Sākotnēji tiesības piedalīties licencēšanā saņēma 12 vienības, tomēr “Tukums 2000” pats atteicās no šādas iespējas, bet “Jelgava” un “Auda” nesaņēma A licenci, kas dod tiesības startēt Latvijas čempionāta augstākajā divīzijā.

Ar šādu lēmumu nav apmierināts “Audas” kluba vadītājs Juris Gorkšs, kurš “Sportacentram” sacīja: “Mūsu galvenie trūkumi bija infrastruktūra jeb stadions un akadēmija. Mēs esam klubs ar zināmu vārdu, tradīcijām un vēsturi, kas augstākajā līgā bijis trīs gadus un ir izkritis, bet nav pārstājis eksistēt. Bieži bijuši tādi gadījumi, kad klubi pēc izkrišanas no virslīgas no futbola kartes pazūd vispār. Pēdējos gadus spēlējam Baldonē, kur ir fantastisks stadions. Protams, tam pietrūkst, lai atbilstu visām virslīgas prasībām. Tomēr tā ir tikai 40 000–50 000 eiro investīcija, lai pabeigtu ģērbtuves un pievadītu tām komunikācijas. To minējām arī savā iesniegumā un bijām gatavi to izdarīt. Kad iesniedzām apelāciju, pievienojām dokumentus, kuros ir līgums ar “Skonto” stadionu.”

Līdz ar to pēdējā piecgadē nav bijušas pat divas sezonas pēc kārtas, kurās virslīgā startē vienāds komandu skaits. Tiesa, 2017. un 2018. gadā virslīgu sāka 8 vienības, tomēr 2017. gadā no čempionāta izslēdza “Babīti/Dinamo” un sezonu pabeidza 7 klubi.

Šāda neprognozējamība nenāk par labu turnīra prestižam, bet par galveno trūkumu uzskatāms kalendāra neritmiskums un neobjektīva turnīra tabula līdz pat sezonas izskaņai.