Par katra apļa saspringtāko nogriezni uzskatāma 2.–5. kārta, kad liepājniekiem būs jāspēkojas ar tradicionālajām medaļu pretendentēm “Rigu”, “RFS”, “Valmieru” un “Ventspili”. Savukārt nomināli vieglāki pretinieki solās būt apļu sākumā un beigās, kad mūsējie tiksies ar “Mettu” un “Daugavpili”.

Spēku samēri pirms sezonas sākuma liecina, ka šīm divām komandām būs jācīnās par nepalikšanu pēdējā pozīcijā. Tiesa, 21.gada sezonas virslīgas vājākā komanda nepametīs Latvijas čempionāta augstāko divīziju, bet piedalīsies pārspēlēs par tiesībām tajā startēt arī nākamgad.

Par šīs sezonas melno zirdziņu jāuzskata tikai šajā starpsezonā izveidotais klubs “Noah Jūrmala”, kas sastāvu papildinājis ar vairākiem Latvijā zināmiem pašmāju futbolistiem, bet “Spartaks” drīzāk varētu būt pieskaitāms medaļu pretendentu plašajam lokam, nevis turnīra autsaideriem.

Spēlēm bagātākais mēnesis būs maijs, kad “Liepāja” septiņas reizes dosies laukumā, bet vismazāk maču paredzēts novembrī – tikai viens.

Protams, pandēmijas laikā vienmēr jāpatur prātā kovida iespējamā ietekme uz izmaiņām virslīgas kalendārā.

Tas, ņemot vērā nepāra komandu skaitu šajā sezonā, šogad būs neritmisks, bet “Liepājas” gadījumā paliels disbalanss ir vērojams mājas un izbraukuma spēļu proporcijā.

Ja agrā pavasarī pirmajā aplī liepājnieki mājās aizvadīs 6 no 8 pirmā apļa cīņām, tad otrajā aplī – tikai divus mačus. Tāda pati attiecība vērojama starp trešā apļa cīņām vasaras mēnešos un ceturto apli rudenī.

FK “Liepāja” ģenerālmenedžeris Dāvids Jansons skaidro, ka šāda kalendāra anomālija radusies tādēļ, ka “Mettai” sezonas ievadā nav pieejams mājas spēļu laukums, līdz ar to liepājnieki nākuši pretī un piekrituši spēli uzņemt savā laukumā.

Tāpat kalendāru ietekmēja “Jelgavas” vai “Audas” licences nesaņemšana – vēl viena mājas spēle bija paredzēta pret virslīgas desmito dalībnieci. Tādējādi pirmajā un trešajā aplī mājas un izbraukuma spēļu proporcija būtu 5-4.

Virslīgas kalendārā paredzētas pauzes izlašu spēļu dēļ. Valstsvienības pirmais sabraukums plānots marta izskaņā, kad 11 vilki aizvadīs pasaules čempionāta atlases trīs spēles – pret Melnkalni (24. martā), Nīderlandi (27. martā) un Turciju (30. martā).

Jūnijā norisināsies Baltijas kausa izcīņa, bet pa vienam Pasaules kausa kvalifikācijas spēļu sabraukumam būs septembrī, oktobrī un novembrī.

“Liepāja” pēc atgriešanās no Turcijas turpina gatavoties sezonai savā laukumā. Joprojām aktuāla esot sastāva papildināšana.

Neoficiāli avoti liecina, ka klubs interesējas par balsta pussargu un, iespējams, arī par smailes uzbrucēju. Priekšējā līnijā komandā konkurence tomēr ir visai liela – uzbrukuma centrā var spēlēt D. Ikaunieks, Dodo, Gordeičuks un Karašausks, bet balsta zonā spēlētāju trūkst.

Turcijā “Liepājas” rindās tā arī neuzspēlējušais Baga tomēr vairāk ir centra, nevis balsta pussargs, un tas pats sakāms par Berjozkinu.

Būtībā “Liepājas” sastāvā pagaidām ir viens aizsardzības tipa pussargs – I. Stuglis, bet nepieciešamības gadījumā šajā pozīcijā var spēlēt arī Isajevs un Kārkliņš, kuru šādā ampluā pagājušajā gadā izmantoja Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs.

Pavasara transfēru logs aizvērsies 8.martā, bet līdz 8.aprīlim virslīgas klubi vēl drīkst pieteikt brīvos aģentus, proti, futbolistus, kuriem beidzies līgums ar viņu iepriekšējo klubu.

“Liepājas” nostāja esot nepiesaistīt jebkuru pieejamo spēlētāju, bet tikai tādu, kurš komandai tiešām būtu vērtīgs palīgs.