Paldies, Ben! Lai veicas, Jurij!
0
Pirmdien ledushallē “Liepājas metalurga” futbola komandai svinīgi pasniedza Latvijas virslīgas čempionāta sudraba medaļas, bet kluba prezidents Sergejs Zaharjins informēja komandu par galvenā trenera maiņu. Sporta kluba “Liepājas metalurgs” prezidents pateicās komandai par izcīnīto Baltijas līgas čempionu kausu un iegūtajām sudraba medaļām Latvijas virslīgā un norādīja, ka klubam nav un nevar būt citu mērķu, kā vien uzvara visos turnīros, kurā tā piedalās arī turpmāk.
Pēc medaļu pasniegšanas “Liepājas metalurga” galvenais treneris Benjamins Zelkēvičs no visiem atvadījās, un saviesīgā atmosfēra pieklusa un kļuva daudz nopietnāka. Un kā gan citādi, ja tikšanās otro daļu ievadīja svarīgs kluba prezidenta paziņojums. S.Zaharjins sacīja, ka vēl pirms virslīgas pēdējās spēles B.Zelkēvičs iesniedzis atlūgumu, kuru prezidents pieņēmis, taču lūdzis treneri pabeigt sezonu un izcīnīt uzvaru Baltijas līgā. Zaharjina kungs pateicās Lietuvas speciālistam par četru gadu darbu klubā un futbolistiem uzsvēra, ka viņš un Benjamins šķīrušies kā draugi.
Un tad kājās cēlās “Liepājas metalurga” jaunais treneris – līdzšinējais mūsu kluba sporta direktors un bijušais valsts izlases treneris Jurijs Andrejevs. Viņš sacīja, ka trenera darba novērtējuma galvenā mēraukla ir sasniegtais rezultāts un tāpēc pie saviem pienākumiem ķeras nekavējoties.
Komandas jaunais galvenais treneris sacīja, ka viņa pirmais uzdevums ir censties panākt vienošanos ar Ivanovu, Karlsonu, Soloņicinu un Zirni, kuriem beidzas līgums ar klubu. “Gan es, gan kluba prezidents esam runājuši ar šiem futbolistiem jau vairākkārt. No kluba puses piedāvājums ir izteikts. Cita lieta, ka mums būs grūti pārtrumpot izdevīgus ārzemju piedāvājumus,” sacīja J.Andrejevs, piebilstot, ka viņš ļoti vēlētos nākamgad savā komandā redzēt arī Bleideli. Tāpat arī Rubīnu, taču tas ir atkarīgs no komandas “Spartak” nostājas. Pēc abpusējas vienošanās svētdien lauzts līgums ar Kecu.
Futbolisti tagad dodas atvaļinājumā, lai jau 12.decembrī atkal pulcētos kopā.
Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”