Piektdiena, 5. jūnijs Margots, Igors, Ingvars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Futbola kluba “Liepāja” budžets – teju 2 miljoni

Futbola kluba “Liepāja” budžets – teju 2 miljoni
Futbola klubs "Liepāja" pagaidām vienīgo reizi par Latvijas čempionu kļuva 2015. gadā, kad tā budžets bija nepilni 700 tūkstoši eiro. Tolaik virslīgā vēl nespēlēja vēlāko sezonu Latvijas futbola turīgie klubi "RFS" un "Riga", tomēr liepājnieku pērnā gada teju 2 miljonu eiro budžets un ieņemtā 6. vieta lieku reizi atgādina, ka biezs maks vēl negarantē sportiskus panākumus. (Foto: Andris Gertsons)
13.05.2020 06:00

Andris Sudmalis

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Modernā sporta laikmetā līdzjutējus visā pasaulē interesē, cik sportisti pelna, kāds ir sacensību balvu fonds, cik liels ir sporta klubu budžets. Dažos sporta veidos summas nav noslēpums, bet skaitļi saistībā ar sporta karali futbolu bieži vien ir nomedīti no drošākiem vai mazāk drošiem avotiem. Latvijā savu budžetu ir atklājis reti kurš futbola klubs, tāpēc nākas izlīdzēties ar neoficiālu informāciju, lai samērotu virslīgas dalībnieku finansiālās iespējas. Taču šajā jautājumā talkā nāk publiski pieejamā informācija jeb klubu gada pārskati. Tie liecina, ka mūsu pilsētas turīgākās profesionālā sporta organizācijas – futbola kluba “Liepāja” – kopējie izdevumi 2019. gadā bija nepilni 2 miljoni eiro.

Miljoni

Uzsveram, ka šis nav kluba oficiāli izziņotais  budžets, bet gan mūsu secinājumi pēc kluba gada pārskata izpētīšanas. Subjektīvi secinām, ka FK “Liepāja” gada pārskata kopējo izdevumu sadaļa tad arī ir uzskatāma par organizācijas gada budžetu. Pērn šī summa bija lielākā liepājnieku pastāvēšanas 6 gadu laikā – nepilni 2 miljoni eiro jeb precīzi – 1 958 531 eiro. Šī summa ir aptuveni par 300 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2018. gadā (1 641 869 eiro), kad par kluba faktisko vadītāju kļuva Liepājas uzņēmējs Oļegs Hramovs.

Dažādi pašmāju klubi ir izvēlējušies atšķirīgas uzņēmējdarbības formas – biedrības vai SIA statusu. Līdz ar to nav vienkārši pilnvērtīgi salīdzināt visu komandu izdevumus, tomēr pieejamie dati liecina, ka 2018. gada virslīgā 4. vietu ieņēmušajai “Liepājai” ar 1,64 miljoniem eiro izdevumu varēja būt prāvākais budžets starp visiem virslīgas dalībniekiem. Čempionei “Rigai” togad (vismaz oficiāli norādītais) budžets bijis ap 1,46 miljoniem, SIA “Ventspils” (2. vieta) neto apgrozījums bijis 1,32 miljoni, bet pirmo trijnieku noslēgušajai “RFS” – 903 tūkstošiem eiro.

Pieaugums

FK “Liepāja” 2018. gada vasarā šķīrās no galvenā trenera Tamaza Pertijas, kuru aizstājušajam argentīnietim Dario Aurelio neizdevās apliecināt savas kvalifikācijas atbilstību UEFA un LFF prasītajiem treneru sertifikātiem. Sezonu mūsējie skota Gordona Janga vadībā pabeidza ar trīs uzvarām pēc kārtas un izcīnītu 4. vietu, kas garantēja dalību Eiropas līgas kvalifikācijā.

Jau 2019. gada sākumā “Liepāja” paziņoja par sastāva papildināšanu ar vairākiem ārzemju un vietējiem spēlētājiem, britu treneru piesaistīšanu un došanos uz ārzemju nometnēm. Bija skaidrs, ka kvalitatīva snieguma un augstvērtīgu rezultātu vārdā nauda netiek taupīta.

