Futbola kluba “Liepāja” direktors Dāvids Jansons apstiprina sociālajos tīklos izskanējušo informāciju, ka Latvijas virslīgas klubi cer sākt sezonu jūnijā, bet virslīgas izpilddirektors precizē, ka turnīrā varētu aizvadīt trīs apļus un ka čempionāts sāksies jūnija pirmajā dekādē.

– Dāvid, cik reālistiska ir iespēja, ka virslīga varētu sākties 1. jūnijā?

– Šāda iespējamība tiek izskatīta, ja situācija valstī normalizēsies un pēc 12. maija sporta klubiem stāsies spēkā ierobežojumu atvieglojumi, lai tie varētu sākt trenēties. Vēl tiek vērtēts, vai tie būtu četri vai trīs apļi, bet varētu izspēlēt arī četrus apļus, jo vasarā nenotiktu izlašu spēles un Eiropas kausi. Virslīgas kalendārs būtu blīvāks. Katrā ziņā klubi gatavojas čempionāta sākumam. Protams, ar ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz skatītājiem. Ceram, ka sacensības atsāksies pēc iespējas ātrāk. Paturam prātā, ka vīruss ir bīstams, bet ar to jāsāk sadzīvot. Pagaidām jau otro mēnesi viss ir iesaldēts, nekas nenotiek, un, no futbola puses raugoties, tas nevienam nenāk par labu.

– Kur šis jautājums tika apspriests?

– Virslīgas vadītāju video konferencē. Runājām vispārīgi, par detaļām vēl notiks diskusijas, bet visas komandas kā viena atbildēja, ka, jo vairāk spēļu, jo labāk. Jo vairāk spēļu, jo vairāk iespēju vasarā spēlēt dabīgajos laukumos uz zāles.

– Tādā gadījumā šis varētu būt gads, kad “Liepāja” sezonu bez ieskriešanās sāktu “Daugavas” stadiona centrālajā laukumā?

– Jā, vienīgi, ka aiz slēgtiem vārtiem.

– Vai treneriem ir skaidrs, cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai spēlētājus sagatavotu sezonas sākumam?

– Virslīga un federācija ir norādījušas – brīdī, kad noteiks virslīgas sākumu, vismaz divas nedēļas komandām būs jāļauj trenēties, lai varētu sākties čempionāts.

– Vai virslīga un federācija ir noteikusi, ka čempionāta sākuma datuma noteikšanas gadījumā visiem klubiem būtu jāsāk trenēties vienā laikā, lai visi dalībnieki būtu vienādās starta pozīcijās?

– Jā, visi esam mutiski vienojušies, ka komandas sāks trenēties vienā laikā. Ceram uz visu pušu godaprātu. Pagaidām grupās neviens netrenējas, visi to dara individuāli.

– Kāda ir futbola kluba “Liepāja” finansiālā situācija dīkstāves laikā?

– Šobrīd nav pagājis tik ilgs laiks, lai būtu kādas finansiālās problēmas, jo pirms sezonas sākuma klubs rēķinājās ar noteiktu budžetu.

– Futbola kluba “Tukums 2000” vadītājs Verners Akimovs nesen “Sportacentram” atklāja, ka gan šo vienību, gan citas virslīgas komandas ir pametuši leģionāri. Vai visi “Liepājas” ārzemju spēlētāji joprojām ir jūsu rīcībā?

– Jā. Citu komandu gadījumā “prom” nozīmē došanos mājup. Piemēram, “Jelgavai” ir baltkrievu treneri, baltkrievu un ukraiņu spēlētāji, kuri atgriezās dzimtenē, kamēr robežas vēl bija vaļā. Ja mums sastāvā būtu daudz eiropiešu, tad varbūt situācija būtu cita, bet mums ir daudz spēlētāju no citiem kontinentiem, un viņiem nebija iespēju doties prom, kad valstī izsludināja ārkārtējo situāciju. Mēs arī neplānojām viņu aizbraukšanu. Ar visiem aprunājāmies, un visi teica, ka ir gatavi palikt un gaidīt, kad normalizēsies situācija.

– Tātad no “Liepājas”, atšķirībā no “Jelgavas”, nav aizbraukuši ne ukraiņu un baltkrievu futbolisti, ne baltkrievu treneris?

