Trešdien Liepājā ienāca Eiropas pats nozīmīgākais futbola klubu turnīrs – Čempionu līga, kurā pirmo reizi līdzdalību uzsākusi mūsu pilsētas galvenā komanda. Uz stadionu pirms “Liepājas metalurga” un Kazahstānas čempionvienības “Aktobe” spēles daudzie līdzjutēji devās ar lielām cerībām pašmāju stadionā nākošajā kārtā ieraudzīt arī Kijevas “Dinamo”, bet pēc mača uz mājām skatītāji devās ar dalītām jūtām – nebija slikti, bet varēja veikties arī labāk – pārāk daudz izdevību tik svarīgā mačā palika neizmantotas. Cerības uz uzvaru divu spēļu summā paliek, jo izcīnīta uzvara ar 1:0 (1:0), bet, lai tās pārvērstu īstenībā, iespējams, būs jāiztur īsts elles karstums, kā arī teicami jānospēlē viesos tieši pēc nedēļas.

“Liepājas metalurgs” – “Aktobe” (Kazahstāna) 1:0 (1:0).
“Liepājas metalurgs”: Krucs, Kļava, Zirnis, Ivanovs, Surņins, Petrenko, Miceika (Katasonovs, 46.), Kalons, Tamošausks, Soloņicins, Karlsons (Astrausks, 67.).
Vārtu guvēji: Tamošausks, 14.min.
Brīdinājumi: Miceika (33.), Tamošausks (57.), Kļava (67.), Zirnis (81.).

Divi Čempionu līgas debitanti

Kaut arī jauno laiku starptautisko spēļu raudze metalurgiem nav liela, salīdzinot to ar vakardienas pretiniekiem, mūsējo pieredzi pat varētu nosaukt par bagātu. Liepājnieki tomēr ir spēlējuši ar vērā ņemamiem Eiropas futbola pārstāvjiem, kamēr kazahu līdzšinējā starptautiskā pieredze ir necila un mērojama ar ne jau augstākā līmeņa komandām NVS telpā. Eiropas klubu turnīros “Aktobe” nav piedalījies.
Liepājā ieradās pat ļoti minimāla kazahu delegācija – bez sportistiem, treneriem, dakteriem un masieriem tikai divas oficiālās personas. Nebija neviena žurnālista, neviena līdzjutēja, tiesa, bija nopirktas televīzijas translācijas tiesības un Kazahstānas futbola cienītāji maču tiešraidē vēroja televīzijas ekrānos dzimtenē. Latvijas televīzija vakardienas spēli ierakstā mūsu valsts iedzīvotājiem rādīs šodien pulksten 14.
Pavērojot kazahu treniņu mūsu “Daugavas” stadionā, “Liepājas metalurga” menedžeris Jurijs Romaņenkovs secināja, ka “Aktobe” nav ne Bukarestes “Dinamo”, ne Austrijas “Karnten”, ne Beļģijas “Genk Racing” un, protams, ne “Shalke 04”. Taču saprotams ir arī tas, ka Kazahstānas čempioni nedzīvo Farēru salās. Viņu sastāvs pēc līdz šim vienīgās savstarpējās cīņas ar metalurgiem šā gada janvārī Sadraudzības kausa izcīņā Maskavā – zaudējuma 0:3 – ievērojami pastiprināts. Jau pirms spēles bija skaidrs, ka laukumā izies spēkos aptuveni līdzvērtīgas komandas, un uzvarēs tā, kas vislabāk būs sagatavojusies un noskaņojusies cīņai savā debijas reizē Čempionu līgā. To apstiprina arī “Liepājas metalurga” galvenā trenera Benjamina Zelkēviča komentāri pirms spēles.
Liepājnieku aizsargs Oskars Kļava uz repliku pirms spēles, ka beidzot taču ir laiks vārtus šosezon gūt arī kādam no mūsu komandas aizsardzības vīriem, atbildēja, ka viņa līnijas primārais uzdevums tomēr ir bumbu neielaist savos vārtos, uz ko saņēma dzēlieniņu – jā, un arī pašam neiesist savos (tieši Kļava palīdzēja “Jūrmalai” iekarot metalurgu cietoksni Latvijas čempionāta 2.kārtā). Taču, par laimi, šoreiz liktenis neizspēlēja ļaunu joku un Kļava bija viens no galvenajiem aizsardzības balstiem.

