Jau gandrīz divus mēnešus SK “Liepājas metalurgs” sporta direktora amatā strādā pazīstamais Latvijas futbola speciālists Jurijs Andrejevs, kura galvenie uzdevumi klubā ir spēlētāju meklēšana un pārdošana virslīgas komandai, kā arī Jaunatnes futbola centra darbības pārraudzīšana. Aicinājām uz sarunu par Liepājā divos mēnešos paveikto kādreizējo Latvijas izlases galveno treneri.

– Kopā ar Latvijas izlasi bijāt Spānijā. Jums arī izlasē ir kādi pienākumi?
– Nē, ar izlasi man nav nekāda sakara, tik vien kā lidojām vienā lidmašīnā. Uz Spāniju devos pārstāvēt “Liepājas metalurga” intereses. Tā sanāca, ka izlases spēle bija iemesls, lai tiktos ar cilvēkiem Spānijā, kas interesējas par mūsu spēlētājiem.

– Par kuriem spēlētājiem ir interese Spānijā?
– Kā zināms, seši izlases pamatsastāva futbolisti pārstāv mūsu klubu. Man ir grūti pateikt, par kuriem futbolistiem interese ir arī pēc aizvadītās spēles, bet, ņemot vērā spēles gaitu, domāju, ka zināma interese varētu būt par aizsargiem.

– Kad sākāt darbu Liepājā, parādījās runas, ka jūs varētu būt Zelkēviča aizstājējs. Vai jums par šo jautājumu ir bijusi saruna ar kluba prezidentu?
– Šajā sakarībā neko negribu un arī nevaru pateikt. Man līgumā ir noteikti tie darba pienākumi, kurus pašlaik veicu – selekcija, bērnu sporta skolas vadīšana. Nekādu citu funkciju man nav un uzskatu, ka tādas arī nav vajadzīgas, jo Zelkēvičs ir pieredzējis un ļoti gudrs treneris, kura darbam ir rezultāts.

– Kādā veidā ir saistīti divi galvenie jūsu darbības lauki – selekcijas darbs galvenajā komandā un darbs ar jaunatni?
– Ar jaunatni Liepājā notiek kvalitatīvs darbs, labs piemērs ir 1993.gadā dzimušie puikas, kas nesen iekļuva “Nike Premiere Cup” Eiropas finālturnīrā, kas ir pielīdzināms mazai Čempionu līgai. Tas ir liels sasniegums gan trenerim, gan komandai.

Selekcijas darbs nav saistīts tikai ar spēlētāju meklēšanu galvenajai komandai. Kopš 1.septembra Liepājā dzīvo 1992.gadā dzimis uzbrucējs no Jēkabpils, kuru es pats braucu vērtēt. Uzaicinājām šo puisi dzīvot mūsu internātā, un ceram, ka pēc trim vai četriem gadiem viņš varētu spēlēt lielajā komandā.

– Vai SK “Liepājas metalurgs” jūsu darbam ir izvirzījis finansiālas prasības, piemēram, ka selekcijas rezultātā klubam ir jāgūst noteikti ienākumi?
– Sportā ir tā, ka treneri parasti domā par rezultātu, uzvarām, punktiem, bet kluba prezidentam bez šīm lietām ir jādomā arī par biznesu. Kluba prezidents jau 10 gadu iegulda naudu futbolā, bet pārdošana un naudas pelnīšana ir viens no mērķiem jebkuram cilvēkam, kas nodarbojas ar futbola biznesu, protams, ka viņš cer kaut ko saņemt atpakaļ. Jā, spēlētāju piedāvāšana un pārdošana citiem klubiem ir viens no maniem uzdevumiem.

