Šodien aprit desmit gadu kopš Latvijas futbola virslīgas leģendārās un dramatiskās spēles, kurā “Liepājas metalurgam” sava pirmā valsts čempiona titula iegūšanai savā laukumā būtu derējis neizšķirts pret Rīgas “Skonto”. Liepājnieki pirmo puslaiku pabeidza ar rezultātu 2:0 savā labā, pēc pārtraukuma ielaida trīs vārtus, cīņas izskaņā nerealizēja 11 metru soda sitienu un zaudēja ar 2:3, ļaujot virslīgas zeltam izslīdēt no savām rokām.

Rīt līdzīgas nozīmes spēli aizvadīs “Metalurga” pēctecis futbola klubs “Liepāja”. “Par vienu dienu atšķiras datumi, par vienu pakāpi atšķiras medaļu pakāpe, bet vispār intriga ir tāda pati kā pirms desmit gadiem,” saka sporta kluba “Liepājas metalurgs” pēdējais direktors Ilgvars Šēns.

Jautāts par “Liepājas” izredzēm uz medaļām, viņš atgādina, ka Liepājas futbola komandas rudenī tradicionāli spēlē labi, bet to, ka jaunajam klubam jāizcīna bronzas godalgas, viņš sacījis jau augusta beigās. Pašiem gan ir jāuzvar atlikušajās divās spēlēs – sestdien pret “Daugavu” no Daugavpils, bet 8. novembrī pret “Spartaku”.

Ar ko gan pirms desmit gadiem bija zīmīga spēle starp 2004. gada Latvijas virslīgas divām vadošajām komandām? Galvenokārt jau ar spēles nozīmīgumu – tajā izšķīrās virslīgas zelta medaļu liktenis. “Liepājas metalurgs” rīdziniekus apsteidza par 3 punktiem, un metalurgiem bija labāka bilance savstarpējās spēlēs – divas uzvaras, viens zaudējums, vārti 5:3. 

Cerībā uz Liepājas futbola pirmo Latvijas čempiona titulu kopš 1959. gada “Daugavas” stadiona tribīnes bija pilnas. “Kurzemes Vārds” tolaik rakstīja par 6000 skatītāju, bet vēlāk figurēja arī skaitlis 6500, kuru tagad, kā oficiāli fiksētu, min arī I. Šēns.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31. oktobra numurā.

#kvards-20141031-10#

92Skatīt galeriju