Ja liepājnieki kausa pusfinālam piegāja ļoti nopietni un laukumā laida spēcīgākos futbolistus, “RFS” savus līderus atpūtināja, pamatsastāvā veicot pat astoņas izmaiņas. Rīgas lauvu prioritāte nepārprotami ir titula izcīnīšana tieši virslīgā, bet nav jau gluži tā, ka kauss nāktu par skādi, turklāt celt virs galvas abas nozīmīgākas trofejas ir katra ambicioza kluba mērķis, tāpēc paredzams, ka finālā spēlēs viņu optimālais sastāvs.

“Liepāju” savukārt par virslīgas čempioniem visai droši šogad nevarēsim dēvēt, tāpēc asumā vajadzētu būt kausa iegūšanai, precīzāk – nosargāšanai, jo pērn Latvijas kausu izcīnīja tieši mūsējie, finālā ar 1:0 pārspējot nu jau nelaiķa FK “Ventspils”. Liepājniekiem pozitīva rezultāta gadījumā šis kļūtu jau par trešo izcīnīto kausu piecu gadu laikā un atliktu jebkādus jautājumus par Eirokausu ceļazīmi, kuri gan tāpat šobrīd ir vairs vien teorētiski, jo skaidrs, ka Eiropas sacensībām kvalificēsies virslīgas tabulas pirmās četras vietas, bet piektajā vietā esošā “Spartaka” rokas un kājas visticamāk līdz mūsu pozīcijām nekacēs. Abus klubus šķir deviņi punkti, turklāt sarkanbaltajiem viena spēle rezervē.

Liepājniekiem gaidāms ļoti saspringts un sarežģīts sezonas nogrieznis, nākamos piecus mačos aizvadot pret virslīgas favorītiem. Septembra izskaņā divas viesošanās galvaspilsētā, vispirms pret “RFS”, bet trīs dienas vēlāk arī pret “Riga”, savukārt kausa fināla ģenerālmēģinājums notiks otrajā oktobrī “Daugavas” stadionā, kad mūsējie uzņems “RFS”. Oktobra vidū paredzēta vēl viena tikšanās ar pusfinālā pārspēto “Valmieru”, šoreiz – viņu stadionā, bet 24. oktobrī kausa finālmačs, kas norisināsies svaigi rekonstruētajā Jāņa Daliņa stadionā, Valmierā.

Pieci sarežģīti mači, kas principā izšķirs abu valsts svarīgāko futbola sacensību likteni, prasīs daudz spēka un rezervju, bet par sastāva dziļuma pietiekamību māc nelielas šaubas. Skatoties uz situāciju turnīra tabulā tīri statistiski – nekas nav neiespējams. Uzvaras visos četros virslīgas mačos nozīmētu 53 punktus kopvērtējumā un reālu cīņu par augstākajiem mērķiem, jo arī pārējos potenciālos medaļniekus negaida pastaiga.

Sarkanbaltajiem lielā mērā izkristalizējies spēlētāju kodols, pie kā treneru korpuss arī turas. Tuvākās rezerves gan ir ļoti cienījamas, pēdējos mačos uz soliņa palikuši un mazāk spēlējuši Kārkliņš, Tīdenbergs, Gordeičuks, Isajevs, Baga, Šabala un viņiem salīdzinoši nesen pievienojies arī Kurtišs, kurš atgriezies Liepājā pēc vairāku gadu pavadīšanas citos klubos.

Pret “RFS” šovakar liepājniekiem nebūs pieejams Lazarevičs, kurš iepriekšējā mačā nopelnīja sarkano kartīti, kā arī nav skaidrības par Simiča stāvokli. Viņš pusfināla spēlē pret vidzemniekiem daudz cieta un, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, pēc finālsviples taisnā ceļā devās uz Liepājas Reģionālo slimnīcu. Labās ziņas savukārt ir tādas, ka gan Ķigurs, gan Hvoiņickis, gan arī Pedroso arvien vairāk atveras un sajūt spēles garšu, sagādājot lērumu problēmu pretiniekiem. Zviedris tikmēr ne reizi nav kapitulējis jau trīs mačus pēc kārtas.