Modernā sporta laikmetā līdzjutējus visā pasaulē interesē, cik sportisti pelna, kāds ir sacensību balvu fonds, cik liels ir sporta klubu budžets. Dažos sporta veidos summas nav noslēpums, bet skaitļi saistībā ar sporta karali futbolu bieži vien ir nomedīti no drošākiem vai mazāk drošiem avotiem. Latvijā savu budžetu ir atklājis reti kurš futbola klubs, tāpēc nākas izlīdzēties ar neoficiālu informāciju, lai samērotu virslīgas dalībnieku finansiālās iespējas. Taču šajā jautājumā talkā nāk publiski pieejamā informācija jeb klubu gada pārskati. Tie liecina, ka mūsu pilsētas turīgākās profesionālā sporta organizācijas – futbola kluba “Liepāja” – kopējie izdevumi 2019. gadā bija nepilni 2 miljoni eiro.

Miljoni

Uzsveram, ka šis nav kluba oficiāli izziņotais  budžets, bet gan mūsu secinājumi pēc kluba gada pārskata izpētīšanas. Subjektīvi secinām, ka FK “Liepāja” gada pārskata kopējo izdevumu sadaļa tad arī ir uzskatāma par organizācijas gada budžetu. Pērn šī summa bija lielākā liepājnieku pastāvēšanas 6 gadu laikā – nepilni 2 miljoni eiro jeb precīzi – 1 958 531 eiro. Šī summa ir aptuveni par 300 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2018. gadā (1 641 869 eiro), kad par kluba faktisko vadītāju kļuva Liepājas uzņēmējs Oļegs Hramovs.

Dažādi pašmāju klubi ir izvēlējušies atšķirīgas uzņēmējdarbības formas – biedrības vai SIA statusu. Līdz ar to nav vienkārši pilnvērtīgi salīdzināt visu komandu izdevumus, tomēr pieejamie dati liecina, ka 2018. gada virslīgā 4. vietu ieņēmušajai “Liepājai” ar 1,64 miljoniem eiro izdevumu varēja būt prāvākais budžets starp visiem virslīgas dalībniekiem. Čempionei “Rigai” togad (vismaz oficiāli norādītais) budžets bijis ap 1,46 miljoniem, SIA “Ventspils” (2. vieta) neto apgrozījums bijis 1,32 miljoni, bet pirmo trijnieku noslēgušajai “RFS” – 903 tūkstošiem eiro.

Pieaugums

FK “Liepāja” 2018. gada vasarā šķīrās no galvenā trenera Tamaza Pertijas, kuru aizstājušajam argentīnietim Dario Aurelio neizdevās apliecināt savas kvalifikācijas atbilstību UEFA un LFF prasītajiem treneru sertifikātiem. Sezonu mūsējie skota Gordona Janga vadībā pabeidza ar trīs uzvarām pēc kārtas un izcīnītu 4. vietu, kas garantēja dalību Eiropas līgas kvalifikācijā.

Jau 2019. gada sākumā “Liepāja” paziņoja par sastāva papildināšanu ar vairākiem ārzemju un vietējiem spēlētājiem, britu treneru piesaistīšanu un došanos uz ārzemju nometnēm. Bija skaidrs, ka kvalitatīva snieguma un augstvērtīgu rezultātu vārdā nauda netiek taupīta.

Akcents tika likts uz futbolistiem brieduma gados, kas, protams, nepatika daļai līdzjutēju, kuri vēlējās, lai laukumā daudz laika pavada gados jauni liepājnieki. Liepājas kluba attīstības stratēģijas aizstāvju un kritiķu sadursme ir ierasta parādība. Statistika liecina, ka “Liepāja” tradicionāli ir uzskatāma par pieredzējušu komandu, un savā būtībā tas nav nekas nepareizs. Futbolā spēlētāju labākais vecums skaitās ap 27–29 gadiem, bet pasaules spilgtākajiem spēlētājiem Ronaldu un Mesi ir attiecīgi 35 un 32 gadi. Sastāva masveidīga atjaunināšana drīzāk ir mākslīgs process, ko nereti veicina finansiālās grūtības. Jaunajiem spēlētājam nav jābūt garantētai un avansā dotai vietai sastāvā, bet viņiem pašiem sava pozīcija ir jāizplēš ar nagiem un zobiem. Galu galā, neskatoties uz pieredzējušo vietējo futbolistu un ārzemnieku būtisko lomu Liepājas klubā, vēsturiski tieši šeit ir izaugusi vai nobriedusi virkne mūslaiku un arī iepriekšējo gadu spilgtāko talantu – Dāvis un Jānis Ikaunieki, Kristers Tobers, iepriekš arī Deniss Rakels, bet galvenais – Māris Verpakovskis.

