liepajniekiem.lv
Jāpaņem vērtīgie minerāli
“Virslīgā ir divi izteikti piecnieki budžeta ziņā. Augšējam ir nepārprotams pārsvars algu budžetā, starpsezonā treniņnometnes dienvidos, kamēr apakšējais, ja ne gluži cīnās par izdzīvošanu, strādā ar krietni pieticīgākiem resursiem.
Ja “Liepāja” šajā top5 finišēja kā pēdējā un otro gadu paliek bez eirokausiem, vērtējums arī šogad ir ar mīnusa zīmi,” spriež futbola žurnālists Edmunds Novickis, uzsverot, ka šāds rezultāts sasniegts, arī neraugoties uz to, ka treneris savu komandu izvedis caur pilnu sagatavošanās ciklu starpsezonā, kas par atrunu mērķa nesasniegšanai varēja kalpot pērn.
“Ekspektācijas bija citas. Par minimālo mērķi izvirzījām eirokausus.
Jāsaprot, kas nogāja greizi, un jāstrādā, lai nākamgad tas vairs neatkārtotos.
Bet šobrīd jāsamierinās ar 5. vietu. Nepatīkami. Skaidrs, ka visi pārdzīvoja,” atklāts ir kluba menedžeris Dāvids Jansons, kurš arī neslēpa, ka algu budžets pirms sezonas sarucis trīskārt.
“Ar jaunākiem spēlētājiem un zemākām izmaksām centāmies izspiest maksimumu. No četriem apļiem trijos tas izdevās, bet finālā nepietika pieredzes,” viņš vērtē, sezonu kopsummā tiecoties saukt par gandrīz labu un izceļot, ka no šī puda sāls kā mācība jāpaņem visi vērtīgie minerāli.
Selekcijas jautājums
Lai tiktu līdz šiem minerāliem, liepājnieku sezona kā sīpols pa kārtai jāmizo nost. Pirmajā slānī aiz naga sprūst selekcijas problēmas. To viegli rāda statistika – 2023. gadā virslīgā “Liepājas” rindās laukumā gājuši 37 spēlētāji. Tās ir trīs komandas. Nu, labi – tādas nopietnas divas, varbūt divarpus.
Turklāt, ja salīdzinām sezonas pirmo spēli un pēdējo, starta vienpadsmitniekā vairs sakrīt vien četri uzvārdi.
“Jau sākotnēji acīmredzamas kļūdas komplektācijā. Sastāvs nebija pietiekami jaudīgs,”
bilst E. Novickis.
Par zīmīgu kļuva 25. jūnija mačs pret “Mettu” (3:2), kurā “Liepāja” pamatsastāvā sūtīja uzreiz sešus nupat piesaistītus spēlētājus. Vairāk par pusi virknējuma.
“Tas mani šokēja. Nevis adaptācijas periods un pakāpeniska integrācija, bet uzreiz visi pieci (un Meļķis – R. Dž.) senegālieši izgāja pamatsastāvā. Tātad pilnīgi jauna puskomanda, atkal vajadzīgs laiks, uzsisti puni procesā, atkal kritums, sezona saraustīta. Trūka tas pats, kas jau gadiem, – ilgtermiņa vīzijas, sastāva stabilitātes.
Nepārtraukti jauni spēlētāji, jauni spēlētāji, jauni spēlētāji.
Nesauksim to par eksperimentēšanu, bet tāds kā konveijers. Pārbauda vienus, nepatīk, izmet, ņem nākamos. Jautājums, kā notiek selekcijas darbs? Kad “Liepāja” beidzot pratīs novērtēt futbolistu prasmes un piesaistīt tādus spēlētājus, ar kuriem tiešām rēķinās ilgākā laika posmā? Tā ir lielākā problēma,” uzskata žurnālists.
“Var jau paņemt laukakmeņus un cerēt tos noslīpēt vismaz līdz pusdārgakmeņu mirdzumam, tomēr tad tie būtu arī jāslīpē, nevis jāmet atpakaļ tajā laukā, no kura savākti,” viedoklī dalās kādreizējais “Kurzemes Vārda” sporta apskatnieks Andris Sudmalis.
Visam pienāk pirmā reize
Pārmaiņas sastāvā sezonas vidū gan bija nepieciešamas, rāda rezultāti, turklāt pa ceļam “Liepāja” kļuva par trim antirekordiem bagātāka.