– Nē. Visi Liepājā individuāli trenējas. Es arī neticu, ka būs atvērtas robežas, kad čempionāts atsāksies, līdz ar to spēlētāji nevarēs atgriezties. Tajā brīdī, kad cilvēki aizbrauca, vēl īsti nebija zināms, kas turpmāk notiks, bet klubi paši ir vainīgi, ka palaida projām spēlētājus ar līgumiem.

– FK “Liepāja” marta pašās beigās atgriezās no treniņnometnes Kiprā. Vai visi kluba spēlētāji ir veseli, un nevienam nav konstatēti Covid-19 simptomi?

– Jā, visi ir veseli, viss ir kārtībā. Pārbaudām spēlētāju veselību, un šajā ziņā problēmu nav. Futbolisti gaida, kad beidzot varēs sākt trenēties kopā grupās. Pāris spēlētāji ir prasījuši bumbu, lai varētu tai pieskarties. Individuālie treniņi mums pārsvarā notiek tikai fiziskās kondīcijas uzturēšanai.

– Iepriekšējais gads “Liepājai” bija samērā traumatisks. Vai šogad periods bez kopīgiem treniņiem un oficiālām spēlēm kādam spēlētājam ir lietderīgs tādā ziņā, ka ļauj sadziedēt nopietnus savainojumus?

– Noteikti jārunā par Seidinu Keitā, kuram pagājušajā gadā bija smaga trauma – lauzta kāja. Citādā ziņā šī pirmssezona pagāja bez lielām traumām.

– Pirms šīs sezonas tika lēsts, ka leģionāru skaita palielināšana laukumā varētu samazināt Latvijas futbolistu algu. Vai tā varētu sarukt arī šīs krīzes dēļ?

– Es domāju, ka jā. Man liekas tikai loģiski, ka jebkura krīze samazina līgumos noteiktos ciparus. Tiesa, ne tiem spēlētājiem, kuriem jau ir spēkā līgums ar komandu, bet varbūt tiem, kuri iepriekšējā sezonā pelnīja lielu summu, bet šobrīd ir bez kluba. Nevar izslēgt, ka viņi parādīsies jaunā komandā, bet ar zemāku atalgojumu. Ja ir komandas, no kurām aizbraukuši leģionāri, tad ārzemnieku vietā klubiem būs jāmeklē vietējie futbolisti, domājams, par mazāku algu.

– Ja reiz ir klubi, kuri ir zaudējuši futbolistus, vai šīm organizācijām ārpus pārēju perioda būs iespēja aizlāpīt sastāva robus?

– Par to vēl nav runāts, bet, kad būs vairāk skaidrības par čempionāta iespējamo sākšanos, tad spriedīsim arī par transfēriem un to, vai izņēmuma kārtā drīkstēs pieteikt spēlētājus, ja būs tāda nepieciešamība.

– Vai virslīgas pārstāvji ir vienojušies par nākamās tikšanās datumu, vai arī vispirms sagaidīsiet valdības un SPKC lēmumus par ierobežojumu iespējamo mīkstināšanu?

– Virslīgas visi biedri parakstīja vēstuli [Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoram] Edgaram Severam ar aicinājumu rast risinājumu esošajai situācijai un atsākt treniņus, kā arī noteikt tuvākos datumus, kad varētu atsākt čempionātu. Šī būs trešā nedēļa, kad gaidām atbildi.

– Cik lielās grupās klubi vēlas trenēties?

– Mazās grupās, kas nozīmē sešus spēlētājus un vienu treneri. Ja reiz cilvēki drīkst braukt kopā autobusā, tad tikpat labi sportisti var trenēties Mēs, protams, esam gatavi ierobežojumiem un neizmantot ne dušas, ne ģērbtuves, bet tikai atrasties laukumā.

“Optibet virslīgas” izpilddirektors AINĀRS DAKŠA:

– Esam 30. martā lūguši ministrijai skaidrojumu par profesionāliem klubiem. Pagājis krietni ilgs laiks, bet atbilde nav saņemta. No neoficiāliem kanāliem saņemam informāciju, ka ministrijas paspārnē notiek noteikumu izstrādāšana. Profesionālos futbola klubos norit profesionāls darbs, bet ārkārtējie noteikumi neparedz ierobežot profesionālu darbu. Līdz ar to mēs, ar visu atbildību un sapratni izturoties pret situāciju, gribam uzzināt, kādas ir iespējas pilnībā neapturēt klubu darbu, treniņprocesu. Ceram uz pozitīviem signāliem. Manuprāt, situācijas attīstības dinamika ir pozitīva.

