Baltijas valstu futbola klubu turnīrs Baltijas līga vēl lāga nebija sācies, kad to jau piemeklēja skandāls saistībā ar negodīgu spēli. Turnīrs vēl nebija beidzies, kad netrūka kritikas par divu finālspēļu aizvadīšanu. Neskatoties uz visām nebūšanām, triju Baltijas valstu futbola federāciju vadītāji uzskata, ka sacensības izdevušās, un ir apņēmības pilni nākamajā sezonā turnīru padarīt pievilcīgāku.

Ir skaidrs, ka Baltijas līga nākamgad notiks pēc līdzīga formāta kā 2007.gada sezonā. Sākotnējo formātu, kad no katras Baltijas valsts piedalās četri spēcīgākie klubi, federāciju vadītāji uzskata par optimālu. Tiesa, darba kārtībā bija jautājums par līgas paplašināšanos Somijas virzienā, taču ar ziemeļniekiem nav izdevies saskaņot kalendāru, skaidro Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Var nojaust, ka doma par turnīra ģeogrāfiju pilnīgi nav atmesta, bet tas jau atkal būs darbs nākamai sezonai.

Lūgti izvērtēt pirmo Baltijas līgas sezonu, Igaunijas Futbola federācijas prezidents Aivars Pohlaks un Lietuvas Futbola federācijas prezidents Litaurs Varanāvičs teju vienbalsīgi pauž gandarījumu par to, ka šāds turnīrs beidzot ir organizēts, un, neskatoties uz jau sacensību sākumā piedzīvoto skandālu ar komandas “Dinaburg” līdzdalību, uzskata, ka kopumā sacensības aizvadītas raiti, pierādot savu nepieciešamību.

Tiesa, abu kaimiņvalstu federāciju vadītāji uzskata, ka līgas finansiālie nosacījumi klubiem bijuši pārāk izdevīgi. Tādējādi klubi, uzskatot, ka viņu vietā daudzas lietas jau nokārtojuši Baltijas līgas vadītāji, ieguldījuši šajā turnīrā mazāk, nekā cerēts. Runa nav tikai par finansiāliem ieguldījumiem, bet tas arī nav mazsvarīgs faktors: “Baltijas līgu kā produktu varēsim pārdot sponsoriem vienīgi tad, ja arī klubi būs gatavi tajā investēt. Balstoties tikai uz Baltijas valstu federāciju materiālo atbalstu, šis turnīrs ilgi nespēs dzīvot,” uzskata A.Pohlaks.

Vēl svarīgāks ir darbs ar medijiem, mārketinga jautājumi, skatītāju piesaistīšana mačiem – mūsu reģiona futbola dzīves vadītāju viedokļi par sacensību pirmās sezonas galvenajām problēmām gandrīz pilnībā saskan.

Daudz runu un kritikas tika veltīts arī sacensību nolikuma punktam, saskaņā ar kuru turnīra uzvarētāju noskaidrošanai tika paredzētas divas spēles. Līgas vadītāji uz kritiku atbild, norādot uz to, kādas valstis pārstāv finālisti: “Fināla formātu sāka kritizēt tikai pēc tam, kad finālā iekļuva divi Latvijas klubi. Mēs taču spēlējam skatītājiem, ja divu valstu komandas iekļūs finālā, tad izšķirošo maču aizvadīt trešajā valstī būtu muļķīgākais lēmums, kāds vien var būt,” saka A.Pohlaks.

Klubu futbola loģika prasa, lai komandas lielāko daļu spēļu aizvadītu savu skatītāju klātbūtnē. Kad katram Baltijas valstu klubam būs 1000 – 2000 līdzjutēju, kas atbalstītu savu komandu izbraukumos, tad varēs sākt domāt par viena mača aizvadīšanu, bet pašlaik jārada iespēja abu komandu faniem vērot spēli klātienē, savā stadionā.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”