Ja klubam ir finansiālās iespējas, tad ir tikai pašsaprotami, ka tas cenšas veidot maksimāli spēcīgu sastāvu, lai plūktu laurus. Sportā viss ir vienkārši – ja ir rezultāts, tātad klubs visu ir darījis pareizi. Ja rezultāta nav, tad acīmredzot vai nu kļūdaini ir izvēlēta stratēģija, vai arī tā kļūdaini īstenota dzīvē.

Var būt, ka pērn vēl viens vai divi gados jaunie spēlētāji varēja laukumā pavadīt vairāk laika, bet maz ticams, ka lielāks akcents uz jaunajiem dotu labāku rezultātu. Cits jautājums, ka godalgas nedeva arī akcents uz pieredzi un nominālo meistarību. Kāpēc? Acīmredzot saistībā ar kļūdām izvēlētās stratēģijas īstenošanā dzīvē.

No padsmit piesaistītajiem futbolistiem pamatsastāvā ilgtermiņā nostiprinājās tikai Dodo, Žuļevs un Fraidejs. Tikai līdz aprīlim Liepājā uzkavējās komandas galvenais treneris Gordons Jangs. Ne viņš, ne viņa asistenti acīmredzot nenovērtēja un nebija gatavi virslīgas līmenim. G. Jangs, starp citu, kopš pagājušās vasaras strādā par galvenā trenera asistentu Skotijas ceturtās spēcīgākās līgas klubā “Cove Rangers”, liecina transfermarkt.com informācija.

Kursa (ne) maiņa

Pēc 2019. gada sezonas FK “Liepāja” publiski vēstīja, ka kluba budžets saruks aptuveni par vienu trešdaļu, kas ļāva prognozēt, ka 2020. gadā tas būs aptuveni 1 miljons eiro. Tiesa, šādi aprēķini bija spēkā brīdī, kad liepājnieki runāja par to, ka liks lielāku uzsvaru uz jaunajiem talantiem. Taču starpsezonā FK “Liepāja” papildināja sastāvu ar Tunisijas izlases 30 gadus veco aizsargu Ramī Beduī, brazīliešu aizsargu Žersonu (28 gadus vecs), Latvijas izlasē uzspēlējušo pussargu Edgaru Vardanjanu (26), no Minskas “Dinamo” pārnākušo centra pussargu Seidu Jahaiju (30) un uzbrucēju Filipu Ivanovu (29), kā arī Liepājā jau labi zināmo Latvijas uzbrucēju Artūru Karašausku (28). Gados jaunu spēlētāju statusam atbilst ukrainis Smitro Semjonovs (21), kā arī pāris Nigērijas leģionāru.

Arī komandas štāba papildinājums uz papīra izskatās kvalitatīvs – galvenajam trenerim Andrejam Kaļiņinam asistēs ne tikai Mareks Zuntners un vārtsargu treneris Viktors Spole, bet arī baltkrievs Dmitrijs Mološs (iepriekš strādāja Barisavas “BATE”) un Moldovas fiziskās sagatavotības speciālists George Kodita.

Komandas nominālais sastāva spēks šķiet pietiekami liels, lai pretendētu uz virslīgas godalgām, tiesa, pēc viena no “Liepājas” trūkumiem pirms jaunās sezonas starta izskatījās relatīvi lielais jaunpienācēju skaits, kas parasti nenāk par labu sastāva saspēlētībai. Covid-19 pandēmijas dēļ atliktais sezonas starts “Liepājai” teorētiski varētu nākt par labu, jo piespiedu dīkstāve varēja vairāk padzēst saspēlētību tajos Latvijas klubos, kuri tika mazāk pārbūvēti. Turklāt kopīgos treniņus jau atsākusī “Liepāja” tagad ir ieguvusi papildu dienas un varbūt pat nedēļas pirms sezonas starta, kas, šķiet, jau ir gandrīz saskatāms.