Akcents tika likts uz futbolistiem brieduma gados, kas, protams, nepatika daļai līdzjutēju, kuri vēlējās, lai laukumā daudz laika pavada gados jauni liepājnieki. Liepājas kluba attīstības stratēģijas aizstāvju un kritiķu sadursme ir ierasta parādība. Statistika liecina, ka “Liepāja” tradicionāli ir uzskatāma par pieredzējušu komandu, un savā būtībā tas nav nekas nepareizs. Futbolā spēlētāju labākais vecums skaitās ap 27–29 gadiem, bet pasaules spilgtākajiem spēlētājiem Ronaldu un Mesi ir attiecīgi 35 un 32 gadi. Sastāva masveidīga atjaunināšana drīzāk ir mākslīgs process, ko nereti veicina finansiālās grūtības. Jaunajiem spēlētājam nav jābūt garantētai un avansā dotai vietai sastāvā, bet viņiem pašiem sava pozīcija ir jāizplēš ar nagiem un zobiem. Galu galā, neskatoties uz pieredzējušo vietējo futbolistu un ārzemnieku būtisko lomu Liepājas klubā, vēsturiski tieši šeit ir izaugusi vai nobriedusi virkne mūslaiku un arī iepriekšējo gadu spilgtāko talantu – Dāvis un Jānis Ikaunieki, Kristers Tobers, iepriekš arī Deniss Rakels, bet galvenais – Māris Verpakovskis.

Ja klubam ir finansiālās iespējas, tad ir tikai pašsaprotami, ka tas cenšas veidot maksimāli spēcīgu sastāvu, lai plūktu laurus. Sportā viss ir vienkārši – ja ir rezultāts, tātad klubs visu ir darījis pareizi. Ja rezultāta nav, tad acīmredzot vai nu kļūdaini ir izvēlēta stratēģija, vai arī tā kļūdaini īstenota dzīvē.

Var būt, ka pērn vēl viens vai divi gados jaunie spēlētāji varēja laukumā pavadīt vairāk laika, bet maz ticams, ka lielāks akcents uz jaunajiem dotu labāku rezultātu. Cits jautājums, ka godalgas nedeva arī akcents uz pieredzi un nominālo meistarību. Kāpēc? Acīmredzot saistībā ar kļūdām izvēlētās stratēģijas īstenošanā dzīvē.

No padsmit piesaistītajiem futbolistiem pamatsastāvā ilgtermiņā nostiprinājās tikai Dodo, Žuļevs un Fraidejs. Tikai līdz aprīlim Liepājā uzkavējās komandas galvenais treneris Gordons Jangs. Ne viņš, ne viņa asistenti acīmredzot nenovērtēja un nebija gatavi virslīgas līmenim. G. Jangs, starp citu, kopš pagājušās vasaras strādā par galvenā trenera asistentu Skotijas ceturtās spēcīgākās līgas klubā “Cove Rangers”, liecina transfermarkt.com informācija.

Kursa (ne) maiņa

Pēc 2019. gada sezonas FK “Liepāja” publiski vēstīja, ka kluba budžets saruks aptuveni par vienu trešdaļu, kas ļāva prognozēt, ka 2020. gadā tas būs aptuveni 1 miljons eiro. Tiesa, šādi aprēķini bija spēkā brīdī, kad liepājnieki runāja par to, ka liks lielāku uzsvaru uz jaunajiem talantiem. Taču starpsezonā FK “Liepāja” papildināja sastāvu ar Tunisijas izlases 30 gadus veco aizsargu Ramī Beduī, brazīliešu aizsargu Žersonu (28 gadus vecs), Latvijas izlasē uzspēlējušo pussargu Edgaru Vardanjanu (26), no Minskas “Dinamo” pārnākušo centra pussargu Seidu Jahaiju (30) un uzbrucēju Filipu Ivanovu (29), kā arī Liepājā jau labi zināmo Latvijas uzbrucēju Artūru Karašausku (28). Gados jaunu spēlētāju statusam atbilst ukrainis Smitro Semjonovs (21), kā arī pāris Nigērijas leģionāru.

Arī komandas štāba papildinājums uz papīra izskatās kvalitatīvs – galvenajam trenerim Andrejam Kaļiņinam asistēs ne tikai Mareks Zuntners un vārtsargu treneris Viktors Spole, bet arī baltkrievs Dmitrijs Mološs (iepriekš strādāja Barisavas “BATE”) un Moldovas fiziskās sagatavotības speciālists George Kodita.

Komandas nominālais sastāva spēks šķiet pietiekami liels, lai pretendētu uz virslīgas godalgām, tiesa, pēc viena no “Liepājas” trūkumiem pirms jaunās sezonas starta izskatījās relatīvi lielais jaunpienācēju skaits, kas parasti nenāk par labu sastāva saspēlētībai. Covid-19 pandēmijas dēļ atliktais sezonas starts “Liepājai” teorētiski varētu nākt par labu, jo piespiedu dīkstāve varēja vairāk padzēst saspēlētību tajos Latvijas klubos, kuri tika mazāk pārbūvēti. Turklāt kopīgos treniņus jau atsākusī “Liepāja” tagad ir ieguvusi papildu dienas un varbūt pat nedēļas pirms sezonas starta, kas, šķiet, jau ir gandrīz saskatāms.

