“Šādā veidā esam izķēruši jaunos talantus,” portālam liepajniekiem.lv sacīja Latvijas paraolimpietis Aigars Apinis, kura klātbūtne notikumu darīja tikai īpašāku.

Viņš bija atvedis arī savas godalgas, tai skaitā pēdējo no Parīzes, un disku, ar kuru sudrabs izcīnīts.

Savukārt Margita Kanopka, vēl viena talantīga mūsu valsts paraolimpiete, demonstrēja prasmi šaušanā.

Pasākumu rīkoja Bērnu un jauniešu parasporta apvienība sadarbībā ar Latvijas Paralimpisko komiteju.

“Mērķis ir iesaistīt vietējos bērnus un jauniešus parasportā,”

skaidroja apvienības prezidente Natālija Novikova, tādēļ aktivitāšu piedāvājums apzināti veidots plašs: teniss, galda teniss, badmintons, loka šaušana, basketbols, vieglatlētika, bočija u.c. veidi.

“Visu var pamēģināt un varbūt izvēlēties, kas patīk vairāk.”

Tā kā apmeklējums bija iepriekš elektroniski jāpiesaka, N. Novikovai bija zināms, ka interesi izrādījuši 36 cilvēki, desmit no tiem – rīdzinieki.

“Pirms parasporta dienas mums Liepājā notika neliela nometne. Tajā piedalījās bērni gan no Liepājas, gan Rīgas,” viņa stāstīja.

Šādas tikšanās reizes ir vērtīgas kā bērniem, tā viņu vecākiem un var mainīt dzīves. “Nometnē piedalījās ļoti spējīgi bērni. Ir iespēja viņus attīstīt kā sportistus, ar izaugsmes iespējām,” vērtēja N. Novikova.

Uz parasporta dienu Liepājas Olimpiskajā centrā bija atnākuši bērni un jaunieši ar dažādām diagnozēm.

Dace Osīte pavadīja mazmeitu Ievu, kurai ir Dauna sindroms. “Viņa ir sabiedrībā, redz, ko citi dara. Viņa ir ļoti aktīva meitene, bez sporta mēs vispār nevarētu,” D. Osīte atzinīgi vērtēja organizēto pasākumu.

Sportiskām aktivitātēm ir liela nozīme Ievas ikdienā. Jo nāk par labu ne tikai fiziskai attīstībai, bet arī dod tik vajadzīgo komunikāciju un saskarsmi ar citiem.

“Ieva ir ļoti sabiedriska, viņai patīk draudzēties,” stāsta vecmāmiņa. Sports ir meitenes ikdienas sastāvdaļa, jo jau vairākus gadus spēlē galda tenisu.

“Viņš labprāt piedalās,” mamma Anita vērtē, kā dēls Roberts jūtas parasporta dienā. “Mēs iepriekš esam bijuši līdzīgā pasākumā, tādēļ izlēmām atnākt arī tagad.

Iespēju robežās dēls iesaistās dažādās aktivitātēs. Pamēģināja šaut ar pistoli un vēl šo to.”

Tomēr tik nopietna aizraušanās ar sportu kā, piemēram, A. Apinim, Robertam nebūšot, vērtēja mamma.

“Jā, jo sevišķi pēc Parīzes,” atbild A. Apinis, uz jautājumu, vai viņu atpazīst bērni un jaunieši. “Bija pielipuši pie televizora ekrāniem un fanoja par latviešu sportistiem.”

Tomēr notikušais atstājis iespaidu ne tikai uz jauno paaudzi, bet arī viņu vecākiem. “Reizēm bērns grib, mēs viņā to redzam, bet vecāks neuzdrošinās, vecākiem reizēm nav laika vai kautrējas.

Bet lielās spēles un gūtie panākumi spēj mainīt attieksmi, un tas ir pats galvenais,”

vērtē paravieglatlēts ar 24 gadu pieredzi.

Viņš tic, ka parasporta dienās, kurās ir iespēja iepazīt dažādus sporta veidus, var atrast nākamos paraolimpiešus.

A. Apinis akcentēja arī to, ka parasports jau nav tikai sports. Katram cilvēkam ir savs dzīvesstāsts, un dažkārt sports izvelk no depresijas vai citiem dzīves sarežģījumiem, palīdz ieraudzīt mērķi, uz ko tiekties, nostiprināt raksturu.

“Nopietna lieta,” pauž godalgotais sportists, kurš vēlētos, lai Liepājā parasports kļūtu populārāks, būtu vairāk nodarbību.

“Pašvaldībās, tādās kā Ogrē, Jelgavā, Rīgā, bērni, jaunieši un viņu vecāki ir ļoti atsaucīgi, ļoti priecīgi par šādām iespējām.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.