Pēkšņi izšauj Tamošausks

Izvēloties sākumsastāvu spēlei pret kazahiem, Benjamins Zelkēvičs nesagādāja nekādus pārsteigumus ne pašmāju futbola līdzjutējiem, ne pretiniekiem, laukumā sūtot Krucu, Kļavu, Zirni, Ivanovu, Surņinu, Petrenko, Miceiku, Kalonu, Tamošausku, Soloņicinu, Karlsonu. Vēlāk vienam nominālajam uzbrucējam varēja pievienoties Katasonovs, Grebis, attiecīgi pārkārtojoties un malā nosēdinot kādu no pussargiem vai pat aizsargiem.
Kazahi, kas, starp citu, šajā spēlē tā arī neizdarīja nevienu maiņu, savukārt laukumā sūtīja arī tikko jauniegūtos leģionārus – “CSKA” rūdījumu guvušo Aksenovu un uzbeku Nikolajevu. Bet uzbrukumā viesi sūtīja divus nominālos uzbrucējus – moldovieti Rogačevu un krievu Malkovu.
Abas komandas spēli sāka piesardzīgi, vidējā tempā, it kā uztaustot pretinieka vājās vietas. Sākotnēji mūsējie bija aktīvāki, tuvojoties uzbrukuma beigu fāzei un nopelnīja vairākus stūra sitienus, tomēr standartsituāciju izspēle visas divcīņas garumā nevienai no komandām nebija veiksmīga.
Pēc tam, kad arī viesi divreiz bija izveidojuši pāris bīstamus pusmomentus, visas sezonas gaitā ilgi taupīto lielgabala lodi beidzot izšāva Tamošausks, kas 14.minūtē, no kreisās malas veiksmīgi izlaužoties tuvāk vārtiem, no aptuveni 18 metriem sita neatvairāmi – 1:0, gūstot savus pirmos vārtus “Liepājas metalurga”  sastāvā! Šajā brīdī domas aizķērās pie mūsējo pēdējā mača ar “Skonto”, kad liepājnieki, atkāpušies ierakumos, centās noturēt sev labvēlīgo rezultātu… Bet šis mačs ritēja pēc cita scenārija.  

2:0 būtu taisnīgāk par 1:1

Nākamā labā iespēja metalurgiem radās 20.minūtē, kad Karlsonam pēc centrējuma neizdevās sitiens ar galvu. Viesi centās ātri ievadīt un virzīt pretuzbrukumus, kas ne mirkli neļāva atslābt mūsu aizsardzībai, liepājnieki savukārt mēģināja izmantot tālās piespēles. Kādu laiku pirmā puslaika vidū laukumā dominēja “Aktobe” un mūsējie nedaudz piespiedās saviem vārtiem. Metalurgi izdarīja daudz sīku pārkāpumu un horvātu tiesneša Suprahas svilpe sāka iekarst, emocionālākajos prātos tribīnēs iedēstot aizdomu ēnu par simpātijām vienai no komandām. Bumbas dzenāšana abu komandu izpildījumā puslaika beigās beidzās ar bīstamu sitienu pa metalurgu vārtiem, kuru tvēra Krucs.
Laukumā otrā puslaika sākumā Miceikas vietā devās Katasonovs, bet vēlāk pagurušo Karlsonu nomainīja nevis Grebis, bet gan Astrausks, kas mūsējo darbībā ieviesa lielāku aktivitāti un bīstami momenti pie kazahu vārtiem sekoja cits citam. Karlsons gan pirms nomaiņas varēja liepājnieku pārsvaru dubultot, taču Tamošauska piespēli vārtu guvumā pārvērst nespēja. Pirms Astrauska uznākšanas viesi bija kustīgāki un radīja divas ļoti labas vārtu gūšanas iespējas. Sākumā iekrita mūsu aizsargi un tikai meistarības trūkums kazahiem neļāva izlīdzināt rezultātu, bet 60.minūtē Škurins trāpīja pa mūsu vārtu stabu. Viesi sāka spēlēt plašāk, kā arī bieži apdraudēja Kruca cietoksni no tālas distances.
Tomēr puslaika beigu daļā galvenie notikumi risinājās pie “Aktobe” komandas vārtiem. Vislabākā iespēja gūt panākumu bija Katasonovam un Kalonam. Pirmajā epizodē Katasonovam neizdevās sitiens, nonākot vienam pret vārtsargu pēc lieliskas Kalona piespēles, bet vēlāk arī pats lietuvietis no burzmas pamanījās netrāpīt vārtos. Uzbrukuma beigu sitiens iztrūka arī pēc Astrauska diviem izrāvieniem pa malu. Arī tiesneša spēles beigu svilpe pārsteidza mūsējos uzbrukumā… 1:0 pirms atbildes spēles Kazahstānā ir laba ceļamaize. Bet, vai līdzpaņemtais kukulītis nebūs pārāk mazs?
Tiem līdzjutējiem, kas pieteikušies lidojumam uz Kazahstānu, autobusos, kas mēros ceļu līdz lidostai “Rīga”, būs jāsēžas pirmdien, 17.jūlijā, pulksten 10 mūsu pašu “Daugavas” stadionā.