Grūtais sākums

Taču atgriežamies pie kluba budžeta jautājuma. Kluba divi dibinātāji Māris Verpakovskis un Olafs Saulriets nav slēpuši, ka “Liepājas” pirmsākumos organizācijas finansiālā situācija bija sarežģīta. Mārim Verpakovskim pat bijis jāieķīlā savs nekustamais īpašums, lai nodrošinātu kluba eksistenci. Grūtības apliecina arī biedrības finanšu pārskati. 2014. gadā FKL darbības pirmajā gadā kluba budžets bija mazliet vairāk par 300 tūkstošiem eiro. Ziedojumā saņemti 15 500 eiro, Liepājas pašvaldība piešķīra 143 000, Latvijas Futbola federācija – 32 342, ieņēmumi par biļetēm bija 9 tūkstoši, reklāmas pakalpojumi ienesuši 45 452 eiro. Vēl 2014. gada augustā FK “Liepāja” uz gadu aizņēmās 60 000 eiro.

Togad galvenās izdevumu pozīcijas bija sportistu un treneru algas (114 380 eiro), sociālās apdrošināšanas maksājumi (30 040), ēdināšana (47 685), treniņu un spēļu organizēšana (27 194).

Katrā no kluba nākamajiem darbības gadiem izdevumi (budžets) pieauga par summu robežās no gandrīz 260 tūkstošiem (2018.) līdz 370 tūkstošiem (2015.) līdz sasniedza nepilnus 2 miljonus eiro pērn. “Liepājas” ieņēmumu un izdevumu sadaļa pozitīva bijusi tikai 2017. gadā, kad plusā bija 51 199 eiro, bet lielākie mīnusi bija rekordizdevumu gadā pērn (361 112 eiro).

150 tūkstoši par uzvaru

Rēķinot katra iztērētā eiro produktivitāti jeb to, cik eiro ir izdoti par virslīgas tabulā izcīnīto 1 punktu, par efektīvāko var uzskatīt 2015. gadu, kad liepājnieki kļuva par Latvijas čempioniem. Zelta sezonā mūsējiem katrs izcīnītais 1 punkts, ko var iegūt par neizšķirtu, izmaksāja 13 tūkstošus eiro, tātad var teikt, ka pirms 5 gadiem čempioniem viena uzvara jeb 3 punkti virslīgā izmaksāja 39 tūkstošus eiro.

Viszemākās izmaksas bija 2014. gadā, kad 1 punkts maksāja 4713 eiro, un relatīvi lēta tātad bija arī viena uzvara – 14 139 eiro.

Tās desmitgades vidū virslīgas līmenis gan bija pakrities, un virslīgā vēl nebija ienākuši vēlākie naudasmaisi, lielie tērētāji un algu uzpūtēji “Riga” un “RFS”. Ne tikai Liepājas sastāva un treneru štāba komplektēšanas kļūdas, bet arī konkurentu finansiālo iespēju palielināšanās acīmredzot ir iemesls tam, ka 1 punkta izcīnīšana “Liepājai” jau 2017. gada sudraba sezonā maksāja gandrīz tikpat (37 356), cik viena uzvara divus gadus iepriekš.

Rekordu liepājnieki sita pērn – 50 218 eiro par 1 punktu un attiecīgi – 150 654 eiro par uzvaru. Tā ir tuvu pusei no kluba 2014. gada sezonas kopējiem izdevumiem.

Miljons algās

Vēl viens apliecinājums tam, ka 2019. gads “Liepājai” finansiālajā ziņā bija pats treknākais kluba neilgajā vēsturē, ir algu sadaļa, kas 6 sezonu laikā pieauga no 127 tūkstošiem līdz vairāk nekā 1 miljonam eiro.

2014. gada pārskats liecina, ka šajā summā bija iekļauts atalgojums gan futbolistiem, gan kluba administrācijai – vidēji 30 darbiniekiem, liecina dokuments. Tātad vidējā gada alga futbola klubā “Liepāja” sākotnēji bija 4245 eiro.

Pērnā gada pārskatā norādīts, ka klubā bija 45 darbinieki, kuriem kopumā samaksāts 1 069 771 eiro, tātad vidējā gada alga klubā bija 23 772 eiro jeb 1981 eiro mēnesī.