Latvijas Futbola federācijas spēlētāju pāreju sarakstā publicētā informācija liecina, ka šovasar no Liepājas uz citiem virslīgas klubiem ir pārcēlušies vairāki gados jaunie spēlētāji. Par ko tas liecina? Vai tie ir atsevišķi gadījumi, kas skaidrojami ar spēlētāju un viņu vecāku ambīcijām, vai arī tendence, kas saistīta ar to, ka mūsu pilsētas virslīgas klubā gados jauniem Liepājas futbolistiem ir atvēlēts mazs spēles laiks?

Mērķis – ārzemes

Šovasar no Liepājas Futbola skolas uz “RFS” ir pārcēlies 16 gadus vecais Niks Sliede, dzimtajā Valmierā atgriezās Ralfs Kragliks, bet Markuss Maksimuss Alpēns kļuvis par Jūrmalas “Spartaka” futbolistu.

Markusa tēvs Uldis nesen sociālajos tīklos publicēja ekrānuzņēmumu no spēles starp FK “Liepāja” un “Metta”, komentējot to šādi: “Esmu liepājnieks, esmu par FK “Liepāja” un būšu, bet šodienas spēlē pret FK “Metta” vienkārši nogalina! Pretī jauni latviešu džeki, pat vairāki, pret kuriem jau no mazotnes mans dēls ir spēlējis čempionātos, turnīros, bet mums savi pilsētas džeki komandā uz vienas rokas saskaitāmi! Un iznākums? Tiešām žēl!”

Vai šāds komentārs un Ulda Alpēna dēla, Liepājas viena no talantīgākajiem jaunajiem futbolistiem, kā arī viņa vienaudžu pārcelšanās uz citiem klubiem atspoguļo gados jauno spēlētāju neticību tam, ka viņiem būs iespēja pieaugušo futbolā sevi apliecināt “Liepājas” sastāvā?

Uldis saka, ka nē. Pārcelšanās uz “Spartaku” lielā mērā saistīta ar šī kluba vadītāja Marko Trabuki personību. Viņš ir futbola aģents ar plašiem starptautiskiem kontaktiem un Alpēnu ģimenei apsolījis iekārtot Markusu kādā ārzemju, bet precīzāk – itāļu klubā.

“Mums ir labas attiecības ar futbola klubu “Liepāja”, kura virslīgas komandas treniņiem Markuss tika piesaistīts. Viņš kopš bērnības ir pārstāvējis Liepājas komandas, vienmēr aizstāvējis Liepājas krāsas. Kad viņš aizbrauks no Liepājas, arī turpmāk mēs viņu pozicionēsim kā Liepājas futbola audzēkni. Oļegs Hramovs interesējās par to, kā Markusam iet, pieminēja Kristera Tobera piemēru, teica, ka arī no Liepājas var aizbraukt uz ārzemēm. Taču mans dēls pats ļoti grib aizbraukt uz ārzemēm tagad,” saka U. Alpēns. Vienlaikus spēlētāja tēvs apzinās, ka nav vienkāršas atbildes uz jautājumu par to, vai aizbraukšana uz ārzemēm agrā vecumā garantē iekļūšanu kāda spēcīga čempionāta augstākās līgas klubā. Patiesībā Latvijā aizvien vairāk tiek runāts par to, ka uz Vāciju, Itāliju vai citām kājbumbas lielvalstīm aizbraukušie jaunieši kārotās virsotnes tā arī nesasniedz.

Nevar noturēt

FK “Liepāja” direktors Dāvids Jansons skaidro, ka nebūtu pareizi, ja klubs censtos ar varu paturēt Liepājā Niku Sliedi, kurš, saskaņā ar D. Jansona sacīto, vēlējies pārcelties uz Rīgu. “Manuprāt, jaunieši no jebkura sporta veida domā par mācībām Rīgā.”

Markusam Alpēnam klubs piedāvājis līgumu, taču spēlētājs to neparakstīja, un FK “Liepāja” spēkos nebija futbolistu noturēt šeit. Arī D. Jansons zina sacīt, ka jaunais spēlētājs ļoti vēlas nokļūt ārzemēs un jau iepriekš bijis atrādīties vairākos ārvalstu klubos.

Lai arī šie ir it kā atsevišķi un savstarpēji nesaistīti gadījumi, tik un tā iezīmējas Liepājas futbolam neglaimojoša tendence gados jauniem un talantīgiem spēlētājiem pamest mūsu pilsētu. “Metalurga” ziedu laikos virzība bija pretēja – daudzsološākie spēlētāji no citām pilsētām devās uz Latvijas dienvidrietumiem, kur tolaik atradās viena no valsts lielākajām un labākajām talantu kalvēm. To apliecina izlases pašreizējais sastāvs. Liepājā uzauga valmierietis Roberts Savaļnieks, rīdzinieks Krišs Kārkliņš, limbažnieks Mārtiņš Ķigurs, kā arī kuldīdznieki Jānis un Dāvis Ikaunieki.

