Pirmdiena, 17. februāris Konstance, Donats

Aizvadītajā sezonā futbola klubam “Liepāja” neizdevās viss, kas varēja neizdoties

Aizvadītajā sezonā futbola klubam “Liepāja” neizdevās viss, kas varēja neizdoties
Foto: Mārtiņš Sīlis
14.11.2019 07:06

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Futbola klubs “Liepāja” pagājušajā nedēļā pabeidza 2019.gada Latvijas virslīgas sezonu, kas mūsējiem bija nesekmīgākā pēdējo divarpus desmitgažu laikā. Tikai trijās no atjaunotās virslīgas pirmajām četrām sezonām Liepājas futbola komanda ierindojās zemāk par šosezon iespēto 6.vietu 9 komandu konkurencē.

Pēdējā pusotrā gadā “Liepājai” neizdevās viss, kas vien varēja neizdoties. Lai ieraudzītu neveiksmju iemeslus, klubam primāri ir jāraugās spogulī. Pērnvasar tā vadības grožus pārņēma Oļegs Hramovs, tomēr kluba sniegums aizsoļoja pretējā virzienā, nekā to šķietami vajadzētu vest pieaugušajām finansiālajām iespējām.

Klubs regulāri kļūdījās ar galvenā trenera izvēli. Vispirms ar Dario Aurelio pieņemšanu darbā, lai gan pastāv viedoklis, ka tieši argentīnieša treniņprocesam bija izšķirošā loma saglābtajai pagājušās sezonas izskaņai. Tomēr speciālistam nebija atbilstošas trenera licences, lai drīkstētu strādāt Latvijā, un viņš Liepāju pameta.

Skota Gordona Janga vadībā pagājušās sezonas beigas bija cerīgas, bet šīs sezonas ievads – izgāšanās. Pirmkārt, treneris neizveidoja virslīgas līmenim atbalstošu komandas spēli. Otrkārt, pirmssezonas fiziskajā sagatavotībā bija tik dziļi robi, ka komanda vienkārši nosēdās spēļu otrajā puslaikā. Treškārt, klubs izgāzās spēlētāju selekcijā. No tiem padsmit svaigi piesaistītajiem futbolistiem, kuri sāka sezonu “Liepājā”, to nepabeidza gandrīz neviens. 

“Liepāju” neglāba arī visu laiku panākumiem bagātākais Latvijas treneris Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā klubs no Eiropas līgas izsita Minskas “Dinamo” un nezaudēja septiņas oficiālās spēlēs pēc kārtas. Tomēr viņa vadībā klubs arī neuzvarēja astoņos mačos pēc kārtas.

Tas drīzāk liecina par kluba problēmām, nevis par viena speciālista kvalitātēm.

Liepājas futbolu pēdējās desmitgadēs raksturo individuāli spilgti uzbrucēji, piemēram, Dobrecovs, Karlsons, Grebis, Bulders, Katasonovs. Šogad šajā pozīcijā nespīdēja Vacadze, Delgado, Askerovs, Viļumsons un Dodo, bet sezonas izskaņā “Liepāja” nesekmīgi centās spēlēt bez izteikta smailes uzbrucēja.

Vasaras ievadā “Liepāja” Starkova vadībā spēlēja ar iedvesmu un, lai arī lielu uzmanību pievērsa aizsardzībai, prata parādīt savas labākās kvalitātes uzbrukumā. Mehānisms salūza ap vasaras vidu, kad uz āru izlīda kluba iekšienē paslēpt mēģinātais Jāņa Ikaunieka un Aleksandra Starkova konflikts.

Ar aizsardzības problēmām varēja rēķināties jau sezonas ievadā, kad no ierindas izkrita centra aizsargi Negro un Jemeļins. Apija sēdēja rezervē, toties daudz spēlēja veterāns Ivanovs, juniors Jaunarājs-Janvāris, universālais Tobers un no aizsardzības flanga pārceltais Keitā. 

Pēdējā laikā “Liepāja” svaidās no viena grāvja otrā, bet līdzjutējiem gribas, lai klubs beidzot saprot, ko tas vēlas. Treneri, kurš ir gatavs strādāt ar jaunajiem spēlētājiem, vai speciālistu, kurš spētu sasniegt rezultātu ar pieredzējušiem futbolistiem? Piesaistīt augstākā līmenī sevi jau apliecinājušus, bet, iespējams, izsmēlušus sportistus vai arī piesaistīt mazāk zināmus, taču pēc panākumiem izsalkušus puišus?

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.novembra numurā.

#kvards-20191114-09#

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli