Piedāvājam treneru Viktora Dobrecova un Andra Riherta komentārus pēc Virslīgas atklāšanas mača starp “Liepājas metalurgu” un FS “Metta/Latvijas Universitātes”.

“Liepājas metalurga” galvenā trenera palīgs Viktors Dobrecovs: “Vēls, auksts vakars, bet paldies sanākušajiem līdzjutējiem. Par spēli – pēc otrajiem gūtajiem vārtiem sākām spēlēt mierīgi, par 100% kontrolēt situāciju, kontrolēt bumbu, stipri uz priekšu neskrienot, bet gaidot, kad pretinieks atvērs savas zonas. Izmantojām to. Lēnais sākums? Varbūt mēs tā iemidzinām pretiniekus – katrā ziņā es nesūdzos par to [smaida], kaut arī, protams, gribētos sākt labāk.

Asumi un principialitāte? Neteiktu, ka principāli… Jau esmu teicis, ka pagājušā gada divi zaudējumi pret FS “Metta/Latvijas Universitāti”, iespējams, mums maksāja titulu. Mums katrā spēlē jācīnās kā pēdējā. Un šīs te pāris epizodes, rupjības, aizskārumi, kad viens otram iesit, laikam mums nāca par labu – sākām spēlēt agresīvāk un ar šo agresiju pārvarējām savu slikto sākumu.

Veiksmīgais 2. puslaiks? Jebkurā spēlē, kad esi vadībā, pretinieks mēģina atspēlēties un vairs nespēlē tik labi aizsardzībā, rodas brīvās zonas. Mūsu ātrie futbolisti to izmanto. Vai Jāņa Ikaunieka iemešana spēlē bija drosmīgs solis? Vienam no Ikauniekiem jābūt spēlē [smaida]. Patiesībā, ja viņš nebrauktu ar izlasi [domāta U-19 izlase – aut.piez.], bija doma viņu par 100% likt sastāvā. Taču, atbraucot no izlases, viņš bija labā formā, un mēs nolēmām likt viņu arī tagad.

“Liepājas metalurgu” nesauc starp titula pretendentiem? Lai nesauc, es jau neapvainojos. Varbūt dziedāsim dziesmu “Cāļus skaita rudenī”. Runāt lai runā, bet čempionāts sācies un zinu to, ka tagad esam 1. vietā [smejas]. Minimālais mērķis? Mums ir jauna komanda un čaļiem pašiem jāuzstāda mērķis. Ja neuzstādi mērķus, sportā tev ir grūti. Katrā spēlē jācīnās par trim punktiem.

Savaļnieka un Dāvja Ikaunieka savainojumi? Sākumā Savaļnieks pa telefonu [pēc U-21 izlases spēles Polijā – aut.piez.] teica, ka ir labi, arī nākamajā dienā to pašu, bet treniņā viņš juta sāpes. Ceram, ka uz nākamo spēli jau būs izveseļojies. Dāvis jau atsācis individuāli trenēties, var pakustēties. No sākuma bija bažas, ka tas būs ilgāk – tagad jau iet uz labo pusi. Afanasjevs? Protams, pieredze ir liela. Trenerim varbūt gribētos, lai ir fiziski spēcīgāks, bet vēl ir laiks, jo viņš tiešām ļoti daudz ceļa dēļ izlaida. Tagad trenēsies uz pilnu slodzi, un, domāju, ar fiziku viss būs kārtībā.”

“Metta/LU” galvenais treneris Andris Riherts: “Kaut kas mums sanāca, brīžiem ieķērāmies bumbā. Ielaidām tādus… Jurģis, protams, iesita skaisti, bet mums tie bija muļķīgi ielaisti vārti – bija asa epizode laukuma vidū un nespējām pārslēgties no kaut kādas grūstīšanās atpakaļ spēlē. Jurģis lieliski uzsita un 1. puslaiku zaudējām 0:1. Iznācām ārā [pēc pārtraukuma], gribējām turpināt uz emocijām spēlēt, kaut gan es teicu, ka vajag nomierināties. Liepājnieki ir nedaudz vairāk pieredzējuši, viņi zina, kā izprovocēt, zina, kā radīt pareizo spiedienu un beigās 4:0.

Varbūt kopumā tas rezultāts ir par lielu, bet tajā pašā laikā pie 0:2 vairs necerējām uz uzvaru – tas mani nepriecēja. Pagājušajā gadā bija vēl grūtākas situācijas. Ja mēs tā turpināsim… mums jārāda rakstus, nedrīkstam saplīst pie 0:2 – vienalga, ar ko spēlējot, Ventspili, Liepāju, “Spartaku” vai Ilūksti. Jāturpina spēlēt, jācenšas gūt vārtus un cīnīties par uzvaru.

Vai asumi bija Zuntnera sāgas dēļ? Nē, domāju, ka Zuntnera sāga nekādas pēdas nav atstājusi. Vienīgi, cik saprotu, Liepājā neviens nav sapratis, kas īsti noticis. Es netaisos to stāstīt. Ir Liepājas puse – ceru, viņi ir godīgi cilvēki un izstāstīs, kā tas viss ir bijis. Domāju, asumiem ar to nekāda sakara – vienkārši pirmā spēle. Arī pagājušajā gadā ir bijušas šādas spēles ar asumiem. Tas ir tikai normāli, visi grib uzvarēt. Sezonas sākumā visiem ir augstas domas par sevi, un tas ir normāli. Liepājnieki izrādījās vairāk pieredzējuši – malači, izgāja no situācijas un svinēja pirmo uzvaru. Pelnīti.

Jā, taktiskā ziņā Liepāja mūs nepārsteidza – zinājām, bijām paskatījušies arī spēles, arī momentus, kā viņi gūst vārtus. Tas mūs nepārsteidza, bet ne jau taktika šoreiz visu izšķīra – vienkārši neizturējām spiedienu, visi kā komanda kopumā. Sezonas mērķi? 5.-8. vieta. Vai paliek spēkā mērķis 2020. gadā cīnīties par titulu? Protams. Šodien ar to laiku nav nekāda sakara – šodien nekrājam punktus 2020. gadam [smaida]. Krājam pieredzi, pārliecību. Mēs varētu savākt komandu divos gados, savākt budžetu un cīnīties par čempionu titulu, bet tas nebūs ilgtermiņā. Mēs tomēr gribam tajā 2020. gadā nokļūt gatavi un pelnīti uzvarēt čempionātu. Skaidrs, ka tas nebūs viegli. Tāls ceļš ejams, bet šobrīd strādājam pie nākotnes vīzijas, krājam pieredzi un centīsimies to likt lietā nākotnē. Un būsim gatavi kaut kam vairāk nekā cīnīties par palikšanu Virslīgā.”

sportacentrs.com