Kāda ir FK “Liepāja” ilgtermiņa vīzija attiecībā uz gados jauniem vietējiem spēlētājiem? D. Jansons stāsta, ka virslīgas komandai piesaistītais viens no Liepājas Futbola skolas vadītājiem Oskars Kļava veido saikni starp Liepājas profesionālo un jauniešu futbolu. O. Kļavas uzdevums ir ieteikt komandas galvenajam trenerim Dmitrijam Mološam talantīgākos jaunos spēlētājus. Virslīgas treniņiem pēdējā laikā piesaistīti Klāvs Bethers, Kārlis Pikšens, Kristers Volkovs. Ar viņiem jau esot noslēgta vienošanās, kas apliecina, ka klubs nākotnē rēķinās ar šiem spēlētājiem.

Gados jauno futbolistu aiziešana uz citiem klubiem ir ne tikai trieciens Liepājas futbola pašlepnumam, bet potenciāli nozīmē arī neiegūtu peļņu, ja viņu jaunajiem klubiem izdotos spēlētājus izdevīgi pārdot ārzemju klubiem. FK “Liepāja” to apzinās, taču kluba direktors saka: “Nevēlamies kļūdīties tā, kā izdarījām iepriekšējos gados, kad ar jaunajiem noslēdzām pārāk sulīgus līgumus. Pēc tam viņi vairs negribēja attīstīties, lai saņemtu lielus profesionālos līgumus. Viņi samierinājās ar to, ko saņēma 17 gadu vecumā, apstājās attīstībā. Tāpēc mēs izvērtējam, kādu samaksu dodam gados jaunajiem spēlētājiem.”

Kluba direktors piekrīt, ka mazais vietējo spēlētāju skaits virslīgas komandā varētu atņemt jauniešiem motivāciju cīnīties par vietu tās sastāvā. Taču viņš arī atgādina gan par trim Liepājas futbola audzēkņiem, kuri šosezon ir devušies laukumā virslīgas spēlēs, gan par tiem, kuri bijuši spēles pieteikumā, bet palika rezervē vai spēlēja maz.

Liepājas klubs nekad nav slēpis, ka tas vēlas cīnīties par augstākajām vietām virslīgā un kvalificēties Eirokausiem. FK “Liepāja” uzskata, ka ar gados jaunajiem futbolistiem sastāvā šādus mērķus sasniegt būtu sarežģīti. Tam daļēji var piekrist. Kopš 2015. gada, kad “Liepāja” ar galvenokārt vietējiem spēlētājiem sastāvā kļuva par Latvijas čempioni, ir noticis daudz pārmaiņu. Daudzi virslīgas klubi kļuvuši ievērojami turīgāki un līdz ar to arī spēcīgāki. Turklāt mainījušies arī spēles noteikumi Latvijā. Pašmāju čempionāta augstākajā līgā vienlaikus laukumā drīkst atrasties 8 ārzemju futbolisti, un šo iespēju labprāt izmanto valsts ambiciozākie klubi. Arī “Liepāja”.

Vai liepājnieki virslīgas kopvērtējumā atrastos vēl zemāk par pašreizējo 6. pozīciju? Varbūt. Tukuma, Jelgavas, kā arī “Mettas” komandas ar relatīvi daudziem liepājniekiem sastāvā ieņem pozīcijas virslīgas kopvērtējuma apakšgalā. Taču līdz nesenam laikam arī “Liepāja” nevis cīnījās par medaļām, bet atradās priekšpēdējā pozīcijā. Ja rezultāta nav, tad varbūt lietderīgāk būtu iespēlēt savus jauniešus, lai veicinātu viņu izaugsmi? Arī finansiāli tas būtu izdevīgāk.

Klubs atkal atzīst kļūdas selekcijā gada sākumā, bet uzskata, ka tagad situācija mainās uz labo pusi. Mērķis joprojām ir iekļūt Eirokausos, un to klubs acīmredzot centīsies sasniegt, piesaistot vairākus ārzemju un Latvijas pieaugušos futbolistus. Daži no atnākušajiem, visticamāk, komandai palīdzēs īstermiņā, tomēr kopumā runa esot par komandas būvēšanu ilgākam laika posmam.

KOMENTĀRS

Liepājas Futbola skolas bijušais direktors EGILS TRUŠĒLIS:
– Eiropā spēlētāju pārejas ir atļautas no 16 gadu vecuma un visbiežāk talantīgākie, spējīgākie spēlētāji arī maina klubus 16–17 gadu vecumā.

Latvijas gadījumā daudz ir atkarīgs, no kāda līmeņa klubiem uz kāda līmeņa klubiem spēlētāji pāriet. Ja no reģionālajiem klubiem vai sporta skolām, tad visbiežāk tas notiek pēc 12 gadu vecuma viena reģiona robežās. Piemēram, no Grobiņas vai Nīcas uz Liepāju. Pāreju iemesls savā ziņā ir ļoti vienkāršs – tā ir konkurētspējīgāka vide, kas sevī ietver spēlētāju atlasi, trenerus, atbalsta personālu, sadzīves apstākļus utt.

Ja spēlētājs pāriet no vienas akadēmijas uz citu, šādas pārejas nav tik izplatītas, bet tādas ir novērojamas. Arī uz Liepāju.

Jārunā par konkurētspējīgu vidi Latvijā. Tā sāk koncentrēties un tuvākajā laikā vēl vairāk koncentrēsies Rīgā. Tur ir Latvijas visaugstāk novērtētā jaunatnes akadēmija “Metta”. Arī “RFS” ir plāni par jaunatnes sistēmas veidošanu. Nākotnē spēcīga varētu būt Rīgas Futbola skola, ko ar virslīgas klubu “RFS” vieno tikai sadarbības līgums. “Riga” ir integrējusi Šitika Futbola skolu un jaunatnes futbola centru “Skonto”, labiekārto treniņbāzi Ķeizarmežā.

Pēc 9. klases absolvēšanas jauniešiem rodas jautājumi gan par futbolista karjeras veidošanu konkurētspējīgākā vidē, gan par vidi, izglītību. Lielu lomu spēlē arī tas, cik saprotams spēlētājam un viņa vecākiem ir ceļš uz profesionālo futbolu.

Visticamāk, ka Niks Sliede tuvāko 1–2 gadu laikā nespēlēs “RFS” virslīgas komandā un nespēlētu “Liepājā”, bet, iespējams, “RFS” koncepts viņam likās pievilcīgāks nekā “Liepājas”. Iespējams, ka šāds lēmums ir izteikti individuāls.

Vai jauno liepājnieku aizplūšana kļūs par tendenci nākotnē? Grūti pateikt. Daudz būs atkarīgs no Liepājas virslīgas kluba. Futbola skolai ir ierobežoti resursi, un visam, kas spēlētājiem nepieciešams papildus, jānāk no privātā sektora. Tendences noteikšanas līderim ir jābūt klubam.

Jāsaprot, ka ir beidzies kādreizējais dominances laiks, kad trīs jaunatnes futbola smagsvari bija “Metalurgs”, Daugavpils un “Skonto”. Tagad nav viena [jaunatnes futbola] milža. Līmenis varbūt ir krities, bet ir liela konkurence. Veidojas centri arī Jelgavā un Valmierā.

Es domāju, ka spēlētāju aizplūšana uz Rīgu arī turpmāk būs individuāli gadījumi. Manuprāt, vairāk jāsāk uztraukties par to, kuru pilsētu izaugsmei izvēlēsies nākamie Liepājā izaugušie ķiguri un ikaunieki. Vai viņi izvēlēsies Liepāju? Vai Liepāja būs jaunatnes futbola pirmajā trijniekā? Kā Liepājai palikt pievilcīgai jaunajiem futbolistiem?

Domāju, ka ir jābūt labai reputācijai un prestižam. Ja skatāmies uz iepriekšējiem gadiem, reputācija ir laba, jo šeit izauguši izlases spēlētāji. Iespējams, ka attiecībā uz Liepāju nogaidīt liek neizprotamais Liepājas futbola kurss. Līdz galam nav saprotams meistarkomandas darbības virziens.

Varbūt arī šī neskaidrība talantīgos Markusu Alpēnu un Niku Sliedi nedaudz pastūma citu klubu virzienā. Domāju, ka par [jauniešu aizplūšanas] tendenci nevaram runāt, bet varam runāt par to, kā sabiedrība uztver Liepājas kluba kursu. Iespējams, ka uztver nepareizi, bet, ja klubam jaunatnes sadaļa ir svarīga, tad tagad ir laiks domāt, kā labāk skaidrot virslīgas komandas un akadēmijas kopīgos mērķus.

LIEPĀJAS JAUNIEŠU KOMANDAS PAMETUŠIE