Arī otrajā Latvijas un Polijas U-16 izlašu pārbaudes spēlē Liepājā pārāki izrādījās poļi, kas vakar pārspēja mūsējos ar 3:1 (0:1).

Ja divas komandas savā starpā aizvada vairākus mačus pēc kārtas, tad neizbēgami rodas vēlme salīdzināt abas cīņas. Piemēram, otrdien pats spēles ievads sekmīgāks padevās viesiem, bet poļu ofensīvai sekoja ilgstoši mūsējo uzbrukumi. Vakardienas tikšanās reizes ievadā nevienai no komandām tik ievērojama pārsvara nebija, cīņa bija ļoti līdzīga, bet labākas vārtu gūšanas iespējas atkal radīja mūsējie. Realizācijas sakarībā gan paralēles ar otrdienas maču bija skaidri saredzamas – bumba atkal ne par ko negāja poļu vārtos. Labākās iespējas bija nesen no Šitika futbola skolas uz “Liepājas metalurgu” pārnākušajam uzbrucējam Ērikam Punculam, bet jaunieša sekmīgākais mēģinājums izvirzīt mājiniekus vadībā beidzās ar spēcīgu bumbas triecienu pa vārtu stabu.

Pamazām viesi pārņēma iniciatīvu, izveidojot arī vairāk vārtu gūšanas iespēju nekā otrdienas mačā, bet šoreiz veiksmīgāk vārtos darbojās Igors Zubarevs. Toties pārmetumus par vārtu zaudējumiem pelnījuši aizsargi, kuri brīžiem poļiem uzbrukumā ļāva darboties pārāk brīvi, un otrā puslaika sākumā viesi bija vadībā ar 2:0. Turklāt viņu pārākums fiziskajā sagatavotībā, kā arī ievērojami zemākais kļūdu procents nedeva mūsējiem ne mazāko cerību stariņu uz atspēlēšanos. Viesi brīžiem ilgstoši vazāja Latvijas izlases aizsardzību un galu galā panāca arī 3:0 savā labā. Goda vārtus mūsējiem tomēr izdevās gūt – lēcienā ar galvu Rīgas daugavietis Valērijs Šabals panāca 1:3, un neilgi pēc tam atskanēja spēles beigu svilpe.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Lai kā arī mūsējie centās darboties sekmīgāk nekā otrdienas spēlē, fiziski spēcīgākie Polijas jaunieši uzvarēja pārliecinoši lielākajā daļā divcīņu.