– Ideāls variants varētu būt – pēc iespējas dārgāk pārdot, lētāk nopirkt, bet vienalga kļūt par čempioniem. Patiesība gan laikam ir kaut kur pa vidum?
– Neviens treneris negrib zaudēt savus vadošos spēlētājus. Bet, ja spēlētājs jau ir pāraudzis Latvijas čempionāta līmeni, tad nedrīkst bremzēt viņa izaugsmi. Lai futbolists sāktu spēlēt vēl labāk, viņam ir jāpaaugstina komandas un čempionāta līmenis, bet pats galvenais – motivācijas līmenis. Šajā gadījumā nav jēgas noturēt spēlētāju, ja vien pēc viņa ir pieprasījums.

– Sezonas izskaņā virslīgas tabula mums vairs nav tik labvēlīga kā vasarā. Ja aizietu Karlsons, tad cīņa par titulu kļūtu vēl grūtāka.
– Tagad vairs neviens nevar aiziet, transfēru logs ir ciet un atvērsies tikai 1.janvārī. Ja aizietu, tad tas komandai noteikti būtu būtisks zaudējums, bet Ģirts nemēģina jebkurā veidā tikt no šejienes prom. Tas, vai viņš aizbrauks vai ne, būs atkarīgs no Karlsona snieguma, gūtajiem vārtiem. Interese par viņu ir, uz Liepāju ir braukuši cilvēki vērtēt viņa sniegumu, bet konkrēta piedāvājuma vēl nav bijis.

– Klubam ir savs sporta internāts, kurā tiek izmitināti jaunie sportisti no citām pilsētām. Kāda ir kluba politika šajā jautājumā, jo ir dzirdēts, ka par atsevišķiem sportistiem no vecākiem prasīta ievērojama summa, tādā veidā varbūt atbaidot potenciālos talantus?
– Internāta uzturēšana klubam izmaksā visai dārgi, tāpēc, uzaicinot spēlētājus, ir stingri jāvērtē uzaicināšanas lietderība. Ja skaidri zinām, ka pēc noteikta laika jaunie spēlētāji interesēs galveno komandu, tad ir vērts ieguldīt naudu, jo varbūt kādreiz ar viena spēlētāja pārdošanu varēsim nosegt visus internāta izdevumus desmit gadu laikā. Jābūt noteiktiem kritērijiem, lai, piemēram, futbolists spēlētu sava vecuma izlasē, lai viņš būtu līderis sava vecuma metalurgu komandā, jo nav vērts maksāt par sēdēšanu uz soliņa. Savukārt, ja bērnu vecāki paši grib, lai viņu atvase trenētos un spēlētu Liepājā, tad no viņiem var prasīt lielāku summu par uzturēšanos internātā.

– Lielajos Latvijas jaunatnes futbola centros laikam vairs neiztikt bez spēlētāju pieaicināšanas no citām pilsētām?
– Jā, daudzi meklē, bet ne visiem ir iespējas jauniešus izmitināt. “Skonto” nav internāta, bet tur tomēr bija daži cilvēki no citām pilsētām. Ventspilī ir parādījies internāts, turklāt tur tagad strādā viens no Latvijas labākajiem bērnu futbola speciālistiem Aleksandrs Kohans no Daugavpils. Rēzeknes “Blāzmā” ir savākti 1989.gadā dzimušie spēlētāji no visas Latvijas.

– Ir viedoklis – lai klubs nezaudētu daudzus jaunos futbolistus, mūsu pilsētā būtu jāizveido vēl viena komanda, kas piedalītos Latvijas čempionātā.
– Kad vēl strādāju par Latvijas izlases galveno treneri, apspriedām šo jautājumu ar Sergeju Zaharjinu. Nesen, pirms devos uz Spāniju, mēs sarunu par šo tematu atkārtojām, un ar lielu pārliecības devu varu teikt, ka šāda komanda tiks izveidota. Kad tas notiks? Varbūt jau no nākamās sezonas, varbūt vēl pēc gada.

Pārejas vecums no jauniešiem uz pieaugušajiem ir ļoti sarežģīts – tajā laikā tiek zaudēti daudzi spēlētāji, jo dublieros visiem vietas nepietiek, tāpēc atliek meklēt komandu citā pilsētā vai arī beigt spēlēt futbolu. Jaunā komanda varētu sākt spēlēt 1.līgā, bet, ja izcīnīs tiesības piedalīties augstākajā divīzijā un atbildīs visām prasībām, tad varēs spēlēt arī virslīgā.

