Latvijas 16 futbola klubi parakstījuši atklātu vēstuli Latvijas Futbola federācijai (LFF) ar aicinājumu finansiāli atbalstīt privātos klubus, kas cieš zaudējumus valstī ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ.

Starp vēstuli parakstījušajām organizācijām nav futbola kluba “Liepāja”, kuras direktors Dāvids Jansons skaidro, ka mūsējiem nav bijusi iespēja iepazīties ar šo dokumentu pirms tā nosūtīšanas LFF, līdz ar to FK “Liepāja” to neparakstīja. Tā kā vēstules saturu Liepājas klubs uzzināja tikai no medijiem, neesot pareizi runāt par to, vai mūsējie atbalsta vai neatbalsta izvirzītās prasības. Taču D. Jansons atzīst – futbola klubiem Latvijā grūtības ir, un tiem nāktu par labu jebkāda palīdzība.

“Runa nav tikai par algu samaksāšanu, bet par to, lai virslīgas klubi vispār varētu pastāvēt, lai saglabātos esošais virslīgas klubu skaits. Ja viss tā turpināsies, tad grūti būs ne tikai mazajiem, bet visiem klubiem. Grūtības ir jau tagad. Laika jautājums ir par to, cik ilgi katrs [klubs] varēs izturēt.”

Latvijas sporta specifika ir tāda, ka klubiem nav būtisku ieņēmumu no ieejas biļetēm vai spēļu translācijām. Taču faktiski aiz jebkuras komandas stāv kāds investors, kuram ir savs bizness. Ja tas ir apstājies, tad grūtības rodas arī klubiem, kas bieži vien ir savu īpašnieku hobijs, bet krīzes apstākļos parasti pirmie cieš tieši hobiji.

Finansiālas grūtības izjūt arī pasaules vadošās vienības, tai skaitā Spānijas grands “Barcelona”, kas šonedēļ paziņoja, ka spēlētāji piekrituši algu samazinājumam par 70%. FK “Liepāja” direktors Dāvids Jansons pauž, ka Latvijas klubu vadītāji domā, ko darīt nākotnē, lai turpinātu pastāvēt, bet vismaz FK “Liepāja” šobrīd nesamazinot atalgojumu un visiem spēlētājiem turpina izmaksāt līgumā atrunātās summas.

Šodien norisināsies LFF valdes sēde, bet ceturtdien notiks virslīgas pārstāvju video konference, kur spriedīs par līgas nākotni. Ja valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli pagarinās par trim mēnešiem, kā to šonedēļ pieļāva veselības ministre Ilze Viņķele, tad par 90% esot skaidrs, ka visas komandas nepiedalīsies virslīgā, ja tā šogad vispār atsāksies, domā D. Jansons. Čempionāta dalībnieku skaita sarukuma galvenais iemesls ir sponsoru zaudēšana, kas ir loģisks rezultāts tam, ka šajos apstākļos nav iespējams reklamēt klubu sponsorus ne tiešraidēs, ne stadionos, ne uz spēļu formām. Turklāt arī sponsoru uzņēmumi cieš zaudējumus, kas liek lauzt līgumus, bet finansējuma zaudēšanas dēļ klubiem rodas grūtības ar algu izmaksu. Liels glābiņš nebūtu arī finansējums, kas četriem virslīgas klubiem pienākas par līdzdalību UEFA turnīros, jo šī nauda jau sen vairs neveidojot pusi no Latvijas klubu budžetiem, kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem.

Latvijas klubu atklātā vēstule

“Vēsturiski pēc valsts atjaunošanas Latvijas futbola sistēma attīstījās pārsvarā uz privāto klubu rēķina, un atšķirībā no citiem sporta veidiem pašlaik ap 65% jauno futbolistu trenējas privātajos futbola klubos, kuru ieņēmumi sastāv no sponsoru un audzēkņu vecāku līdzekļiem. Ja sporta skolas dīkstāvi var pārciest, eksistējot uz valsts un pašvaldību dotāciju rēķina, tad privātie klubi ir 100% atkarīgi no audzēkņu vecāku maksājumiem, kuru dīkstāves apstākļos nav. Valsts piedāvātā ārkārtas situācijas atbalsta sistēma paredz iespēju arī sporta klubu darbiniekiem saņemt atbalstu, tomēr faktiski nevienam nav noslēpums, ka tieši sportā un t.sk. futbolā ļoti izplatīta ir uzņēmuma un pakalpojuma līgumu prakse, kas liedz saņemt valsts atbalstu.

Mūsuprāt, Latvijas Futbola federācijai kā par sporta veidu atbildīgajai organizācijai būtu jāuzņemas krīzes vadība un aktīvi un tālredzīgi jāiesaistās dīkstāves problēmu risināšanā. Aicinām operatīvi radīt atbalsta mehānismus klubiem, citiem futbolā strādājošajiem:

1. Atcelt 2020. gada biedra naudas maksājumu (it īpaši, ņemot vērā, ka rēķini biedriem tika izsūtīti vēlāk par statūtos noteikto biedru naudas apmaksas datumu).
2. Nozīmēt LFF atbildīgo un kompetento personu, lai sniegtu futbola klubiem atbalstu un konsultācijas MK noteikumu Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība” paredzētā pabalsta saņemšanai.
3. Izstrādāt atbalsta mehānismu, kura ietvaros futbola klubi, kuri treneru atalgojumam nesaņem valsts dotāciju un neatbilst MK noteikumu Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība” kritērijiem, lai saņemtu noteikumos paredzēto pabalstu, novirzot šim mērķim LFF budžeta līdzekļus. Aicinām LFF atbalsta mehānisma ietvaros paredzēt finansējumu futbola klubiem, kas līdzinātos vismaz valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai (EUR 430 pirms nodokļu nomaksas) uz vienu futbola kluba treneri.

Papildus jau minētajiem atbalsta pasākumiem dīkstāves problēmu risināšanai aicinām LFF izskatīt arī citas futbola klubu atbalsta iespējas ārkārtas situācijas periodā atbilstoši LFF budžeta iespējam.

Futbola klubu: “Kengaroos”, “Raita”, “Spartaks”, “Future football Latvia”, “Salaspils Futbola skola”, “Riga FC”, “Real Pro”, “Riga FC Academy”, BSSC “Ikšķile”, FK “Salaspils”, “Jūrnieks”, “Corona Borealis”, SC “Balvi”, FK “Rīnūži”, BFK “Salaspils”, “Fariona Futbola klubs” vārdā LFF Klubu sacensību komitejas loceklis Vladimirs Šteinbergs