Latvija: Šteinbors, Zjuzins (Emsis), Rugins, Savaļnieks, E. Stuglis, J. Ikaunieks, Cigaņiks, M. Ošs, R. Uldriķis (Krollis), Tobers (Kārkliņš), Jaunzems (Ķigurs).

Spēles lielākajā daļā 11 vilku darba pienākumi laukumā vairāk bija saistīti ar aizsardzību. Grupas līderiem un galvenajiem favorītiem fēriešiem padevās teicams cīņas sākums, kurā mājinieki dominēja, un pirmā puslaika pirmajā daļā pāris reižu spēlē nopietni bija jāiesaistās Šteinboram.

Turpinājumā Latvija izlīdzināja cīņas gaitu un apliecināja, ka treniņos ir nopietni slīpējusi standartsituācijas, kuru sagatavošana izlasē primāri ir Liepājas speciālista Jāņa Intenberga atbildības sfēra. Pirmie mēģinājumi gūt vārtus pēc šīm sagatavēm bija nesekmīgi, bet 25. minūtē pēc Savaļnieka izpildītā soda sitiena Mārcis Ošs ar galvu pāradresēja bumbu Jānim Ikauniekam, kurš no tuva attāluma raidīja bumbu garām Fēru salu vārtsargam.

Salinieku atbilde sekoja jau pēc trim minūtēm, un arī laukuma saimnieki vārtus guva pēc standartsituācijas, proti, pēc stūra sitiena.

Otrā puslaika pirmajā fāzē turpinājās Fēru salu komandas dominēšana, kas vainagojās ar gūtiem vārtiem, tomēr tos neieskaitīja fiksēta aizmugures stāvokļa dēļ.

Savukārt otrā puslaika beigu fāzē Latvija pēc vairāku svaigu spēlētāju uzmainīšanas veica slavējamu ofensīvu. Snieguma ziņā no mūsējo sākumsastāva visvairāk krita ārā valmierietis Jaunzems uzbrukuma labajā flangā, bet papildu enerģiju vilku uzbrukumiem deva “Liepājas” uzbrūkošā pussarga Ķigura došanās laukumā. Viņš, kā arī spilgtu maču aizvadījušais Jānis Ikaunieks, Roberts Uldriķis un Raimonds Krollis nedaudz papluinīja oponentu aizsardzību, tomēr pie pirmās uzvaras šajā turnīrā mūsējiem tā arī neizdevās tikt.

Latvijas izlases sniegums vēl viennozīmīgi nav tik kvalitatīvs, kādu to gribētos redzēt, un pret sava līmeņa sāncenšiem mūsējiem pagaidām vēl ir tikai īslaicīgi kvalitatīva snieguma nogriežņi. Tomēr, ne tikai “Liepājas” galvenajam trenerim Dmitrijam Mološam, bet arī Latvijas izlasi vadošajam Dainim Kazakevičam ir pamats runāt par komandas būvēšanu, un atsevišķi jaunās spēles aspekti šķiet gaužām cerīgi. Ja gados jaunā komanda turpinās soļot šajā virzienā, tad tai, šķiet, ir labs potenciāls sākt rāpties ārā no ilgās tupēšanas pasaules un Eiropas futbola pagrabos.