkliņu.
Arī turpmākās epizodēs pārliecinošāk darbojās sarkanmelnie, un 3:0 vairākumā panāca pieredzējušais Raitis Bušs.
Pēc šādas aukstas dušas Renalts Freimanis nerealizēja izgājienu pret vārtsargu, trāpot pa vārtu pārliktni, bet nākamajā epizodē uzreiz atstāja “Leģionu” mazākumā.
Grobiņnieki aktivizējās, tomēr Liepājas florbolisti labi turēja aizsardzību un atbildēja ar bīstamiem prettriecieniem. Dzērvēm kā svaigs ūdens malks talkā nāca vairākums, kuru golā materializēja Valters Freijs.
Otrās trešdaļas pēdējā minūtē “Leģions” ieguva tiesības izpildīt soda metienu, taču Oskara Bergmaņa veiksmes stāstā ielavījās pārliktnis.
Šķita, ka komandas otrajā pārtraukumā dosies ar divu vārtu starpību, tomēr liepājnieki kļūdījās savā laukuma pusē, un spēlējošais treneris Madars Plepis astoņas sekundes pirms pauzes šo dāvanu izmantoja.
Noslēdzošās trešdaļas ievadā Patriks Bliska neizmantoja grobiņnieku paviršību un nopūdelēja izgājienu pret vārtsargu.
Dzērves šo trauksmes zvanu nesadzirdēja, un jau nākamajā uzbrukumā Toms Peniķis panāca 4:2.
Arī iniciatīva atgriezās “Kuršu” rokās, kas pārvērtās vēl vienā vārtu guvumā. Liepājnieku varenais Kristaps Ošs-Ervics ražīgi pacīnījās vārtu priekšā, atgriežot trīs vārtu handikapu.
“Kurši” sāka slāpēt tempu un paši daļēji iekrita uz šādu ritma maiņu – grobiņnieki īsā laika sprīdī pēc Jāņa Zukuļa diviem goliem atjaunoja intrigu.
Tomēr mača izskaņā pieprasītais pārtraukums un vārtsarga nomaiņa pret sesto laukuma spēlētāju “Leģionam” sekmes neatnesa, un bumbiņa sesto reizi nonāca grobiņnieku vārtos.
“Kuršu” rindās par labāko spēlētāju atzina trīs rezultatīvu piespēļu autoru Patriku Blisku, bet par “Leģiona” vērtīgāko florbolistu nosauca Aivaru Dēvicu.
Uzvara gan šoreiz nenodrošina automātisku ceļazīmi uz virslīgu, kas nākamsezon samazinās komandu skaitu no 11 uz 10.
“Kuršiem” pārspēlēs par vietu augstākajā sabiedrībā sērijā līdz divām uzvarām būs jāspēkojas ar “Bausku”. Pirmā cīņa norisināsies 18. aprīlī Liepājā.
Kvēlākie līdzjutēji ir klāt
Liepājas un Grobiņas spēlētājus uz Rīgu atbalstīt devās vietējie līdzjutēji. Uz spēli brauca arī liepājnieks Elvis Rudenieks ar draugiem.
“Mēs parasti vienmēr ejam uz florbola spēlēm Liepājā. Nedaudz sekojām līdzi arī “Leģionam”. Nodomājām, ka būtu interesanti aizbraukt uz “Arēnu Rīga” un pabaudīt to atmosfēru. Bija forši, ļoti jautri, man patika!
Protams, liels prieks, ka “Kurši” uzvarēja,”
pauž jaunietis, kurš brīvo laiku labprāt pavada, sekojot līdzi Liepājas komandai.
Lielākā kompānijā florbolistus uzmundrināt brauca arī Liepājas Raiņa vidusskolas 7.c un 7.b klases jaunieši.
Skolotāja Jolanta Klamere norāda, ka iespēju doties uz arēnu viņi nopelnījuši, jo bijuši visskaļākie līdzjutēji pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, kas norisinājās Liepājā.
Ceļš gan bijis jāatmaksā pašiem, bet bērniem šī bijusi interesanta pieredze.
“Protams, visās klasēs tas varbūt nav aktuāli, bet man klasē ir ļoti daudz sportistu. Ir tikai deviņas meitenes un vairāk nekā divdesmit puiši. Ir arī kādi pieci florbolisti,” tāpēc brauciens uz finālspēlēm šķitis likumsakarīgs.
Viņasprāt, šis bērniem bijis arī labs veids, kā saliedēties. Jaunieši kopā veidojuši plakātus un domājuši saukļus. Citiem šī bijusi pirmā reize “Arēnā Rīga”.
“Vēl sagadījās, ka finālā spēlēja tieši liepājnieki, bija emocionāli.”
Emocijas visas dienas laikā bijušas ļoti pozitīvas, jo īpaši pēc tam, kad liepājnieki spēlē uzvarējuši.
J. Klamere norāda, ka skolēni aktīvi rādījuši pašu veidotos plakātus, uz kuriem bijis rakstīts komandas nosaukums un uzzīmēta liela emblēma.
“Viņiem bija jauna pieredze to darīt kopā ar profesionāliem līdzjutējiem,” viņa smej.
Liepājniece Elīna Ezeriņa pastāsta, ka ir kvēla “FK Kurši FSS” atbalstītāja, jo viņas dēls Endijs Ezeriņš ir komandas kapteinis. Endija vecākiem neizpalikusi arī spēle Rīgā.
“Tur bija brīnišķīgi! Atmosfēra bija vienkārši vārdiem neaprakstāma, tiešām īsteni florbola svētki!” pēc iegūtās uzvaras pauž E. Ezeriņa.
“Tālāk iesim arī uz virslīgu – tāds ir plāns. Veiksmei mūs vēl nedaudz jāpavada.”
Liepājniece kopā ar vīru un citiem lieliem florbola faniem apmeklē ne tikai visas Liepājas spēles, bet labprāt komandu pavada arī izbraukumos.
Pēc pagājušā fināla viņa savu un pārējo līdzjutēju sniegumu vērtē pozitīvi. “Manuprāt, bijām skaļāki par Grobiņu!” viņa smej.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.