liepajniekiem.lv
Problēmas sakne
Viens no galvenajiem faktoriem, kas liedzis Latvijas futbola 1. līgas čempionāta spēlēm glaudīt Grobiņas stadiona zālienu, ir ģērbtuves. LFF noteikumi paredz, ka tām jābūt ar tiešu izeju uz futbola laukumu, aprīkotām ar dušu, siltā ūdens padevi un citām mūsdienu pasaulei šķietami pašsaprotamām kvalitātēm.
Dzērvju gadījumā gan reālā infrastruktūra ir mazliet citāda un ģērbtuvju funkciju pilda pietiekami modernas telpas, kas atrodas Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā, kas savukārt gulst pāris simtu metru attālumā no stadiona, viņpus Celtnieku ielai.
Tieši attālums šajā gadījumā kļuvis par nesaskaņu sakni, tomēr grobiņnieki uzsver – akmens viņu dārziņā nav viennozīmīgs.
Tajā pašā laikā plāns, lai atrisinātu šo jautājumu, klubam ir, bet naudas trūkst. Tāpēc vienība piedāvājusi pagaidu risinājumu, kura termiņš nu beidzies, un jāmeklē konkrētāki varianti.
Kurzemes komanda tādēļ jau aizvadījusi divas mājas spēles Liepājas “Daugavas” stadionā.
Noteikumi ir noteikumi
“200 metru attālumā no laukuma ir ģērbtuves, tomēr LFF ieskatos tas ir par tālu. Pie laukuma mums ir pagaidu variants – konteineri, kuros ģērbtuves puslaika pārtraukuma vajadzībām.
Jā, tur nav dušu, labierīcības, siltā ūdens, bet pamatģērbtuvēs – skolā – gan tas viss ir. Piedāvājam šo kā kompromisu,” stāsta Dienvidkurzemes novada Sporta pārvaldes vadītājs Andis Ādiņš.
“Vienam par tālu ir 50 metri, citam divi kilometri, bet ir jābūt skaidriem noteikumiem, kuriem jāatbilst, un tie attiecas uz visiem.
Tur nav nekādu apslēpto akmeņu. Stadiona teritorija ir sporta spēlēm speciāli būvēts objekts, kurā ietilpst dažādas palīgtelpas, tostarp arī ģērbtuves. Skola nav stadiona teritorijā,” savukārt skaidro LFF infrastruktūras un saimniecības nodaļas vadītājs Haralds Gudermanis.
“Mēs vienmēr nākam pretī klubiem, kas iekļūst augstāka līmeņa sacensībās. Nekad neprasām, lai ir simtprocentīga atbilstība uzreiz visām prasībām. Dodam atkāpes – varat turpināt, bet ar nosacījumu, ka to un to izdarīsiet līdz nākamajai sezonai, piemēram.
Arī šajā gadījumā bija vienošanās, izņēmuma kārtā komanda drīkstēja aizvadīt mājas spēles tur jau vairākas sezonas, bet pienāk brīdis, kad pietiek. Bija dots termiņš, lai pielīdzinātu infrastruktūru minimālajām prasībām. Nesaku, ka nekas nav darīts, bet ar to šoreiz nav gana.
Mēs ejam līdzi laikam, strādājam pie attīstības, arī stadioniem ir jāseko līdzi laikam un futbola prasībām, ko nosaka gan sportisti, gan treneri, gan arī skatītāji un mediji. Protams, kompromisu meklējam vienmēr, bet nu tas vienkārši velkas pārāk ilgi,” viņš norāda.
Vienošanās ar bijušo prezidentu
Pēc spēka ranga otrajā vietā esošajā čempionātā, kas tradicionāli saukts par 1. līgu, Grobiņas komanda spēlē kopš 2017. gada. Arī tad stadiona stāvoklis sagādāja zināmas raizes, bet allaž izdevies vienoties, un klubs baudījis federācijas pretimnākšanu.
2019. gadā grobiņnieki vienojušies ar LFF nu jau bijušo prezidentu Kasparu Gorkšu par konkrētu atbalstu no futbola galvas organizācijas ģērbtuvju būvniecības sakarā.
“Vienojāmies par to, ka uzsāksim ģērbtuvju celtniecību, ka būs finansiāls atbalsts no federācijas. Strādājām, iesūtījām tāmes, aprēķinus un citas lietas, par kurām runājām, bet paralēli LFF nomainījās prezidents, K. Gorkša vietā stājās Vadims Ļašenko, un faktiski sanāca, ka mūsu noruna ar bijušo vadītāju vairs vienkārši nebija spēkā.
Esošais prezidents nesaprata, kur K. Gorkšs vispār bija plānojis rast līdzekļus šim projektam, un kāroto atbalstu tā arī nesaņēmām. Ko saņēmām? Vēstuli, ka jāuzbūvē ģērbtuves līdz tam un tam datumam, un tad varēsim spēlēt mājās,”
klāsta A. Ādiņš.
Sporta pārvaldes vadītājs gan arī neslēpj, ka vienošanās bijusi mutiska, līdz ar to arī saprot, ka juridiska spēka tai nav.
