Rīt futbola klubs "Liepāja" aizvadīs savu šās sezonas pēdējo spēli, kurā pulksten 14 uzņems "Daugavpili". Ieeja uz spēli būs bez maksas. Pirms finiša uz sezonu atskatās kluba treneris Mareks Zuntners.
– Kā tu sagaidi sezonas pēdējo spēli – ar atvieglojumu, ka viss būs galā, vai ar sarūgtinājumu par to, ka sezona bija tāda, kāda tā bija?
– Šī ir pirmā no trim sezonām, kurā pēdējo spēli negaida ne ar ko īpaši pozitīvu. Protams, gribam to uzvarēt, bet, ja skatās globālāk, tad laikam, ka ir prieks, ka šī sezonas beigsies un varēs sākt kaut ko jaunu. Rezultāts ir negatīvs, neviens ar to nav apmierināts. Dažreiz rezultāts ir negatīvs, bet var būt apmierinājums ar futbolu, taču mēs neesam apmierināti ne ar ko. Labi, ka sezona beigsies un varēs aizvērt šīs grāmatas vāku.
– Tev ir komandas iedvesmotāja reputācija. Vai šogad neizdevās atrast pareizos vārdus, vai sezonas izskaņā vispār bija, ko teikt?
– Es neesmu cilvēks, kurš par kaut ko priecājas ilgu laiku. Futbolistiem varbūt ir vieglāk, bet treneri saprot, ka būs grūti, treneriem ir jādomā, kā ar to tikt galā. Man šķiet, ka notikušajā ir vainīgs viss futbola klubs "Liepāja". Varbūt vismazāk futbolisti, kaut gan mēs esam uz viena kuģa, un futbolisti ir tie, kas spēlē. Netikām galā ar daudzām lietām. Paši ar sevi. Uzstādījām mērķi būt turpat, tas mūs spieda un saspieda. Zaudējām sezonas pirmo spēli "Spartakam" un bijām sašauti. Mēs turpinājām darbu, bet iekšēji bija nepatīkama izjūta. Pirms tam tādas izjūtas nebija. Vienalga – tu zaudē vai nezaudē, bet turpini savu virzienu. Tad bija tā, ka pēc zaudējuma kaut kas sabruka. To varēja just savstarpējā komunikācijā. Mums bija gara mājās nezaudēto spēļu sērija. Viss labais, kas ilgi celts, nevar sabrukt ar vienu spēli, un daļēji arī nesabruka, bet man liekas, ka tas mūs tomēr nospieda.
– Vai pietrūka pieredzes?
– Mēs visi esam jauni, un pieredze nevar būt, ja esi ceļa sākumā. Varbūt, ja mums aiz muguras būtu gadu desmit, liktos, ka tāds zaudējums ir vien tikai vienas sērijas beigas. Jā, komplektā ar citām lietām savu lomu nospēlēja arī pieredzes trūkums.
– Kluba valdes loceklis Olafs Saulriets par šo sezonu saka skarbi – sakāpa galvā. Piekrīti?
– Ja ņem kopumā, tad varbūt. Mēs iedomājāmies, ka nezaudējam mājās, ka nevaram te zaudēt, lai arī lieli klubi zaudē un iekļūst krīzēs, no kurām nevar gadiem tikt ārā. Mūsu jaunajam klubam vispareizākais ir diendienā strādāt, iet savu ceļu.
Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 4.novembra numurā.
Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.
Pievieno komentāru