Grūtais sākums

Taču atgriežamies pie kluba budžeta jautājuma. Kluba divi dibinātāji Māris Verpakovskis un Olafs Saulriets nav slēpuši, ka “Liepājas” pirmsākumos organizācijas finansiālā situācija bija sarežģīta. Mārim Verpakovskim pat bijis jāieķīlā savs nekustamais īpašums, lai nodrošinātu kluba eksistenci. Grūtības apliecina arī biedrības finanšu pārskati. 2014. gadā FKL darbības pirmajā gadā kluba budžets bija mazliet vairāk par 300 tūkstošiem eiro. Ziedojumā saņemti 15 500 eiro, Liepājas pašvaldība piešķīra 143 000, Latvijas Futbola federācija – 32 342, ieņēmumi par biļetēm bija 9 tūkstoši, reklāmas pakalpojumi ienesuši 45 452 eiro. Vēl 2014. gada augustā FK “Liepāja” uz gadu aizņēmās 60 000 eiro.

Togad galvenās izdevumu pozīcijas bija sportistu un treneru algas (114 380 eiro), sociālās apdrošināšanas maksājumi (30 040), ēdināšana (47 685), treniņu un spēļu organizēšana (27 194).

Katrā no kluba nākamajiem darbības gadiem izdevumi (budžets) pieauga par summu robežās no gandrīz 260 tūkstošiem (2018.) līdz 370 tūkstošiem (2015.) līdz sasniedza nepilnus 2 miljonus eiro pērn. “Liepājas” ieņēmumu un izdevumu sadaļa pozitīva bijusi tikai 2017. gadā, kad plusā bija 51 199 eiro, bet lielākie mīnusi bija rekordizdevumu gadā pērn (361 112 eiro).

150 tūkstoši par uzvaru

Rēķinot katra iztērētā eiro produktivitāti jeb to, cik eiro ir izdoti par virslīgas tabulā izcīnīto 1 punktu, par efektīvāko var uzskatīt 2015. gadu, kad liepājnieki kļuva par Latvijas čempioniem. Zelta sezonā mūsējiem katrs izcīnītais 1 punkts, ko var iegūt par neizšķirtu, izmaksāja 13 tūkstošus eiro, tātad var teikt, ka pirms 5 gadiem čempioniem viena uzvara jeb 3 punkti virslīgā izmaksāja 39 tūkstošus eiro.

Viszemākās izmaksas bija 2014. gadā, kad 1 punkts maksāja 4713 eiro, un relatīvi lēta tātad bija arī viena uzvara – 14 139 eiro.

Tās desmitgades vidū virslīgas līmenis gan bija pakrities, un virslīgā vēl nebija ienākuši vēlākie naudasmaisi, lielie tērētāji un algu uzpūtēji “Riga” un “RFS”. Ne tikai Liepājas sastāva un treneru štāba komplektēšanas kļūdas, bet arī konkurentu finansiālo iespēju palielināšanās acīmredzot ir iemesls tam, ka 1 punkta izcīnīšana “Liepājai” jau 2017. gada sudraba sezonā maksāja gandrīz tikpat (37 356), cik viena uzvara divus gadus iepriekš.

Rekordu liepājnieki sita pērn – 50 218 eiro par 1 punktu un attiecīgi – 150 654 eiro par uzvaru. Tā ir tuvu pusei no kluba 2014. gada sezonas kopējiem izdevumiem.

Miljons algās

Vēl viens apliecinājums tam, ka 2019. gads “Liepājai” finansiālajā ziņā bija pats treknākais kluba neilgajā vēsturē, ir algu sadaļa, kas 6 sezonu laikā pieauga no 127 tūkstošiem līdz vairāk nekā 1 miljonam eiro.

2014. gada pārskats liecina, ka šajā summā bija iekļauts atalgojums gan futbolistiem, gan kluba administrācijai – vidēji 30 darbiniekiem, liecina dokuments. Tātad vidējā gada alga futbola klubā “Liepāja” sākotnēji bija 4245 eiro.

Pērnā gada pārskatā norādīts, ka klubā bija 45 darbinieki, kuriem kopumā samaksāts 1 069 771 eiro, tātad vidējā gada alga klubā bija 23 772 eiro jeb 1981 eiro mēnesī.

Sešu sezonu laikā FK “Liepāja” budžets pieaudzis no šobrīd šķietami pieticīgiem aptuveni 300 tūkstošiem eiro līdz gandrīz 2 miljoniem.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz