liepajniekiem.lv
Dažādu spēļu mikslis
E. Kļaviņš pastāsta, ka padelteniss ir tapis, saliekot kopā tādus sporta veidus kā teniss un skvošs.
Rakete esot ļoti līdzīga tai, ko izmanto pludmales tenisā, bet drusku smagāka. Savukārt bumbiņa vizuāli līdzinās klasiskai tenisa bumbiņai, tikai smagāka un līdz ar to arī lēnāka. Tas samazina iespēju traumēties, piemin treneris.
Savukārt no skvoša paņemta siena, kura ieskauj laukumu un pret kuru var atsist bumbiņu spēlējot.
Padeltenisa noteikumi ir līdzīgi tenisa noteikumiem, kas nozīmē, ka ir divi seti līdz sešiem uzvarētiem geimiem.
Būtiska atšķirība gan ir tajā, ka padeltenisu var spēlēt tikai pāros – kā dubultspēli.
E. Kļaviņš gan piemin, ka trenēties var arī viens, bet, lai tā būtu īsta spēle, uz laukuma vienlaikus jāatrodas četriem spēlētājiem.
Pašlaik Karostā ir izbūvēti četri laukumi, kas nozīmē, ka vienlaikus var spēlēt astoņi pāri jeb sešpadsmit spēlētāji.
Laukumi tiek iznomāti pa stundām (cena ir 16 eiro stundā). Interesanti var kortus iemēģināt pašu spēkiem vai izmantot treneru padomus.
Popularitāte turpina pieaugt
“Tagad tas pasaulē ir jau ļoti populārs sporta veids. Jo īpaši Lietuvā. Pazīstu ļoti daudzus lietuviešus, kas stāsta, ka simtiem zināmu cilvēku pārgājuši no cita veida tenisa uz padeltenisu,” pastāsta E. Kļaviņš, kurš strādā arī Liepājas Tenisa klubā.
Viņš par šo spēli bija dzirdējis jau iepriekš, pat nedaudz to izmēģinājis. “Protams, kaut kādas detaļas, noteikumi – kā spēlēt ar atlēcieniem, vai kur var servēt – ir nedaudz atšķirīgi, bet to visu apgūt nav grūti,” viņš ir pārliecināts.
E. Kļaviņš uzstāj, ka padelteniss cilvēkus aizraujot, jo viņiem tas ātri sāk padoties. Ļoti palīdzot laukumam apkārt esošās stikla sienas, kuras var izmantot gan kā palīgu sev, gan kā stratēģisku gājienu, lai apspēlētu pretinieku. Kad bumbiņa atlec no stikla, pa to vēl var uzsist, un pie tā piešaujas, uzsver treneris.
“Un cilvēkiem, kam šī spēle ātri sāk padoties, tā tikpat ātri arī iepatīkas.”
Viņš gan vēl atturas prognozēt, kā Liepājā būs ar interesi par padeltenisu, bet piemin, ka tāda pati neziņa reiz bijusi par pludmales tenisu, kurš kļuvis par diezgan populāru sporta veidu liepājnieku vidū.
Tiesa gan, padelteniss Liepājā saskarsies ar tādu pašu problēmu kā pludmales teniss – to spēlēt ziemā īsti nevar.
“Es jau īpašniekam teicu, lai taisa kortus, kas atbilst ziemai. Pludmales tenisā ir 350 cilvēki, un viņiem ir tikai viens iekštelpu laukums.
Daudzi sēž mājās un gaida, kad varēs kaut ko uzspēlēt.
Tad vismaz varētu ziemā nākt spēlēt padeltenisu. Ir jāliek jumts,” savu viedokli izsaka treneris.
Iespējams, ka tas notikšot, tikai vispirms esot jānovērtē, cik aktīvi spēlētāji ir apkārtnē, kāds ir pieprasījums.
Interesē arī citus tenisistus
Liepājas Pludmales tenisa līgas pārstāvis Ģirts Antonovs atzīst, ka padelteniss ir vairāk pietuvināts klasiskajam tenisam, nevis pludmales versijai, tāpēc pats to vēl īsti nav spēlējis un tikai aptuveni zina, kas tad tas īsti ir.
“Gan jau kāds noteikti gribēs pamēģināt uzspēlēt. Pieļauju, ka interese būs, ka gan cilvēki ar klasiskā tenisa pieredzi gribēs izmēģināt, gan pludmales tenisisti,”
viņš ir pārliecināts, ka jaunas vietas un jauni sporta veidi noteikti piesaista gan sportistus, gan tos, kas ikdienā ar sportu nenodarbojas.
Arī Liepājas Tenisa sporta skolas trenere Agate Gurecka pastāsta, ka par padeltenisu ir gan dzirdējusi, gan redzējusi, kā to spēlē, bet pati vēl nav izmēģinājusi.
“Tā ir lieta, kas kļuvusi ļoti populāra starptautiskā līmenī. Un līdz šim padela laukumi mums nemaz tuvumā nebija. Bet tagad, kad tie pieejami ikvienam, es arī noteikti gribu pamēģināt!”
Viņa prāto, ka Liepājā interese varētu būt liela, jo pati iepriekš dzirdējusi jautājumu, kāpēc pie mums nav šādu kortu, ja Rīgā tādu ir daudz un ja padelteniss ir tik populārs.
“Cilvēki noteikti par to ir runājuši – vismaz es esmu to dzirdējusi,” viņa piebilst.
Trenere ir pārliecināta, ka padeltenisam būs ne mazāka atsaucība kā pludmales tenisam.
Arī E. Kļaviņš apstiprina, ka ir liepājnieki, kas jau zvanījuši un interesējušies par kortu pieejamību.
Viņaprāt, kortu īpašnieks nedaudz kļūdījies, jau ātrāk nesadarbojoties ar liepājniekiem, vairāk kopienai nereklamējot šādu iespēju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
