Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Nekas nav par velti
“Jūs esat izvēlēti šodien būt šeit. Elitāra grupa, kas atlasīta nevis obligāti tāpēc, ka esat izcili sportisti, bet pirmkārt savas centības dēļ,” atklātā treniņa atvēršanas uzrunu sāk BK “Liepāja” galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis.
Liepājas Olimpiskajā centrā sapulcējušies ap 30 cilvēku, šoreiz fokuss ne uz basketbolu vien – tāpat uz galda tenisu un cīņas sportu, kurā arīdzan darbojas vairāki fonda paspārnē esoši sportisti.
“Pats galvenais, ko redzu šajos bērnos, ir mērķtiecība. Šie cilvēki kaut ko vēlas sasniegt.
Varbūt kāds vēlas vispirms būt stiprākais Liepājā, pēc tam Latvijā, tad Baltijā, varbūt Eiropā, pasaulē,” stāsta Liepājas Kompleksās sporta skolas (LKSS) grieķu-romiešu cīņas treneris Jānis Rērihs.
“Tas centrālais, ko redzu, ir mērķis. Kādam čempionāts, sportiskās uzvaras, kādam varbūt tās būs dzīves uzvaras, pēc kā bērns tiecas. Viss caur sportu. Dzīve jau arī tāda cīņa. Cīņā iemācies uzvarēt, zaudēt, tad arī dzīvē grūtības pārvarēt ir vieglāk. Cīņasspars un mērķtiecība,” norāda treneris.
“Ja vilku barā audz, pats paliec tāds maziņš vilcēns, pierodi, ka pašam viss jāizcīna un nekas nav par velti.
Nav runa par talantu vai prasmēm, runa ir tieši par attieksmi, sīkstumu, vēlmi. Nesaku, ka citiem audzēkņiem ar to būtu problēmas, taču puikas, kas auguši tādā skarbākā vidē, ir iemācījušies vairāk cīnīties par lietām, ko grib sasniegt, ka nekas nav par velti,” J. Rērihs uzsver.
Ienāca pa sētas durvīm
“R. R. fonds” jūnijā svinēja ceturto gadadienu, taču Liepājā, kur savu darbību sāka plest pēc A. Visocka-Rubeņa iniciatīvas, darbojas divus gadus. Ar to bijis pietiekami, lai šī vieta kļūtu par aktīvāko fonda pieturpunktu.
Patlaban fonds Liepājā atbalsta 15 bērnus, kas praktizējas basketbolā, hokejā, vieglatlētikā, džudo, brīvajā cīņā, peldēšanā, arī sporta vingrošanā.
“Mūsu lielākā točka, ja tā var teikt. Liepāja no visām vietām, kur darbojamies, arī ir iedzīvotāju ziņā lielākā, līdz ar to matemātiski loģiski. Acīmredzot arī tā vajadzība ir vislielākā. Ļoti aktīvas ir sporta skolas, un tā nepagurstoši Artūrs Visockis-Rubenis strādā šajā virzienā.
Liels faktors arī ir treneri, kuriem pašiem acis deg.
Vēl būtisks fakts ir arī tas, ka no Liepājas ir vairāki lieli ziedotāji, kas iepriekš nebija vispār. Mareks Mejeris no privātpersonām ir viens no lielākajiem, kāds bijis, un uzņēmums “AE Partner” jau otro gadu iesaistās.
Bija interesanti, pērn zvana no nepazīstama numura, stādās priekšā – mēs no “AE Partner”, mums reizi ceturksnī darbinieku balsojums par to, kurai iniciatīvai ziedosim naudu, un jūs esat uzvarējuši. Es biju ļoti pārsteigts, jo tādu uzņēmumu nezināju, un kādā sakarā viņi vispār zina par mums, un kā mēs varam uzvarēt darbinieku balsojumā, jo varbūt kāds viens zina, bet vēl uzvari kaut kādā konkurencē.
Tā bija pirmā reize, kad viņi mūs atbalstīja, pēcāk saņēmu e-pastu, ka jau esam iekļauti plānveida budžetā, un ziedojums no šī uzņēmuma jau arī krietni lielāks, iespējams, arī ar regularitāti un nākotni. Šādas lietas saliekas, un varam reaģēt, tā šī izaugsme tieši Liepājā kļuva iespējama,” stāsta fonda līdzdibinātājs.
Visās citās darbības vietās fonds aktīvi sadarbojas ar sociālajiem dienestiem. Arī Liepājā pirmais solis bija vēstule šai institūcijai, taču atbilde pārsteidza.
“Izvērtējot Sociālā dienesta sociālo darbinieku redzeslokā esošās ģimenes ar bērniem, kurām būtu nepieciešams nodibinājuma “R. R. Fonds” atbalsts, pašreiz šādas ģimenes nav identificētas,” teikts dienesta sagatavotajā un tā brīža direktores Lindas Krasovskas elektroniski parakstītajā vēstulē.
“Tas joprojām šķiet paradoksāli –
pilsēta, kur “R. R. fonds” visvairāk ziedojumus iegulda un visvairāk darbojas, ir vienīgā, kur mēs ar Sociālo dienestu nesastrādājamies vispār.
Citviet darbojamies roku rokā, šeit, vietā, kur Sociālais dienests ziņoja, ka nav ģimeņu, kurām nepieciešama šāda tipa palīdzība, kā par spīti, sanācis izdarīt visvairāk. Tostarp pat individuālu stipendiju kādam konkrētam jaunietim maksā kāds fonda atbalstītājs, kas citviet nenotiek. Tas ir skaisti, manuprāt.
