Progresējošā “Liepāja”

Virslīgā vidzemnieki ieņem 3. vietu, kopvērtējumā apsteidzot liepājniekus par 7 punktiem, tomēr neceļas roka nosaukt Tamaza Pertijas tagadējo komandu par šī pusfināla pāra favorīti. Un ne tikai tāpēc, ka kauss ir cits turnīrs ar citām likmēm, kurā īsti nav nozīmes sekmēm nacionālajā čempionātā. Par to nesen bija iespēja pārliecināties Lietuvas futbola līdzjutējiem šīs valsts kausa izcīņas finālā. Tajā A līgas līdere “Sūduva” piekāpās pēdējās vietas īpašniecei “Panevežys”.

Lielas nozīmes nav arī kausa maču sāncenšu iepriekšējām savstarpējām spēlēm.

Ja papildu “Liepājas” un “Valmieras” pozīcijām virslīgas tabulā vērtē arī savstarpējos mačus, tad it kā redzama vidzemnieku pārākuma tendence. Mūsējie Valmieras klubu nav uzvarējuši četros mačos pēc kārtas, turklāt trijās no šīm spēlēm “Liepāja” zaudējusi.

Taču divas no šīm neveiksmēm liepājnieki piedzīvoja pagājušajā gadā, kad “Liepāja” bija pavisam cita komanda. Arī salīdzinājumā ar “Liepājas” un “Valmieras” jūlija un augusta dueļiem mūsējo sastāvs ir būtiski mainījies. Klāt nākuši Tīdenbergs, Harbačiks, Berjozkins, Simičs un Ribka, kas sekmējuši komandas rokraksta maiņu un, galvenais, snieguma efektivitātes uzlabošanu.

Valmierieši kopumā izceļas ar visnotaļ stabiliem rezultātiem, tomēr, rēķinot virslīgas, kausa un arī Eiropas līgas mačus, Vidzemes klubs uzvarējis tikai 6 no 12 pēdējām spēlēm. It kā nav ļoti maz, tomēr pārspētas lielākoties tikai virslīgas apakšgala komandas. Pārējās 6 cīņas uz pusēm sadalīja zaudējumi un neizšķirti. “Liepājai” tādā pašā spēļu nogrieznī ir 8 uzvaras, 3 neizšķirti un tikai 1 zaudējums.

Lai arī saspringtajā kalendārā neiztikt bez traumām un diskvalifikācijām, kopumā mūsējie ir nostabilizējuši sākumsastāvu, kam gan nedaudz trūkst rezervju dziļuma.

“Liepāja” spēlē visnotaļ pragmatisku futbolu, kurā liels uzsvars likts uz līderu individuālajām kvalitātēm. Savā jaunajā komandā sevi spilgti apliecina šīs vasaras jaunpienācējs Tīdenbergs, kura spēlēšana vidējās līnijas labajā malā vēl vairāk pastiprināja mūsējo flangu jaudu. Sezonas labāko sniegumu demonstrē Karašausks, Ķigurs un Dodo, sekmīgi komandā iekļāvušies Harbačiks un Berjozkins, bet slavenais vārtsargs Ribka vairojis drošību aizsardzībā.

Liepājnieki bieži labprāt spēlē no tā saucamā otrā numura pozīcijas. Bumbas kontrole nav komandas pašmērķis, bet ilgstošas horizontālās un reversās saspēles uzdevums ir izvilināt pretiniekus no viņu aizsardzības pozīcijām. Tas nav noslēpums, ka “Liepājas” spārniem vajadzīgs plašums, kur tehniskajiem uzbrukuma līnijas spēlētājiem likt lietā savu ātrumu un savas tehniskās īpašības.