Pirmoreiz piecas zaudētas virslīgas cīņas pēc kārtas, pirmoreiz savās mājās kapitulēts ar četru vārtu starpību (0:4 pret “Rigu”), un pirmoreiz ar 0:3 zaudēts pirmais puslaiks (0:3 pret “Rigu”).
Futbolā sīkumu nav, un, vērtējot sniegumu maču no mača, sezonas rezultāti tikai rezumē laukumā parādīto.
“Liepāja” jau gada ievadā māja atvadas pozicionālai, kombicionālai spēlei, bumbas kontrolei un paļāvās uz otrā numura lomu, tālām piespēlēm, pretuzbrukumiem.
Periodiski tieši šo spēles elementu kurzemnieki veica gana labi, tomēr gūto un zaudēto vārtu bilance (52:54) un arī “xg” (no angļu valodas – expected goals jeb sagaidāmie vārti) pulksteņrādītājs, kas nostatīts uz 1.15 vidēji spēlē, liecina, ka reālu iespēju bija gaužām maz.
Šis rādītājs arī sliktākais, kopš šo statistikas vienību apkopo (pēdējie trīs gadi). “Nereti komanda spēlēja vienkāršotu futbolu ar tālajām piespēlēm. Noteikti ne dominējošu. Vairāk uz rezultātu vērstu.
Sākotnēji rezultāts vairāk vai mazāk bija normāls, taču ilgtermiņā skaidrs, ka ar šādu futbolu komanda sezonu neizvilks,”
norāda E. Novickis.
“Savās dažās labākajās spēlēs (piemēram, 2:2 neizšķirtā pret “RFS”) “Liepāja” parādīja pat stipri saturīgu sniegumu, citos apmierinošos mačos varēja izcelt vismaz prasmi spēlēt fizisku, ja ne gudru un pievilcīgu futbolu.
Tomēr lielākajā vairumā spēļu tā arī nebija skaidrs, ko futbolisti un viņu galvenais treneris Tamazs Pertija ar šādu sniegumu cenšas pateikt daudzu mīlētajā un neatkarīgi no [kājbumbas] izglītības līmeņa gaužām labi saprotamajā futbola valodā,” savukārt teic A. Sudmalis.
“Nesasniedzot izvirzīto mērķi, kaut kas ir jāmaina. Un jāmaina kardināli. Ja ņem jaunu spēlētāju un viņš stagnē, tad ceļiem jāšķiras. Vēl jo vairāk, ja esi leģionārs. Nav jēgas, ja sēž uz soliņa, aizpilda vietu.
Ja leģionārs ir šeit, jābūt galvas tiesu pārākam par vietējo, tā tas ir jebkurā sportā,”
notikušo pārbūvi komentē D. Jansons.
“FK “Liepāja” bija otrajā vietā pēc izmantoto leģionāru skaita, par viņiem vairāk tikai “Rigas” rēķinā. Ļoti liels uzsvars, turklāt no lielas daļas ārzemnieku komanda šķīrās, tātad vēlreiz – komplektācija nepilnvērtīga, un es personīgi nesaprotu, kāda ir šo futbolistu pievienotā vērtība Latvijas, Liepājas futbolam.
Ko viņi dod, ja ir nepazīstami, nesniedz rezultātu, nospēlē īsu laiku un tiek no komandas atbrīvoti,” prāto E. Novickis.
Kailas tribīnes
Blāvais sniegums atsaucies arī uz spēļu apmeklētību, kura bija krietni zemāka, nekā ierasts.
Dati spēļu oficiālajos protokolos ož pēc subjektivitātes, līdz ar to uz tiem atsaukties nebūtu prāta darbs, bet ainas gan stadionā, gan televīzijas tiešraidēs situāciju iezīmēja daiļrunīgi.
“Tas, ka līkne ir lejupejoša, ir skaidrs. Protams, mēs visi to jutām. Gribētos, lai tas kaut kādā veidā mainītos, bet to ir grūti paveikt.
Liepājnieks kā atbalstītājs ir prasīgs.
