“Kurzemes Vārds” nesen publicēja interviju ar Jāni Ikaunieku, kurā uzbrūkošais pussargs runā par cilvēku, kurš gribējis Jāni dabūt projām no futbola kluba “Liepāja” un apmelojis spēlētāju. No intervijas noprotams, ka runa ir par FK “Liepāja” galvenā trenera asistentu MAREKU ZUNTNERU, kurš komentēja situāciju mūsu laikrakstam. Liepājas klubs lūdza sarunu nepublicēt līdz sezonas sākumam, lai izvairītos no negatīvas publicitātes, un mēs respektējām šo lūgumu, sarunu publicējot pēc virslīgas pirmās kārtas aizvadīšanas.

– Marek, kā tu komentē Jāņa Ikaunieka sacīto par viņa nosūtīšanu uz dublieru komandu pagājušajā vasarā?

– Sākšu ar to, ka pagājušā gada sākumā mums ar “Rigu” ilgi ritēja pārrunas par Jāņa Ikaunieka pārdošanu. Cena auga katru nedēļu un sasniedza tādu transfēra summu, kādas, manuprāt, Latvijas iekšējā tirgū pēdējo 15 gadu laikā nav bijis. Summu nevaram atklāt, bet tā bija liela. Beigās nolēmām Jāni nepārdot, un tas varētu būt vienīgais, par ko Jānis uz mani varētu apvainoties.

Jānis ir viens no mums. Es uz viņu neapvainojos, pat ja viņš publiski izsaka savas domas. Pieļauju, ka tagad viņš savas domas ir pārskatījis. Šogad kādas divas reizes runāju ar treneri par to, lai Jānis paliktu mūsu komandā. Es Liepāju redzu kā labāko vietu, kur viņam spēlēt.

Domāju, ka viņš pats ir pārskatījis šo jautājumu. Es pret Jāni izturos labi. Redzu, ka viņš ir pilns ambīciju un emociju. Negribēju iesaistīties šī jautājuma apspriešanā, bet intervija [ar J. Ikaunieku] to izprovocēja.

Lietas būtība ir tāda, ka Jānis neaizbrauca uz Baltkrieviju (tur “Liepājai” bija jāaizvada UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas atbildes spēle – A.S.). Pusotru dienu pirms spēles viņš teica, ka viņam ir trauma. Pēc mūsu atgriešanās no Baltkrievijas sākās sarunas paaugstinātos toņos. Tās noveda pie Jāņa aizsūtīšanas uz dublieru komandu ar domu, lai situācija nomierinātos.

– Kas bija iesaistīti šajās sarunās?

– Aleksandrs Starkovs, es un Jancis. Sarunas bija emocionālas, bet mēs centāmies izlīdzināt saspīlējumu. Visi spērām soļus, lai situācija nomierinātos.

– Jānis saka, ka viņam bija savainojums, bet kāda bija otras puses pozīcija?

– Traumas nebija. Katrā ziņā nebija nekā nopietna. Viņš trenējās pie dublieriem. Redzēju viņu treniņos, redzēju viņu pēc tam. Man par šo traumu ir cits uzskats. Divu dienu laikā viss var mainīties [attiecībā uz traumu]. Turklāt viņš bija komandas kapteinis. Tad esi autobusā, esi laukuma malā, bet atrodies kopā ar komandu. Taču situācija bija tāda, ka divas dienas pirms spēles Ikaunieks bija pamatsastāva spēlētājs. Šo divu dienu laikā viss mainījās uz slikto pusi, bet tikpat labi varēja mainīties uz labo, viņu varētu nolikt uz kājām. Katrā ziņā gribējām, lai viņš sēžas autobusā un brauc uz spēli.

– No intervijas ar Jāni Ikaunieku var pieļaut, ka viņš ir domājis tevi, kad pieminēja vārdu “apmelošana”. Kā vari to komentēt?

– Kluba prezidents [Oļegs Hramovs] zina visu klubā notiekošo. Klubā visi cits citu pazīst, nevienu situāciju nevar noslēpt. Es katru dienu komentēju futbolistus, izsaku savas domas un vērtējumu par viņiem, spēlētājiem to nedzirdot. Tas ir normāls darba process. Vērtēt spēlētājus ir trenera pienākums.

Vai es Janci varētu apmelot prezidentam? Prezidents skatās katru komandas spēli. Jānis bija vislabāk apmaksātais spēlētājs komandā, kas liecina par to, cik augstu viņš bija vērtēts klubā. Taču tāpat jāsaka, ka pagājušajā gadā neviens ne ar vienu mūsu klubā nevarēja būt apmierināts.

– Marek, iespējams, ka esi dzirdējis vai lasījis sev veltītus pārmetumus par tavu priviliģēto lomu klubā. Vai tu futbola klubā “Liepāja” esi pelēkais kardināls, kurš bauda kluba prezidenta īpašu labvēlību, ietekmē būtiskus procesus, regulē notiekošo?

– Oļegs daudz laika pavada stadionā, viņš strādā, sarunājas ar treneriem. Nedomāju, ka man jebkad bijis priviliģēts statuss. Ja man prasa viedokli, tad es to izsaku, bet daudzās [kluba vadītāju] sapulcēs es nemaz nepiedalos. Es klubā neesmu ne otrā, ne trešā persona.

Es – pelēkais kardināls? Klubā esmu no tā pirmās dienas, kad mūsu vēl bija maz. Es klubam cenšos darīt maksimāli daudz. Piedalos tur, kur man ļauj, izsaku savu viedokli, kad man to lūdz, kad man uzticas. Pelēkie kardināli iesildīšanos nevada. Pārējais ir tikai baumas.

Atgriežoties pie tēmas par Jāni, nožēloju, ka es komentēju situāciju, bet esam ar viņu daudz laika pavadījuši kopā gan laukumā, gan ārpus tā. Viņš vienmēr bijis viens no maniem mīļākajiem spēlētājiem. Man futbolistos vienmēr patikusi mākslinieciska domāšana, patikuši uzbrūkoši spēlētāji.

Neesmu apvainojies. Domāju, ka mēs drīz tiksimies. Patiesībā es iepriekš sarakstījos ar Jāņa tagadējo klubu. Biju plānojis uz piecām dienām braukt turp uz stažēšanos.

– Noslēgumā raksturo, lūdzu, “Liepājas” gatavošanos šai sezonai un epidēmijas iejaukšanās sekas.

– Gatavošanās distance bija gara. Visu parādīs tikai pirmās spēles. Domāju, ka ne tikai mūsu komanda savu maksimālo formu uzņems caur mačiem, jo visiem klubiem ir zudis spēļu ritms.

– Sastāva ziņā “Liepāja” ir saucama par virslīgas top klubu…

– Daudz negribu runāt, kamēr neesam spēlējuši. Varbūt kaut ko varēsim secināt pēc diviem mačiem, bet ceru, ka top sastāvs pierādīs to, ka mēs esam top komanda.