FK “Aktobe” galvenais treneris Vladimirs Muhanovs:
– Spēle mums sanāca ne tā vienkāršākā, tikāmies ar labi organizētu pretinieku, kura rindās ir vairāki augsta līmeņa spēlētāji. Kopumā jāsaka, ka rezultāts atbilst mača gaitai, tiesa otrajā puslaikā “Liepājas metalurgs” atdeva iniciatīva, cenšoties spēlēt uz pretuzbrukumiem, kas viņiem arī izdevās. Tomēr piedevām pretiniekiem vairākas kļūdas. Pilnībā apmierināts ar pašu sniegumu neesmu, jo bieži vien pārturējām bumbu. Komanda parādīja apmēram 80 procentus no tā ko spēj – mums pietrūka divu pussargu – Mitrofanova un zināmā mērā arī Ašerbekova. Spēlētāju maiņas neveicu, jo atšķirībā no tiem futbolistiem, kas bija laukumā, rezervistiem nav starptautisku spēļu pieredzes, un uzskatīju, ka rezervisti spēli nevar pastiprināt. Kazahstānas karstums pats par sevi nevienai komandai nebūs ne priekšrocība, ne traucēklis, bet ir vairāki faktori, kā augstā temperatūra var ietekmēt spēles gaitu Aktobē, piemēram tas, vai komanda vairāk cenšas spēlēt izmantojot īsās piespēles, vai orientējas uz tālām piespēlēm. Divu spēļu summā rezultāts mums nebūt nav katastrofāls.

“Liepājas metalurga” galvenais treneris Benjamins Zelkēvičs:
– Protams, ka esmu ļoti apmierināts ar rezultātu. Šī ir komandas pirmā uzvara Čempionu līgā, pie tam debijas mačā. Mēs spēlējām pret labi organizētu un pašpārliecinātu komandu, kas ļoti labi prata pieturēt bumbu, atdot precīzu piespēles un izveidot bīstamus uzbrukumus. Šīs vienības spēli ierakstā biju redzējis, bet dzīvē tā izskatās vēl pārliecinošāk. Šāda līmeņa komandas Latvijas čempionātā nav.
Otrā puslaika sākumā atdevām iniciatīvu, jo mums nedaudz pietrūka ātruma, pieredzes, un varbūt arī precizitātes, ar ko savukārt izcēlās mūsu pretinieks. Tiesa Astrauska uznākšana laukumā spēli saasināja, un varējām gūt vēl kādus vārtus.
Divos vārdos gribētu komentēt tiesāšanu – tiesnesis spēli pabeidza ātrāk, un pārtrauca mūsu uzbrukumu. Fiksējām, ka beigu svilpe tika dota 47 sekundes pirms kompensācijas laika beigām. Pārējo visi labi redzēja, komentāri ir lieki. Katasonova uznākšana laukumā Miceikas vietā saistāma ar to, ka Darjum jau bija viens brīdinājums, un ņemot vērā viņa raksturu, baidījos, ka spēlētājs varētu saņemt arī otru brīdinājumu.
Savukārt Astrausks pēdējā laikā bija sevi labi parādījis, un uzskatu, ka nospēlēja atzīstami, jo pēc viņa uznākšanas laukumā radās vairākas bīstamas epizodes pie pretinieku vārtiem.