Katrā no pēdējām piecām sezonām “Liepājai” varēja atrast vairākas priekšrocības, kuru dēļ komandu uzskatīja vismaz par vienu no pretendentēm (ja ne par galveno) uz zeltu.

Pirms pieciem gadiem liepājnieki bija titula aizstāvētāji, vēlāk komanda varēja lepoties ar labi nokomplektētu sastāvu un labiem treneriem.

Tomēr vismaz trijos no šiem gadiem virslīgas sezona tika izgāzta, un rūgtumu tikai nedaudz remdēja iekļūšana Eirokausos.

Tieši iepriekšējo sezonu negatīvā pieredze arī šajā pavasarī liek saglabāt krietnu devu piesardzības, tomēr ir pamats arī optimismam.

Tas sakņojas “Liepājas” kodola saglabāšanā – komandā palikuši deviņi futbolisti, kuri pērn bija stabili pamatsastāva vīri, kā arī pieci rotācijas spēlētāji.

Klāt nākuši septiņi futbolisti, kuru piesaistīšana ļauj runāt par diviem būtiskiem priekšnoteikumiem kvalitatīva čempionāta aizvadīšanai.

“Liepājai” ir dziļš sastāvs ar spēcīgu konkurenci teju visās pozīcijās.

Par galveno trūkumu var uzskatīt jaudīga balsta pussarga trūkumu, lai arī pārbaudes spēlē pret “BATE” sevi no labākās puses apliecināja I. Stuglis, bet balstā var spēlēt arī Kārkliņš un Isajevs.

Kamēr Turcijā nelielu savainojumu dziedēja Ribka, vietu vārtos ieņēma Zviedris, kurš atzīmējās gan ar sekmīgām epizodēm, gan ar vairākām kļūdām, kuru dēļ nav drošības, ka viņš varētu pilnvērtīgi aizstāt pieredzējušo vārtsargu nepieciešamības gadījumā.

No pārējām līnijām vērts pieminēt uzbrukuma centru, kur bez D. Ikaunieka var spēlēt arī Dodo, Gordeičuks un Karašausks, tomēr viņus ierastāks redzēt flangos, tādēļ gribētos, lai vienībā būtu lielāks skaits tieši smailes uzbrucēju.

Par vidējo līniju jautājumu ir vismazāk, bet skaļākais no tiem ir saistīts ar Bagas iekļaušanos sastāvā, jo baltkrievu pussargs savainojuma dēļ pārbaudes mačos laukumā tā arī nedevās.

“Liepājas” ļoti pieredzējušais sastāvs, kura vidējais vecums ir 28 gadi, un pagājušās sezonas modeļa saglabāšana līdzjutējiem pamatoti ļaus pieprasīt rezultātus jau no pirmās kārtas.

No vienas puses, bažas raisa uzvaru trūkums pārbaudes spēlēs. No otras puses, ja pašmērķis būtu kļūt par kontroles maču čempioniem, “Liepāja” droši vien piemeklētu vājākus pretiniekus, bet mūsējie izvēlējās grūtāko ceļu – dueļus ar gana jaudīgiem Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas klubiem, lai identificētu savus trūkumus un tos novērstu.

Ja sezonas oficiālajos mačos uzvaras krāsies, tad šo tematu nevajadzēs cilāt. Ja ne, tad prātā nāks 2019. ads, kad toreizējais “Liepājas” galvenais treneris Gordons Jangs pirms sezonas teju vai sadusmojās par jautājumu par palikšanu bez uzvarām pārbaudes spēlēs Turcijā.

Taču arī sezonas sākumā liepājnieki laukumā izskatījās bāli, un galu galā to gadu pabeidza pieticīgajā 6.vietā.

Tāpēc, lai arī rezultātus pārbaudes spēlēs mēdz saukt par mazsvarīgiem, tie tomēr var gan apliecināt komandas prasmi uzvarēt, gan vairot pārliecību, kā tas savulaik bijis, piemēram, “Liepājas metalurga” gadījumā.

“Liepājas” galvenais treneris Dmitrijs Mološs ir racionālists un skaļiem vārdiem nemētājas, bet, ja reiz viņš runā par centieniem uzvarēt katrā spēlē, ja reiz piesaistīti spilgti futbolisti no Baltkrievijas, tātad kluba mērķis ir acīmredzams – medaļas un pacīnīšanās par čempiona titulu.