Vari būt Liepājā, justies mazs, pelēks, nepamanāms, kaut kādā mērā savai ģimenei varbūt nevajadzīgs, apgrūtinājums pat, bet tajā pašā laikā kaut kādus daždesmit eiro foršām lietām tev katru mēnesi sūta cilvēks X, kuru, iespējams, regulāri redzi valsts televīzijā un kuru tavs stāsts uzrunā,” piebilst R. Rudzāts.
Esam krustcelēs
Fonds darbojas sešās Latvijas pilsētās, atbalstot aptuveni 80 bērnu.
“Nav tā, ka šie bērni visi Liepājā nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Neviens neafišē, kam, ko, kā palīdz, un palīdzība ir dažādās formās – tie var būt kaut vai apavi, soma, treniņu mēnešmaksa, nometnes izmaksas. Ir dažādi fondi, šis ir viens no tādiem, kas dara labu darbu, tas nenozīmē, ka bērnam uzreiz ir kāda birka piespraužama.
Visiem kādā posmā nepieciešama palīdzība, par to nav jākaunas, tāpēc jau esam cits citam.
Priecājos, ka piesaistīti treniņiem tādi bērni, kas citkārt, iespējams, šeit nebūtu. Vērtēju, ka ir ļoti liela iespēja, ka daži no bērniem, ja šī fonda nebūtu, ar mums vairs netrenētos. Simt procentu!
Kurā brīdī tas notiktu, ir grūti teikt. Cilvēks, kurš audzis ar sportu, ir ar lielāku cīņassparu, disciplīnu, neatlaidīgāks, mērķtiecīgāks – domāju, neviens nestrīdēsies pretī, ja teiksim, ka tas dzīvē vēlāk ir ļoti svarīgi. Kaut kādos mirkļos pat noteicoši.
Motivācija, tas ir viens. Ja tev ir disciplīna, tad arī tad, kad motivācijas aptrūkst, tu turpini soļot sava mērķa virzienā. Un veselība, fiziska attīstība – tas ir viss, ko saņem, ja bērnībā esi ar sportu. Un, ja tev nav iespējas pašam, šāds fonds, neizliksimies, ir ļoti nepieciešams,” uzsver grieķu-romiešu cīņas treneris J. Rērihs.
“Šobrīd esam punktā, kad mums Liepājā jādefinē, kā darboties tālāk, jo patlaban ir divi scenāriji – esošajam atbalsta pulkam pieliekam vēl ieguldītos līdzekļus vai paplašinām atbalsta saņēmēju saimi.
Rocība ir pakāpeniski vēl augt Liepājā, tomēr cenšamies gan šeit, gan citās pilsētās rūpīgi izvērtēt mūsu varēšanu uzņemties saistības ar kādu jaunu atbalstāmo, jo darām to tikai tad, ja saprotam, ka varēsim turpināt, līdz viņš sasniedz pilngadību. Jābūt drošiem.
Nevaram pēc gada vai diviem pateikt – vairs nevaram atļauties.
Pagaidām nav bijis tā, ka kaut kas jāsamazina, no tādas situācijas ļoti vēlētos izvairīties, tāpēc arī darbojamies pārdomāti un uzmanīgi. Mūsu mērķis ir pastāvēt, turpināt pildīt esošās saistības un ideālā gadījumā pakāpeniski uzņemties jaunas,” atklāj R. Rudzāts.
Nograut robežas
Mareks Mejeris ir viens no lielākajiem privātajiem ziedotājiem fonda vēstulē.
“Pat nezinu, tieši kāpēc to daru. Vienkārši – ir bērni, kam tas vajadzīgs. Es pats nenācu no bagātākās ģimenes, pirmās basketbola botas dabūju gados 15. Pirms tam ar parastām nefirmas botām skrēju, kādas tirgū var nopirkt. Es nesaku, ka tas ir nepieciešams, taču, ja var palīdzēt, tas jādara.
Te ir laikam tā latviešu īpatnība – mēs negribam lūgt, prasīt citiem. Kaut kādā mērā esam ja ne lepni, tad kautrīgi.
Šādās iniciatīvās, ja tev nevis jāprasa, bet pašam piedāvā, kaut kāda mazā robeža tiek nograuta. Jo, kā redzam, Liepājas Sociālais dienests teicis, ka neesot cilvēku šeit, kam vajadzīga šāda palīdzība. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka neviens pats nepiesakās, jo, skaidrs, ka sportošana nav gluži pirmās nepieciešamības prece, bet es kā sportists varu teikt, ka tā ir viena no pirmās nepieciešamības precēm bērniem.
Bez sporta jau pieaugušo dzīvē ir ļoti grūti, es tā uzskatu, jo tas sakārto gan veselību, gan mentālo stāvokli, problēmu risināšanas spējas, komunikāciju – tas dod daudz.
Tradicionālā skola man to varbūt dot nespēja, tāpēc labprāt atbalstu bērnus un viņu ieceri sportot, sevišķi tiem, kuriem finansiāli varbūt šādas iespējas nav,” klāsta Latvijas izlases basketbolists.
Uzziņai
Nodibinājums “R. R. Fonds”.
Reģistrācijas numurs: 40008298313.
Ziedojumu konts: LV81HABA0551048437061.
