Jau rakstījām, ka UEFA kausa izcīņā izloze par “Liepājas metalurga” pirmo pretinieku izvēlējās Brestas komandu “Dinamo” no Baltkrievijas. Kaut arī ar Baltkrievijas pārstāvjiem liepājnieki eirokausos vēl nav tikušies ne reizes, baltkrievu komandas un jo sevišķi Brestas futbolisti mums ir seni paziņas. Kad 1949.gadā nodibināja “Sarkanā metalurga” komandu, krasi palielinājās draudzības spēļu skaits ar citu PSRS republiku pārstāvjiem. Un metalurgu pirmajās sezonās visbiežākie viesi bija futbolisti no Baltkrievijas. Gan šīs republikas čempionu, gan PSRS meistarsacīkšu dalībnieku statusā Liepājā viesojās Minskas “Torpedo”, “Spartaks”, AVN, un citugad baltkrievi šeit aizvadīja pat sešas spēles.

Tās bija principiālas spēles, kurās kaislības virmoja ne tikai laukumā, bet arī skatītāju tribīnēs, un cīņas biežāk beidzās ar liepājnieku uzvaru.

Liepājas komandu regulāras spēles ar baltkrieviem sākās 1960.gadā PSRS B klases meistarsacīkstēs un turpinājās 2.līgā, un mūsējie vienā zonā ar šīs republikas komandām ar nelieliem pārtraukumiem bija līdz pat 1989.gadam. Gan ar Minskas un Bobruiskas, gan Mogiļevas, Gomeļas un Vitebskas, bet visbiežāk ar Brestas futbolistiem, kuri sākumā pārstāvēja “Spartaka”, tad “Bugas”, bet vēlāk “Dinamo” komandas.

Brestas futbolisti bija liepājnieku sāncenši 26 sezonas. Tie rādīja gan vārgu sniegumu, un liepājnieki guva pārliecinošas uzvaras kā savā laukumā (4:1, 3:0), tā viesos (4:1), un tā bija labi sabalansēta un mērķtiecīga komanda, pret kuru mūsējie cieta smagākos zaudējumus sezonā (0:4, 1:5, 0:5). Taču kopējā savstarpējo spēļu bilance mūsu komandai nemaz tik bēdīga nav (16 uzvaras, 18 neizšķirti, 22 zaudējumi), kā varētu šķist, zinot, ka 20 sezonās brestieši tabulā apsteiguši liepājniekus, ierindojoties pat 10, 11, 12 un 14 vietas augstāk.

Pretiniekiem tika atņemti punkti arī sešās no tām astoņām sezonām, kad Brestas komanda bija viena no zonas līderiem, izcīnīja 4., 3. un 2. vietu un ieguva tiesības spēlēt rangu augstākā turnīrā. Tikai trijās sezonās liepājnieki uzvarējuši brestiešus kā savā, tā arī pretinieku laukumā, taču arī tikai trijās sezonās zaudējuši abas spēles.

Spēles ar brestiešiem patīkamā atmiņā droši vien ir “Liepājas metalurga” komandas menedžerim J.Romaņenkovam, kurš panāca neizšķirtu, kad “Dinamo” spēlēja Liepājā zonas līdera statusā, un metalurgu jaunatnes trenerim J.Intenbergam, kurš guva divus vārtus pēc lieliskiem sologājieniem un palīdzēja uzvarēt dinamiešus dramatiskā spēlē ar 4:3.

Taču nozīmīgākā spēle pret Brestas futbolistiem liepājniekiem bija 1971.gadā. Tajā sezonā PSRS meistarsacīkstēs notika reformas – B klases komandu skaitu krasi samazināja un izveidoja 2.līgu. Ziemā liepājnieki ar lielām pūlēm bija panākuši, ka “Zvejnieku” svītro no samazināmo komandu saraksta, taču rudenī šķita, ka mūsējiem tomēr nāksies atvadīties no PSRS meistarsacīkstēm. Sacensību nolikums paredzēja, ka pēdējās vietas iemītniekam šis turnīrs jāatstāj, bet pēdējā vietā vēl vienu kārtu pirms finiša bija “Zvejnieks”. Glābt varēja tikai uzvara pēdējā spēlē Brestā, taču tas nešķita reāli, jo visas iepriekšējās 18 spēles pretinieku laukumos liepājnieki bija zaudējuši. Un tomēr brīnums notika. Kaut arī “Spartakam” uzvara nebija mazsvarīga, “Zvejnieka” vecākais treneris A.Ptičkins, kurš sezonas vidū bija atgriezies pie komandas stūres, prata mobilizēt futbolistus, un liepājnieki pēdējā brīdī izglābās no izkrišanas, uzvarot ar 1:0.

Andžils Remess,
“Kurzemes Vārds”