Galvenie pretendenti uz zeltu gan nomināli ir abi Rīgas klubi. “RFS”, līdzīgi kā liepājnieki, saglabāja sastāva kodolu un laikus atrada vairākus labskanīgus jaunpienācējus.

Tikmēr “Rigas” rindas cits pēc cita pameta vairāki komandas kodola spēlētāji. Uz brīdi “RFS” pat sāka izskatīties pēc izteiktas favorītes cīņā par 1. vietu, tomēr, jo tuvāk nāca čempionāta starts, jo čempionu rindas papildināja aizvien vairāk un vairāk spēlētāju ar teicamu CV.

Vismaz uz papīra “Riga” atkal ir galvenā pretendente uz titulu, bet kaut kur tuvumā vajadzētu būt “RFS” un “Liepājai”.

Lielas sastāva izmaiņas notikušas arī “Valmierā”. No Vidzemes lielākoties aizbraukuši spēlētāji, kuri nesen pārkāpuši 20 gadu slieksni, bet piesaistīti 18–20 gadus veci futbolisti.

Ievērojami pārbūvēta arī “Ventspils”, ierasti aktīvs pāreju tirgū bijis “Spartaks”, vismaz daļēji uz īrētiem spēlētājiem paļausies “Daugavpils”, bet “Metta” sastāvu papildinājusi galvenokārt ar savas futbola skolas audzēkņiem.

Par Jūrmalas “Noah” piedalīšanos virslīgā vakar pēcpusdienā skaidrības vēl nebija.

Ja noteikumi nemainīsies kovida dēļ, šosezon virslīgā komandas izspēlēs četru apļu turnīru. Spēkā esošie noteikumi nepieļauj skatītāju atrašanos tribīnēs, bet spēles translēs “Sportacentrs”.

“LIEPĀJAS” SASTĀVS

Vārtsargi

Oleksandrs Ribka, Krišjānis Zviedris, Klāvs Bethers.

Aizsargi

Marko Simičs, Keitā, Vjačeslavs Isajevs, Milans Joksimovičs, Oļegs Veretilo, Krišs Kārkliņš, Vadims Žuļevs, Maksims Fjodorovs, Kārlis Pikšens.

Pussargi

Dodo, Dmitrijs Baga, Mārtiņš Ķigurs, Jevgeņijs Berjozkins, Ingars Sarmis Stuglis, Eduards Tīdenbergs, Kristians Damians Torress, Hogans Ukpa, Daniils Hvoiņickis, Roberts Meļķis, Kristers Volkovs.

Uzbrucēji

Dāvis Ikaunieks, Artūrs Karašausks, Mihails Gordeičuks.

“LIEPĀJAS” PROVIZORISKAIS STARTA 11

Ribka, Joksimovičs, Keitā, Simičs (K), Veretilo, Baga, Ķigurs, Tīdenbergs, Karašausks, Gordeičuks, D. Ikaunieks.

SKAITĻI UN FAKTI

• “Liepājas” 26 spēlētāju vidējais vecums ir 26 gadi. Neskaitot piecus gados jaunos futbolistus, kuru spēles laiks varētu būt mazs, “Liepājas” vidējais vecums ir 28,4 gadi.
• Vecākais spēlētājs ir Kristians Torress (35), kurš “Liepājā” spēlē kopš kluba pirmās sezonas.
• Jaunākais spēlētājs ir 16 gadus vecais Kristers Volkovs.
• “Liepāju” pārstāv 9 valstu futbolisti. Visvairāk spēlētāju ir no Latvijas – 15. Baltkrieviju pārstāv 4 futbolisti, bet pa 1 – Ukrainu, Melnkalni, Serbiju, Senegālu, Nigēriju, Brazīliju, Argentīnu.
• Visaugstākā vērtība pēc “Transfermarkt” datiem ir Gordeičukam (750 tūkstoši eiro), Simičam (500) un Bagam (350).
• Liepājas komandas 19 reizes izcīnījušas čempionu titulu virslīgā un Padomju Latvijas augstākajā līgā.
• “Sarkanajam metalurgam” ir 9 tituli, “Olimpijai” – 7, “Liepājas metalurgam” – 2, “Liepājai” – 1.