“Par to norunu man jaunā vadība atbildēja, ka viņu rīcībā tādas informācijas nav. Saprotu, bet vienalga savādi, jo, ja nomainās prezidents, kaut kādām saistībām, darbam pie jau iesāktajiem projektiem taču jāpaliek?” retoriski jautā grobiņnieks.
Neraugoties uz to, iesāktais darbs nav atmests, bet drīzāk iestrēdzis.
“Mums ir izstrādāts projekts. Stadiona teritorijā esošo ēku ceram pārveidot par ģērbtuvēm, bet tam ir lielas izmaksas. Pašvaldībai tas ir par dārgu. Arhitekta tāmē izmaksas sliecās līdz 600 000 eiro.
Ēkā paredzētas trīs ģērbtuves, tiesnešu, treneru telpas, arī publiskas labierīcības visiem maču apmeklētājiem un inventāra telpas.
Faktiski, uzskatu, ja nule kā nebūtu bijusi novadu reforma un pašvaldībai krietni nepieaugtu darāmo darbu saraksts, kas, protams, atbalsojas arī budžetā, Grobiņas pašvaldība šo projektu arī realizētu, bet šobrīd esam situācijā, kad gaidām iespēju tikt pie līdzfinansējuma,” atklāj A. Ādiņš.
Ne jau ģērbtuve vien
“To, kā stadioni kategorizējami, nosaka infrastruktūras noteikumi, kas atjaunoti 2021. gadā, kad tie faktiski arī jau tika mīkstināti. Tur ir noteiktas minimālās prasības.
Reglaments paredz, kas pieņem lēmumus par attiecīgo stadionu kategorizēšanu, pielaidi vai nepielaidi konkrētām sacensībām. To pieņem LFF sacensību stadionu komisija (tās sastāvā Artūrs Saļņikovs, Haralds Gudermanis, Deniss Bezuščonoks, Maksims Raspopovs, Sergejs Glaskovs – autora piezīme), un šie noteikumi apstiprināti federācijas valdē, tātad – tas nekad nevar būt vienpersonisks lēmums,” skaidro H. Gudermanis.
“Tieši šobrīd Grobiņas stadions neatbilst vairākām reglamenta prasībām, tāpēc aizvadīt 1. līgas sacensības tur nevar. Vairākus gadus izņēmuma kārtā pieļāvām atkāpes, jā, bet pienāk diena, kad pietiek,”
norāda LFF pārstāvis, kurš arī piebilst, ka runa nav par ģērbtuvēm vien.
“Ir sportiskais princips, proti, laukumam jāatbilst ne vien konkrētiem izmēriem, bet arī kvalitātei. Otrs ir jau minētās ģērbtuves, kurās jābūt normālām dušām, siltajam ūdenim. Trešais, par ko nevaram aizmirst – skatītāju ērtība, tostarp arī labierīcības. Par to ir jārūpējas,” H. Gudermanis uzsver.
Viņš noraida pārmetumus federācijas virzienā par to, ka klubam netiku nākts pretī. “2016. gadā, piemēram, izbūvējām mākslīgo, sintētisko laukumu. Pašvaldība sagatavoja pamatni, bet tieši LFF izbūvēja pašu laukumu.
Tāpat izbūvēta laistīšanas sistēma dabīgajam laukumam. Nesaku, ka klubs pats neko nedara – dara, bet, ja dodamies uz izaugsmi, samērīgi jāstrādā abām pusēm, citādi vienkārši notiek neizbēgamais – sacensību kvalitāte un prasības pāraug stadiona kvalitāti,” infrastruktūras un saimniecības nodaļas vadītājs stāsta.
Patlaban “Grobiņas SC/LFS” alternatīvas ir divas – aizvadīt visas čempionāta spēles izbraukumā vai kā mājvietu noteikt citu laukumu, piemēram, “Daugavas” stadionu Liepājā.
“Īsti jau maksāt “Daugavas” stadiona īri sezonas griezumā nevaram atļauties. Vienu reizi mums Liepājas Olimpiskais centrs nāca pretī un ļāva tur spēlēt bez maksas, bet negrasāmies būt nekaunīgi un šo laipnību izmantot visu atlikušo mūžu.
Ļoti ceram, ka LFF ļaus spēlēt Grobiņā.
Esmu sagatavojis jaunu vēstuli, uzskaitījis argumentus. Zinu arī, ka drīz gaidāma federācijas prezidenta tikšanās ar Dienvidkurzemes novada priekšsēdētāju Aivaru Priedolu, un esmu pozitīvi noskaņots, ka atradīsim kopsaucēju.
Noteikumi ir noteikumi, bet šī ir nestandarta situācija, un tādas nekad nav atrisināmas ar kategoriskumu,” uzsver A. Ādiņš, kurš arī neslēpj optimismu, ka Grobiņas pilsētas stadionā vietējā komanda aizvadīs jau savu nākamo līgas mājas spēli, kas gaidāma 23. jūlijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
