Jau rakstījām, ka futbola komandas “Liepājas metalurgs” dublieri tradicionālā turnīra “Palangos Juze” otrajā spēlē ar 0:4 zaudēja Lietuvas U-19 izlasei. Šī spēle bija zīmīga ar to, ka tiesnesis liepājniekiem parādīja sešas dzeltenās un trīs sarkanās kartītes. Vakar Latvijas sporta portālā www.parsportu.lv liepājnieku spēle nodēvēta par huligānisku un nesportisku. Metalurgu treneri savukārt uzskata, ka mūsējo rīcība bija reakcija uz lietuviešu futbolistu rupjībām, ko tiesnesis nesodīja.

Portāls atsaucas uz vārdā nenosauktu Klaipēdas “Atlantas” kluba trenera asistenta, kurš maču vēroja tribīnēs, teikto, ka liepājnieku uzvedība bija ārpus katras kritikas: “Šādu spēli vēl nebiju redzējis. Kamēr pirmajā puslaikā latvieši turējās, vēl daudz maz tika spēlēts futbols. Otrajā puslaikā viņi, man likās, nebija pie pilna prāta – ielaiduši vārtus, sāka kauties, dauzīties. Domāju, ka savainos visu mūsu jaunatnes izlasi. Pamēģiniet iedomāties – vārtsargs ar dūri iesit pretiniekam sejā, saņem sarkano kartīti, novelk cimdus, uzbrūk tiesnesim, bet tad vēl aiziet pakauties uz tribīnēm. Domāju, ka šādu maču vajadzēja pārtraukt un tādu komandu nekad vairs neaicināt uz draudzības spēlēm.”

Šādus apvainojumus lūdzām komentēt metalurgu dublieru komandas galveno treneri Viktoru Lukinu. “Pie visa ir vainīgs galvenais tiesnesis, kurš, pildot Lietuvas U-19 treneru lūgumu, nodrošināja mājiniekiem uzvaru, lai viņiem pirms Eiropas čempionāta kvalifikācijas rastos pārliecība par saviem spēkiem. Kad mūsu vārtsargs Maksims Vitkovskis lēca pēc bumbas, pretinieks viņam lidoja virsū ar taisnām kājām. Kad epizode bija beigusies, vārtsargs pretinieku pagrūda un skrēja pie līnijtiesneša meklēt taisnību. Līnijnieks parādīja, ka pārkāpuma pret Vitkovski nebija, bet pieskrējušais galvenais tiesnesis mūsu vārtsargam parādīja sarkano kartīti. Uzreiz sekoja rupjības no skatītāju tribīnes. Jaunais vārtsargs skrēja tribīņu virzienā, sāka vicināties ar rokām, bet Aleksejs Krucs (vārtsargu treneris – A.S.) viņu aizvilka prom. Lai arī emocijas ir saprotamas, vārtsarga rīcībai attaisnojuma, protams, tik un tā nav,” skaidro pieredzējušais treneris un rezumē: “Kad mūsējos sita, tad tiesnesis nereaģēja, bet, kad liepājnieki sita pretī, tad sekoja noraidījumi.”

V.Lukina palīgs Viktors Dobrecovs šo spēli salīdzināja ar jaunu gailēnu cīņu – abas komandas ir jaunas un azartiskas komandas: “Tiesnesis pieļāva, ka lietuvieši lec mūsējiem kājās, par to nesodīja. Protams, puišeļi nemāk atdzist – viena, otra sarkanā, un sākās mordobojs. Pat spēles inspektors pēc mača atzina, ka bija jānoraida vismaz divi Lietuvas U-19 spēlētāji. Nevar būt tā, ka divas komandas kaujas, bet vienas sastāvā nav neviena noraidījuma. Piemēram viņi nogāza Ģirtu Džeriņu un guļošam iespēra. To ieraudzīja Ingus Šlampe, kurš metās komandas biedru aizstāvēt. Pieskrēja, pastūma lietuvieti – par to Šlampem sarkanā, bet lietuvietim neparādīja pat dzelteno, kas viņam būtu bijusi otrā. Otra epizode – Denisam Rakelam ielēca kājās, gandrīz tās salaužot, tiesnesis vispār nereaģēja. Rakels reaģēja ar krievu lamuvārdu un saņēma noraidījumu. It kā viss pareizi, bet kāpēc tad lietuvieši visu laiku drīkstēja lamāties dzimtajā valodā? Metalurgā lietuvieši spēlē desmit gadus, es zinu visus leišu lamuvārdus. Taisnības labad jāsaka, ka šajā mordobojā vēl divi mūsējie bija jānoraida, par to man nav nekādu šaubu, bet tiesnesis vairs kartītes nerādīja, jo tad spēli nevarētu beigt.”

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”