Uz to rēķina Karašausks ar Ķiguru uzlauž pretinieku aizsardzības labo flangu, bet vismaz mačā pret “Ventspili” Dodo ar Tīdenbergu izveidoja līdzvērtīgas kvalitātes duetu. Plus Ķigura bumbas kontroles tehnika, ievelkot bumbu uzbrukuma zonā un izpildot draudīgus tālsitienus. Kvalitātes mūsējo uzbrukumam ir daudz. Aizsardzībā jautājumu ir drusku vairāk, tomēr šajā līnijā pārliecību vairo Ribkas nosvērtība, un arī aizsargi ir pietiekami pieredzējuši, lai ar saviem pienākumiem tiktu galā droši.

Galvenais pēdējā laika ieguvums ir savu vārtu nosargāšana pēc standartsituācijām, kas bija “Liepājas” galvenā problēma sezonas lielākajā daļā.

“Valmieras” meklējumi

Valmierieši izcili sāka šo sezonu un šobrīd ir galvenie pretendenti uz virslīgas bronzas medaļām. Futbols ir komandu sporta veids, un par kvalitatīvo sniegumu vidzemniekiem ir jāslavē gan galvenais treneris, gan visi spēlētāji. Tomēr bija acīmredzams, ka “Valmiera” bija pārāk atkarīga no sava raženā uzbrucēja Tolu. Kamēr viņš spēlēja vidzemnieku kreklā, tikmēr priecēja savas komandas līdzjutējus gan ar goliem, gan ar komandas punktiem. Aina mainījās, kad nigērietis pārcēlās uz Vācijas bundeslīgas klubu “Koln”.

Ja iepriekš vidzemnieki bija labi pieslīpējuši piespēles soda laukumā gandrīz divmetrīgajam uzbrucējam, tad pēc Tolu aizbraukšanas valmieriešu uzbrukums ir sācis buksēt un gūto vārtu aile lielākoties paliek tukša vai aprobežojas ar vieninieku.

Piesaistītie senegālieši pagaidām nav līdzvērtīgi aizstājuši nigērieti, un T. Pertija meklē trumpjus savā vecajā kāršu kavā. Mačos pret tukumniekiem izšāva Ēriks Punculs, bet par “Valmieras” centrālo figūru kļuvis cits Rīgā dzimis Liepājas futbola audzēknis Kārkliņš.

Iepriekšējie rezultāti

Ja valmierieši spēlētu savā laukumā, viņus varbūt varētu uzskatīt par pusfināla nelieliem favorītiem, jo arī pēc sastāva pārmaiņām viņi savās mājās ir pratuši izraut 1 punktu pret “RFS”. Tomēr mača norise Liepājā uz pasmagā “Daugavas” stadiona zāliena komplektā ar “Liepājas” teicamo formu par favorītiem padara mūsējos.

Ceļā uz pusfinālu “Liepāja” savā laukumā astotdaļfinālā gan tikai ar 1:0 pārspēja “Daugavpili”, bet ceturtdaļfinālā viesos droši ar 3:1 uzveica “Spartaku”.

Valmieriešus kausa izloze lutināja – astotdaļfinālā pirmās līgas komanda “Dinamo Rīga” tika sakauta ar 5:1, bet ceturtdaļfinālā 1:0 uzvaru pret “Tukumu” kompensācijas laikā izrāva Punculs.

Turnīra likme

Ja valmierieši pagaidām var justies samērā droši par kvalificēšanos Eirokausiem, “Liepājai” spēlēšana UEFA turnīrā ir sarežģītāk izpildāms uzdevums.

Taisnākais ceļš uz šīm sacensībām ir triumfs Latvijas kausa izcīņā. Atliek tāds sīkums kā uzvarēt šodien un 8. novembrī finālā, kas notiks Ventspilī. Ja mūsējie to nepaveic, tad drošākais veids kvalificēties UEFA Konferenču līgai būs, izcīnot 3. vietu virslīgā. Sliktākajā gadījumā der arī 4. vieta, taču tad kausa izcīņas finālā nedrīkst uzvarēt “Ventspils”, kas šodien pusfinālā uzņems “RFS”.

Jau svētdien, 1. novembrī, “Liepāja” uzņems “Valmieru” virslīgas spēlē.