Vēlas, lai spēlē vietējie un ir uzvaras. Gribētos, lai atnāc uz futbolu ne tikai kā uz sportu, bet arī kā uz pasākumu, notikumu. Pat ja filmas vai izrādes sižeta līnija šoreiz tev nepatīk, gaisotne ir laba, vēlies tur atrasties, atbalstīt notiekošo. Arī pie šī punkta mums ir jāstrādā,” uzsver kluba menedžeris.
Vecuma diskurss
Komandas galvenā trenera retorika šosezon bieži uz galda lika argumentu par jaunu un nepieredzējušu spēlētāju dominējošo skaitu komandā.
E. Novickis gan norāda, ka tā īsti nebūs objektīvā realitāte. “Līdzās “Rigai” šī bija otrā vecākā komanda uzreiz aiz “RFS”. Jā, ir atsevišķi jaunie spēlētāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki, bet nedrīkst ignorēt, ka ir arī tādi leģionāri, kurus par jaunajiem sportistiem nav adekvāti dēvēt. Dodo (36), Gilmors (27), Hračovs (26), Kucija (23), Mate (24), Samurkasovi (25), Tins (27), Fajs (24).
Atkal, ja runājam par pievienoto vērtību, neredzu to, sevišķi, ja šis leģionārs neko spožu neparāda. Bija daudz viduvējību, par ko liecina arī rezultāts,” kritisks ir žurnālists.
Skats pašu virzienā
Sīpola kārtas kā apģērba gabalus pēdīgi nosviežot, serdē saskatām arī pozitīvas iezīmes. Liepājnieki šogad deva iespēju akadēmijas audzēkņiem, kuri saņemto uzticību neizniekoja.
“Nedrīkst aizmirst, ka “Liepāja” mazlietiņ pagrieza kuģa stūri atpakaļ vietējo, jauno latviešu spēlētāju virzienā.
Simpatizēja, ka sezonas beigu daļā lielu lomu komandā spēlēja tādi futbolisti kā Daņila Patijčuks, Rūdolfs Ziemelis un Roberts Meļķis,”
uzsver E. Novickis.
“Sastāva izvēles ziņā cauri Liepājas futbolu pārklājušam mākonim izlauzās pāris saulesstari. Cerams, ka abi (Ziemelis un Meļķis) vietu laukumā nopelnīja ar savām kvalitātēm, nevis Liepājas futbola pasi.
Galu galā, pašam klubam savas akadēmijas nav, un tas ir atkarīgs no sadarbības līguma ar pašvaldības futbola skolu (LFS). Līdz ar to varbūt nākas pierādīt, ka tieši FK “Liepāja” pelnījis pilsētnieku naudu kā jauno liepājnieku atspēriena dēlītis ceļā uz futbola virsotnēm,” savukārt bilst A. Sudmalis.
Klubā gan norādīja, ka Ziemelis, Meļķis, arī Pinčuks nav vienīgie piemēri. “Liepāja” šobrīd parakstījusi vienošanās ar vairākiem jaunajiem LFS futbolistiem, tostarp arī zem virslīgas minimālā atļautā vecuma sliekšņa, un savas prasmes jaunie liepājnieki periodiski slīpēs profesionāļu režīmā.
Sastāva skice
Sezonas izskaņā un pēc tās uz pārbaudēm ieradās virkne futbolistu un “Liepāja” sarīkoja vairākus savstarpējos treniņu mačus.
Patlaban klubs pauzē, un plānots atkal savākties 3. janvārī, kad mēnesi iecerēts pavadīt Liepājā, taču februārī doties uz treniņnometni Turcijā.
“Vēlme ir, lai līdz šai nometnei 90% sastāva ir nokomplektēts.
Pēc sezonas prom devušies vairāki futbolisti – Sanikidze, Ošs, Mate, Samurkasovi, Chovrebašvili, Grjaznovs, Kļuškins, Makandžola, bet ar virkni vēl sarunas notiek, tostarp arī Krautmani.
Šobrīd droši varu apgalvot, cik nu to sportā var, ka ar komandu paliek Kucija, Dodo, Sanē, Fajs, Meļķis, Patijčuks. Būtībā pēdējo spēļu sastāva kodols ir tā daļa, kuru redzam kā nākamās sezonas komplektācijas audeklu,” stāsta D. Jansons, kurš arī viesa skaidrību – komandas galvenais treneris savā postenī paliek.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
