liepajniekiem.lv
Sausais atlikums: likumsakarīga pjedestāla vērošana no malas – 4. vietas – un nelaimīgā kārtā vējā izkaisītas nākamā gada Eiropas futbola ceļojuma biļetes.
Klubs apstiprina, ka galvenais treneris Tamazs Pertija savā amatā paliek, taču komandu atstāj viņa asistents Mareks Zuntners, kurš šos pienākumus pildījis deviņus gadus.
Jaunumu pāris
Divi centrālie pārmetumi, kurus “Liepājas” apaļais galds saņēmis pēdējos gados – biežā būvniecība un teju jau tradicionāli ne visai sekmīgais sezonu prologs.
Ar pirkstu rādītājiem komanda ikgadēji atbildi sniedza rudenī, lielākoties jau pēc vienības rekonstrukcijas, ar kvalitatīvu sniegumu un raksturu savus zobus iecērtot eirokausu ceļazīmē vai kādā medaļā.
Šis gads bijis citāds divos no minētajiem aspektiem. Pirmkārt, sezonas ievads pagadījās izcils, un vienīgās bažas radīja rezultāti gana pieklājīgos mačos ar virslīgas lielajiem brāļiem.
Tomēr viena nebalta diena pēc otras un no ierindas izkrita vairāki sastāva prometeji.
Komandas pārbūves svelmē vēlāk Konferences līgas pieraksts nākamajam gadam tomēr izpalika (šis tā kā būtu otrkārt).
Ar labo sezonas izskaņu mūsējie pasvieda slīkstošajam kontinenta sapnim glābšanas riņķi, bet tas bija pārlieku slidens un bezvārtu neizšķirts Valdlaučos pirmspēdējā kārtā lika noskatīties, kā jau piegatavotie čemodāni tuvojas dzelmei.
Likumsakarība un veiksme
“Uzskatu, ka 4. vieta ir likumsakarīga, bet kluba palikšanas bez eirokausiem kontekstā tomēr pamats runāt arī par veiksmes trūkumu. Esam pieraduši, ka Latvijas futbolā ir tas lielais četrinieks un šis kvartets arī dodas uz Eiropu, bet šis gads pārsteidza ar to, ka cita komanda, proti – “Auda”, izcīnīja kausu, un, lai gan virslīgā šī vienība tā arī neparādīja ko tādu, kas ļautu tabulā apsteigt to pašu “Liepāju”, Konferences līgā spēlēs viņi.
Nevarētu teikt, ka tas ir likumsakarīgi, un skaidrs, ka šāds scenārijs kurzemniekiem ir ļoti sāpīgs, tomēr, ja palūkojam vēsturē, arī “Liepājai” bijis gads (2020), kad virslīgas četrinieku nenopelnīja, bet izcīnīja kausu un līdz ar to arī ceļazīmi uz Eiropas skatuvēm, tātad nu situācija kaut kādā mērā izlīdzinājusies – toreiz paveicās, šogad ne,” skaidro futbola žurnālists Edmunds Novickis.
Celtniecības ABC
Pēc idilliskā sezonas ievada pirmais nopietnais pliķis rētu uz liepājnieku vaigiem atstāja aprīļa izskaņā, kad topošie čempioni “Valmiera” ar kurzemniekiem izdarījās nesmuki un mājup devāmies ar 0:3.
Kardināli lēmumi uz karstām pēdām nesekoja, bet blāvs neizšķirts pret “Spartaku”, vēl viens bezzobains duelis ar valmieriešiem lika pacietības diegam ne vien dilt, bet arī plīst.
“Liepāja” atvadījās no čempionātu sākušā Kirila Alšeuska un durvis atvēra jau pazīstamajam Tamazam Pertijam.
Daļa sekojošās komandas krasās pārbūves pamatargumentu, iespējams, saistīta arī ar finansiālām aplēsēm. Klubs savus līdzekļus līdz šim ne reklamējis, ne taupījis, tomēr situācija pasaulē, proti, Krievijas pastrādātās preteklības, kas nopietnu ietekmi atstājušas gan uz mājsaimniecībām, gan arī komercvidi, likusi stratēģiju pārdomāt. Arī sportā nācies piegriezt ūdeni.
Avoti komandas iekšienē atklāja, ka sezonas gaitā algas sarukušas, lai gan oficiāli tas nedz apstiprināts, nedz noliegts, un šādas pārmaiņas ne visiem bijušas pa prātam.
Vienības sastāvs savukārt tobrīd čum un mudž ar aizvadīto virslīgas sezonu zvaigznēm, teju visu simbolisko izlasi, kas, būsim godīgi, Latvijas mērauklā ir ļoti dārgs prieks.
Nelienot dziļāk ģērbtuvēs, ir skaidrs, ka dažādu iemeslu dēļ vesela virkne spilgtu spēlētāju devās prom un tikpat vesela virkne stājās viņu vietā, tostarp arī vien uz mirkli, tomēr turnīrs turpinājās un neviens konkurents mūsējiem laiku, lai saspēlētos, negrasījās dāvāt.