– Kas jādara, lai paaugstinātu valsts čempionāta līmeni, lai mūsu spēlētāji būtu pieprasīti ārzemju klubos, lai ieguvēja būtu arī izlase?
– Vispirms jāuzlabo kadru jautājums – darba kvalitāte, jāceļ treneru zināšanu līmenis. Jānodrošina viņiem papildu zināšanu apgūšana. Bērnu un jauniešu komandām regulāri jāpiedalās turnīros ar spēcīgu dalībnieku sastāvu, arī pašiem tie jārīko. Jāaicina uz Liepāju zinoši speciālisti, kas var dot mums noderīgu informāciju. Galvenais – nevajag sēdēt savā čaulā, nepārtraukti jāsalīdzina savs līmenis ar citiem.

– Kādi ir jūsu tiešie uzdevumi Jaunatnes futbola centrā?
– Līgumā ir norādīts – vadīšana. Pagaidām mans galvenais uzdevums ir iepazīties ar situāciju jaunatnes centrā. Izvērtēju arī internātā dzīvojošo puišu sniegumu, piedalos komandu komplektēšanā – dienas kārtībā ir divu 1992.gadā dzimušo puišu aicināšana uz Liepāju. Pirmkārt, jāiepazīstas ar to labo, kas ir. Varbūt nekas nav būtiski jāmaina, bet varam pārņemt no citiem vērtīgas lietas. Vēlāk skatīsimies, kas ir jāmaina darba organizēšanā, mācību un treniņu procesā. Varam likt lielāku uzsvaru uz vārtsargu trenēšanu – pagaidām ir tā, ka Liepājā nezin kāpēc labi vārtsargi neizaug, bet, piemēram, Daugavpilī katru gadu kāds uzplaukst. Varbūt jāuzaicina Latvijas izlases vārtsargu treneris Aleksandrs Kulakovs, kas regulāri apmeklē vārtsargu treneru seminārus, viņam ir daudz pierakstu, liela pieredze un zināšanas.

– Vārtsargu jautājums ļoti aktuāls ir arī galvenajai komandai, jo tagadējiem vārtsargiem agrāk vai vēlāk būs vajadzīga maiņa.
– Pašlaik šajā sakarībā notiek nopietns darbs, izvērtējam dažādus variantus, un, domāju, ka līdz šās sezonas beigām vai vēlākais līdz nākamās sezonas sākumam jautājumu atrisināsim. Kandidāti ir dažādi – gan vietējie, gan leģionāri, bet prioritāte ir spēlētājiem no Latvijas. Nepārtraukti meklējumi notiek arī uz citām pozīcijām. Raudzīšanās pēc jauniem spēlētājiem nevar notikt tikai transfēru loga laikā, procesam jānotiek katru dienu, jo situācija tirgū nepārtraukti mainās. Parādās dažādi varianti – kādam spēlētājam beidzas kontrakts, ar kādu tiek lauzts līgums, kādu izliek pārdošanā, kā tas bija ar Bleideli. Nepārtraukti jātur roka uz pulsa, jo, ja ir informācija, tad darbs kļūst vieglāks.

– Vai Imants nākamajā sezonā varētu palikt Liepājā?
– Uz šo jautājumu nevaru atbildēt, domāju, ka arī viņš pats pagaidām nevar. Bleidelim ir aģents, kas nodarbojas ar kluba meklēšanu. Mums ir jādara tā, lai viņš negribētu iet prom. Imants ir pieredzējis spēlētājs, kas neilgā laikā mums ir devis daudz laba.

Ints Grasis,
Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Foto no AFI

Darbu SK “Liepājas metalurgs” Jurijs Andrejevs sāka tikai vasarā, bet liepājnieku formas kreklu saņēma jau janvārī, svinot savu 50.jubileju.