Ceturtdien pēc trīs stundu lidojuma un trīs stundu brauciena ar autobusiem sešos no rīta mājās atgriezās “Liepājas metalurga” galvenā komanda, kluba vadītāji, jaunie futbolisti, līdzjutēji. Atgriešanās, protams, notika pacilātā noskaņojumā. Neizšķirts Aktobes pilsētā Kazahstānā nozīmē uzvaru divu spēļu summā un sola pašmāju līdzjutējiem īstu futbola gardēdienu – mūsu stadionā spēlēs titulētais Kijevas “Dinamo” un ir cerība laukumā kijeviešu rindās ieraudzīt Liepājas puiku Māri Verpakovski.

Prieks par panākumu ir divtik liels, jo liepājnieki, vairāk nekā 10 tūkstošu aktobiešu izsvilpti un vairāk nekā 100 Liepājas līdzjutēju klātienē atbalstīti, nākamajā kārtā neiekļuva kaut kādas laimīgas sagadīšanās dēļ, bet gan tāpēc, ka bija pārāki par saviem ļoti ambiciozajiem pretiniekiem. Tikai retais no aktobiešu līdzjutējiem par visiem simts procentiem neticēja, ka viņu mīluļi dzimtajā stadionā, kurš pirms 30 gadiem tika uzbūvēts kā pirmā futbola arēna bez vieglatlētikas skrejceliņiem Padomju Savienības telpā un pērn rekonstruēts, mūsējos samals, bet klubs jau bija rezervējis biļetes uz Kijevu…
Jau šīs nedēļas sākumā, komentējot abu komandu savstarpējo tikšanos, sacījām, ka nauda, runājot par sportiskiem sasniegumiem, nebūt nav pats galvenais. Ja sportiskā mēraukla ir tikšana nākamajā Čempionu līgas kārtā, šīs divcīņas iznākums to apstiprina pilnīgi. FHK “Liepājas metalurgs” prezidentam Sergejam Zaharjinam bija atklāta saruna ar futbola kluba “Aktobe” prezidentu par kluba uzturēšanas izmaksām, algām, prēmijām. Mūsu kluba vadītājs atzina, ka visās pozīcijās kazahieša nosauktā naudas summa vismaz trīskārt pārsniedza mūsējo.
Ja jūs zinātu kādu Kazahstānas žurnālistu presingu pēc spēles bija jāiztur “Aktobes” trenerim Muhanovam, kuru metās aizstāvēt pat mūsu Zelkēvičs! “Kāpēc jūs man jautājat par naudu, jautājat par futbolu!” vienubrīd izsaucās Muhanovs. Bet tās ir kazahiešu problēmas. Mēs esam tikuši Čempionu līgas nākamajā kārtā. Un tas ir vēsturisks notikums. Nākamtrešdien pulksten 20 visi uz “Daugavas” stadionu!