Runājot par dalībnieku iespējamo skaitu treniņos, jāsāk ar to, ka mēs neesam epidemiologi. Vadāmies no tās informācijas, ko saņemam no citām Eiropas līgām. Dažādās līgās ir dažādi priekšlikumi atkarībā no pieejamās infrastruktūras. Ņemot vērā to, ka valstīs ar krietni sarežģītāku epidemioloģisko situāciju notiek nopietnas sarunas par to, kādā veidā atsākt darbu, mēs šobrīd pamatā esam par dialoga veidošanos. Lai sajustu aktivitāti. Šobrīd virslīga nejūt kustību treniņu atsākšanas virzienā. Pagaidām ierēdņu pozīcija ir nogaidoša, bet mēs esam gatavi dažādiem elastīgiem variantiem.

Cik reālistisks scenārijs ir virslīgas sākšanai 1. jūnijā un četru apļu aizvadīšanai? Precīzi nepateikšu datumu, kad aprīlī tas praktiski kļuva neiespējami, bet vairs nav iespējams aizvadīt četrus apļus un 36 kārtas. Mēs tagad runājam par kvalitatīvu trīs apļu turnīru. Pēdējie datumi, kad to varētu sākt, ir jūnija pirmā dekāde. Jāsaprot, ka kalendārs ir ekseļa tabula, kurā rūtiņas tiek bīdītas atkarībā no pieejamās informācijas, tai skaitā par citu sacensību logiem. Mūsu rīcībā ir tikai neoficiālā informācija, un tas sarežģī prognozēšanu. Vēl oficiāli nav paziņoti Eiropas kausu logi, oficiāli nav paziņots, kas būs ar izlašu logiem rudenī. Mums rudens tradicionāli ir bijis neelastīgākais laiks attiecībā uz spēļu pārcelšanu un lielāka spēļu kārtu skaita aizvadīšanu. Nevarēsim ne rēķināt lielāku spēļu skaitu, ne pārcelt rezerves dienas Eiropas kausu dēļ.

Tajā pašā laikā ir arī pozitīvas ziņas. Pārceļot Eiropas kausu kvalifikāciju, ja būs tāda iespēja, mums būs iespēja kvalitatīvi aizvadīt futbola sezonas vasaras mēnešus. Respektīvi, šobrīd izskatās, ka jūlijā Eiropas kausu spēļu nebūs, bet par augustu notiek sarunas. Ja mēs jūnijā un jūlijā varēsim aizvadīt spēles, tad kalendārs būs diezgan piesātināts. Saistībā ar Latvijas kausa izcīņu situāciju vienkāršāku nepadara tas, ka nav sākušās arī pārējās līgas, kuru dalībnieces arī piedalās Latvijas kausa izcīņā.

Tukuma komandas vadītājs Verners Akimovs ir akcentējis jautājumu par to, ka daļa no klubiem savus leģionārus atlaida krīzi pārziemot mājās, un ir neskaidra viņu iespēja atgriezties Latvijā. Var rasties situācija, ka čempionāta atsākšana var nesakrist ar laiku, kad ir atvērtas robežas. Jautājums būtu par to, vai atsākt čempionātu arī gadījumā, ja robežas nav atvērtas, vai sniegt klubiem kaut kādu amortizācijas periodu. Par to runāt ir stipri pāragri, situācija būs jāmodelē brīdī, kad būs vairāk vai mazāk reāls scenārijs. Kad tiks dota atļauja atsākt treniņus, tad sapratīsim, ka tuvojas čempionāta sākuma brīdis un varēsim modelēt situāciju. Šobrīd vienīgā skaidrā lieta ir tā, ka jāsēž mājās un ir stipri pāragri pievērsties aktivitātēm.

Kā krīze ietekmē līgas sadarbību ar sponsoriem? Skaidrs, ka līguma nosacījumi mainīsies, jo tie izriet no spēļu skaita. Mums norisinās pārrunas ar līgas ģenerālsponsoru. Neskatoties uz to, ka ģenerālsponsoram ārkārtējās situācijas ietekmē darbs ir paralizēts, bizness uz laiku ir apturēts, bet mēs, plānojam savu darbu saimnieciskā kontekstā. Samazinājums būs, bet mūsu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu trīs apļu turnīru, kas ļautu saglabāt skatītājiem to sajūtu līmeni, kas bija pērn.