“Tāda raustīšanās, mētāšanās sezonas gaitā nekad pie nekā laba nenoved, turklāt “Liepāja” nomainīja gan treneri, gan sastāvu. Bija liela tīrīšana. Grūti cerēt, ka pēc šādām korekcijām pašā turnīra karstumā var sanākt kaut kas ļoti labs un kvalitatīvs.
Uzreiz jau arī prognozēju, ka klāsies smagi un Tamaza darba augļi varētu parādīties tikai ar laiku. Principā tieši tā arī notika. Sezonas beigās, kad arī pats T. Pertija atzina, ka ir iepazinis spēlētājus, gan rezultāti, gan sniegums bija pavisam cits. Būsim godīgi, ja līgas epicentrā veic fundamentālas izmaiņas komandā, kaut pasaules līmeņa trenerim rezultātu sasniegšanai būtu nepieciešams laiks,” norāda E. Novickis.
Katram kuģim reiz jāpietauvojas
“Kardinālas pārmaiņas sevi attaisno, ja tās nes rezultātu. Tā ir profesionālā sporta galvenā mēraukla, ja vien kluba stratēģija nav cita. Futbolā viens no būtiskajiem panākumu priekšnoteikumiem ir stabilitāte.
Gribas teikt, ka svarīgi ir nevis ik pusgadu būvēt komandas debesskrāpi no jauna, bet tikai nedaudz pieremontēt atslēgas elementus, saglabājot pamatus, jumtu un nesošās konstrukcijas.
Jā, čempionāta noslēdzošajā fāzē, kad parādi komandēja T. Pertija, komanda pelnījusi uzslavu par kājbumbas kvalitāti gan atsevišķos nogriežņos, gan zināmā sezonas posmā.
Mūsējie jaudīgi izskatījās arī uz virslīgas flagmaņu fona. Taču, iespējams, sastāva pārbūve kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc liepājnieku pārsvars pār pirmā trio klubiem vairāk bija attiecināms uz savstarpējo spēļu austrumu daļu jeb ievadu. Tikmēr rietumos vērojām spēlētāju resursu trūkumus, kas liedza atgriezt svaigumu pagurušajām līnijām,” savukārt norāda kādreizējais “Kurzemes Vārda” sporta apskatnieks Andris Sudmalis.
“T. Pertija var patikt vai nepatikt gan kā personība, gan kā treneris. Var neiet pie sirds gan viņa treniņu organizēšanas un vadīšanas, gan sastāva tīrīšanas metodes.
Taču viņš nav vienīgais skarbais treneris pasaulē, kurš tikpat skarbi šķiras no komandas līderiem, kas atbilst vai pretendē uz vienības zvaigznes statusu.
Komandu sportā kolektīvam, bez šaubām, jādominē pār individuālismu. Taču svarīgi cīnīties par rezultātu šodien, nevis solīt to rīt. Un, ja solīt, tad strādāt pie iesāktā, nevis atkal sākt visu no jauna, tostarp solījumus,” viņš rezumē.
“Ņemot vērā “Liepājas” rocību, sastāvu un pieredzi, šai komandai būtu jābūt medaļās, jāspēlē eirokausos. Sezonas kopvērtējums izrietoši, protams, ar mīnusa zīmi. Neesmu atbalstītājs tam, ka revolūcijas notiek sezonas vidū. Protams, ir atsevišķi gadījumi. Drausmīgs mikroklimats, rekordgara zaudējumu sērija, bet šī nebija tā situācija.
Tomēr, ja kluba vadība šo speciālistu piesaistījusi ar ilgtermiņa vīziju un arī ļaus viņam strādāt, veidot komandu, iziet pilnu sagatavošanās ciklu, un tad, ja vienībai nākamsezon klāsies lieliski, varēsim runāt par to, cik šis lēmums bijis pareizs un tālredzīgs. Bet tam vajag laiku,” E. Novickis piebilst.
FK “Liepāja” sezona (visi turnīri)
Spēles | Uzvaras | Neizšķirti | Zaudējumi | Gūtie vārti | Zaudētie vārti |
41 | 22 | 7 | 12 | 76 | 50 |
“Liepāja” izvērsta statistika (virslīga)
- Vidēji spēlē gūtie vārti – 1,88
- Vidēji spēlē ielaistie vārti – 1,1
- Vārtsarga atvairījumi vidēji spēlē – 3,06
- Sitienu precizitāte – 37,4%
- Piespēļu precizitāte – 82,4%
- Centrējumu precizitāte – 33,2%
- Uzvarētās divcīņas – 40,3%
- Uzvarētās gaisa divcīņas – 45,5%
- Veiksmīgie dribli – 76,3%
- Realizēti 11 m s.s. – 77,78%
- Rezultatīvas piespēles vidēji spēlē – 0,99
- Atslēgas piespēles vidēji spēlē – 4
Labākie vārtu guvēji
- Dodo – 13
- Villela – 9
- Belakovičs – 8
- Mankendā – 8
Visvairāk aizvadīto maču
- Zviedris – 36
- Belakovičs – 36
- Villela – 34
- Savaļnieks – 33
- Strumija – 29
Visvairāk rezultatīvo piespēļu
- Savaļnieks – 10
- Dodo – 5
- Karašausks – 3
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.