Nedēļas nogalē sacensības savā dzimtajā pilsētā aizvadīja ne tikai paši jaunākie “Liepājas metalurga” hokejisti, bet arī viņu kluba biedri no futbola sekcijas, kas piedalījās turnīrā sporta kompleksā “Celtnieks”. Šogad jau piekto reizi notiekošais Leona Valinska piemiņas turnīrs tika aizvadīts vienā dienā, ko FHK “Liepājas metalurgs” jaunatnes futbola centra direktors Aleksandrs Stradiņš skaidro galvenokārt ar rūpēm par viesu komandu vecākiem – lielāks līdzbraucēju skaits no vecāku vidus ir iespējams, ja sacensības tiek sarīkotas vienā dienā.

Mājiniekus šogad pārstāvēja divas 1999.gadā dzimušo zēnu komandas – Eduarda Safjanova trenētais “Liepājas metalurgs 1” un Dzintara Kazāka vadītā “Liepājas metalurga 2” vienība, kā arī Dmitrija Kalašņikova 2000.gadā dzimušo zēnu komanda jeb “Liepājas metalurgs 3”. Savukārt mūsējo pretinieki bija trīs Rīgas komandas – divas pārstāvēja “Šitika futbola skolu”, bet viena – “Albertu”.

Vispirms katra komanda aizvadīja pa divām spēlēm apakšgrupās, un atkarībā no ieņemtās vietas puikas cīnījās attiecīgi par 1., 3. un 5.vietu.

Pa vienai “Liepājas metalurga” komandai iekļuva katrā no spēļu pāriem, izcīnot vienu uzvaru, bet divreiz piedzīvojot minimālus zaudējumus. Lielajā finālā “Liepājas metalurgs 1” mērojās spēkiem ar “Šitika futbola skolas” pirmo komandu un, lai arī izvirzījās vadībā, piedzīvoja zaudējumu ar 1:2. Līdzīgs scenārijs bija arī cīņā par 3.vietu – “Liepājas metalurgs 2” izvirzījās vadībā ar 2:0, bet mača galotnē “Alberta” puiši ne tikai panāca izlīdzinājumu, bet arī izrāva uzvaru ar 3:2.

Un tikai cīņā par 5.vietu liepājnieki svinēja panākumu pret “Šitika futbola skolas” otro komandu – pamatlaiku abas vienības beidza neizšķirti – 1:1, bet pēcspēles sitienos pārāki bija mazie metalurgi.

Lai arī šoreiz turnīra galvenā balva, kas iepriekšējās četras reizes bija palikusi Liepājā, aizceļoja uz Rīgu, sacensību rīkotāji par aizvadītajiem mačiem ir gandarīti. Tribīnēs bija kupls vietējo un viesu komandu atbalstītāju pulciņš, bet puikas laukumā darbojās ļoti azartiski, ne brīdi nedomājot par tām futbola viltībām, kas ir novērojamas pieaugušo spēlēs – laika vilkšanu, tīšu bumbas sišanu autā vai simulāciju.

“Galvenais bija novērtēt mūsu mazāko futbolistu spējas un potenciālu, un par redzēto varam būt gandarīti. Domāju, ka klubs var būt mierīgs, jo arī šajā vecuma grupā Liepājā aug talantīgi spēlētāji, kas dienās varētu pretendēt uz vietu “Liepājas metalurgā” un Latvijas valstsvienībā,” uzskata A.Stradiņš.

Vienā no turnīra apakšgrupām savā starpā spēkiem mērojās arī divas “Liepājas metalurga” komandas.